Rinkēvičs: Ja Lielbritānija lūgs atlikt izstāšanos, to nevajadzētu uzreiz noraidīt 0
Ja Lielbritānija Eiropas Savienībai (ES) vēlreiz lūgs atlikt breksita termiņu, šo lūgumu nevajadzētu uzreiz noraidīt, bet gan izvērtēt, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
“Es tomēr atstātu iespēju diskusijai. Ja britu valdība vai parlaments lūdz pagarināt viņu dalību ES, tad mums būtu jāskatās, kādi ir nosacījumi, un nevajadzētu uzreiz noraidīt iespēju pagarināt Lielbritānijas atrašanos ES. Tas ir nepieciešams, gan lai mēģinātu atrast kaut kādus kompromisus, gan arī nākotnes attiecību vārdā,” sacīja ārlietu ministrs.
Viņš atzina, ka breksita kontekstā patlaban ir ļoti daudz neskaidrību un situācija ir neordināra.
“To, kas notiks 31.oktobrī [ieplānotajā Lielbritānijas izstāšanās no ES datumā], šobrīd nezina neviens, ieskaitot arī britu valdību,” atzina Rinkēvičs.
Viņš atgādināja, ka Ārlietu ministrija jau jūlija beigās aicināja Latvijas iestādes aktualizēt savus rīcības plānus bezvienošanās breksita gadījumam. Tāpat svarīgi esot Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem laicīgi reģistrēties Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas mājaslapā, lai sakārtotu savas attiecības ar mītnes zemi atbilstoši valdības prasītajam.
Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta – Pārstāvju palāta – pagājušajā nedēļā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.
Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt ES breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.
Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa – 31.oktobra – nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.
Pārstāvju palāta noraidīja Džonsona priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām. Džonsona priekšlikumu atbalstīja 298 parlamenta apakšpalātas deputāti, bet pret nobalsoja 56 deputāti. Lai priekšlikumu pieņemtu, par to bija jānobalso vismaz divām trešdaļām apakšpalātas deputātu jeb ne mazāk kā 434 deputātiem. Leiboristu deputāti balsojumā atturējās.
Iepriekšējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja bija panākusi vienošanos ar ES par izstāšanās nosacījumiem, taču neguva tai parlamenta atbalstu. ES amatpersonas ir skeptiski izteikušās par iespēju panākt jaunu vienošanos līdz nākamā mēneša beigām un Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka bezvienošanās breksita risks pieaug.
Parlamenta apakšpalātai bija jārīkojas ātri, lai iegūtu iespēju novērst izstāšanos no ES bez vienošanās, jo 28.augustā karaliene Elizabete II piekrita Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu. Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme – Slepenā padome – paziņoja, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.
Sašutusī opozīcija paziņojusi, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu.
Izstāšanās bez vienošanās pretinieki brīdina, ka tā varētu izraisīt Lielbritānijas ekonomikas recesiju un radīt haosu uz valsts robežām, kā arī pārtikas, medikamentu un citu preču piegādes pārtraukumus.
