Rinkēvičs: ES sankcijas pret Krieviju jāattiecina uz “Nord Stream 2” un finanšu sektoru 86
Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju būtu jāattiecina uz gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2” un finanšu sektoru, šādu nostāju Briselē notiekošajā ES Ārlietu padomes sanāksmē paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Latvija iestājas arī par eksporta kontroles ierobežojumu ieviešanu pret Krieviju, lai ierobežotu dubultās nozīmes preču un augsto tehnoloģiju nodošanu Krievijai, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Rinkēviča ieskatā, Krievijas veicinātā situācijas eskalācija Donbasā un lēmums par Krievijas karaspēka atstāšanu Baltkrievijā pēc militāro mācību beigām skaidri apliecina, ka ES ir jāsāk ieviest sankcijas pret Krieviju.
“Uzskatām, ka Krievija ir pelnījusi nosodījumu par tās agresīvo un destruktīvo rīcību, apzināti eskalējot situāciju reģionā un vēršoties pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,” norādīja ministrs.
Komentējot Krievijas karaspēka atrašanos Baltkrievijā pēc Baltkrievijas un Krievijas militāro mācību “Sojuznaja rešimostj” oficiālajām beigām, Rinkēvičs atzīmēja, ka Baltkrievija nonāk arvien ciešākā atkarībā no Krievijas. Šis solis, pēc ministra domām, nopietni apdraud Baltkrievijas suverenitāti.
Ārlietu padomē ES dalībvalstu ministriem notika arī tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Ukrainas kolēģis sniedza Ukrainas vērtējumu par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas militārā iebrukuma draudiem. Rinkēvičs apliecināja Latvijas stingro atbalstu Ukrainai un aicināja ES sākt sankciju procesu pret Krieviju. Tāpat ministrs pauda atbalstu ES Ārlietu padomes sanāksmes noturēšanai Kijevā tuvākajā laikā.
LETA jau rakstīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.
Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.
