Rinkēvičs: Izmaiņas pasaulē pēc Krievijas sāktā kara prasa no NATO nestandarta risinājumus 0
Izmaiņas pasaulē un Eiropā, kas notikušas pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, prasa no NATO jaunus, nestandarta risinājumus, pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministriem žurnālistiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Politiķis norādīja, ka kopā ar kolēģiem apspriesta drošības situācija reģionā. Tāpat ministri pievērsās gaidāmajam NATO Madrides samitam, pārrunāts praktisku jautājumu loks, kas skar NATO paplašinātu klātbūtni Baltijas reģionā.
Ministrs uzsvēra, ka uz visām trim Baltijas valstīm sabiedrotie jau ir nosūtījuši vairāk karavīru. Lietuvā tas ir Vācijas vadīts kontingents, Igaunijā – Lielbritānijas, bet Latvijā – Kanādas. Ministri runāja par lietām, kuras būtu nepieciešams nostiprināt un uzlabot – gaisa aizsardzību, pretgaisa aizsardzības pasākumiem, krasta aizsardzību un lielāku skaitu bruņoto spēku karavīru.
“Mēs daudz runājām par atbalstu Ukrainai. Gribu teikt paldies saviem kolēģiem gan no Baltijas valstīm, gan no Vācijas par ļoti atklāto sarunu. Puses apmainījās ar konkrētu informāciju, kas ir izdarīts, gandrīz vai uzskaitot militāro tehniku, ekipējumu, ko valstis ir nodevušas Ukrainas rīcībā. Tāpat pārrunāti arī plāni, kādi ir dienaskārtībā. Mēs saprotam arī jautājumu par piegāžu drošību, ka nevar atklāt pārāk daudz informācijas, lai nodrošinātu piegāžu netraucētu darbību. Tas ir iespaidīgi, bet mēs saprotam, ka norit karš un Ukrainai vajag vairāk,” žurnālistiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Tāpat ministri pārrunāja, ko vēl varētu kopā paveikt. Daudz tika cilāts jautājums arī par to, kādai ir jābūt tālākajai stratēģijai pret Krieviju un Baltkrieviju. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija patlaban Krieviju un Baltkrieviju redz kā vienotu veselumu militārpolitiskā ziņā.
“Mēs uzskatām, ka sankcijas ir jāpastiprina un jāturpina. Sankcijām enerģētikas jomā ir jābūt stingrākām, bet mēs arī saprotam, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai mazinātu energoatkarību. Baltijas valstīs un Vācijā ir konkrēti jau lēmumi, konkrēti plāni. Pat, ja mēs saprotam, ka varbūt mēs šodien kaut ko nevaram izdarīt, mēs arī saprotam, ka Krievijas agresīvā politika nekur nezudīs,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs, norādot, ka nepieciešams pārorientēt valstu ekonomikas no sadarbības ar Krieviju uz maksimālu sakaru pārtraukšanu.
