Rinkēvičs: “Es nebēgtu!” 24
“Attiecībās ar Krieviju nebūs kā Jaroslava Hašeka romānā “Šveiks”, kur bija runāts, ka “pēc kara sešos tiekamies kafejnīcā pie alus kausa”,” komentējot ieinteresētu uzņēmēju un tiem atsaucīgo ministru vēlmi neformālās sarunās pie pusdienu galda uzlabot attiecības ar Krieviju, saka ārlietu ministrs EDGARS RINKĒVIČS (“Vienotība”). Viņš atklāj, ko tad īsti zinājis un ko ne par nu jau skandalozo trīs ZZS ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Intervijā “LA” žurnālistiem Mārim Antonevičam un Ģirtam Vikmanim ārlietu ministrs atzīst, ka nebūtu starp tiem, kas darītu tā, kā apgalvots ANO Bēgļu aģentūras kampaņā “Mēs darītu tāpat!”.
M. Antonevičs: – Izstāstiet atklāti – ko jūs zinājāt par trīs ZZS ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču! Vai bijāt tai devis savu “svētību”?
E. Rinkēvičs: – Jāsāk ar to, ka pats par sevi nav nekas slikts un nosodāms faktā, ka Latvijas valdības ministri vai citas amatpersonas tiekas ar Krievijas ministriem. Mums ir risināmi daudzi jautājumi gan ekonomikā, gan kultūrā, gan iekšlietās. Kopš 2012. gada ir noteikta kārtība, kādā valdībā notiek informēšana par kontaktiem ar dažādu valstu pārstāvjiem – Ārlietu ministrija parasti par šiem jautājumiem tiek informēta, vai tās būtu oficiālas tikšanās vai tikšanās brīvajā laikā. Mēs palīdzam ar materiāliem – par valsts nostāju attiecīgajā jautājumā, kā arī praktisku informāciju. Konkrētajā gadījumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jūlija otrajā pusē teica, ka Latviju atvaļinājuma laikā apmeklēs Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, kurš atbild par lauksaimniecības un transporta jautājumiem. Dūklava kungs minēja, ka varētu notikt tikšanās. Prasīja – vai atbalstām? Es atbildēju, ka mūsu ārpolitika ar Krieviju balstās uz atturēšanās politiku un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, ja tās skar mūsu drošību, bet ir arī praktiskā sadarbība, kas skar mūsu intereses. Dūklava kungs informēja, ka tikšanās laikā varētu notikt mūsu zivrūpniecības uzņēmumu apmeklējums, sarunās varētu risināt jautājumus, kuri neattiecas uz sankcijām. Informācija par šo tikšanos parādījās ne tikai Latvijas medijos, bet arī Krievijas vēstniecības mājaslapā. Nevienam tas neraisīja problēmas. Tālākais jautājums ir par to, kāpēc nonāca līdz tam, ka bija neoficiālās pusdienas, kurās klāt bija pieaicināti vēl divi ministri (finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis). Tas arī pēc būtības nav nekas slikts, bet, kas šajās sarunās tika runāts – tas jau bija pārsteigums. Kad man žurnālisti jautāja, vai es par tikšanos zināju, atbildēju apstiprinoši, bet arī teicu, ka man bija izbrīns, ka bijusi vēl viena tikšanās, kurās pārrunāti ne tikai lauksaimniecības, bet arī citi jautājumi. Galvenā problēma šajā gadījumā ir informācijas aprite. Mēs esam daļa no ES un NATO ārpolitikas, un mums ir jādalās ar saviem ES partneriem. Ja ES amatpersona tiekas ar kādu amatpersonu no valsts, kura nav ES, par tikšanos jāsniedz īsa informācija par to, kas runāts. Tas radīts, lai izvairītos no savstarpējiem pārmetumiem un neuzticības ES. Šajā gadījumā valdības kārtība par informācijas apriti nenostrādāja. Otra problēma – būsim godīgi – notikušais tiek lieliski izmantots Krievijas propagandas mašinērijā. Dažs labs analītiķis jau izsaka pieņēmumus, ka Latvijas valdībā ir divi grupējumi – viens, kas ir Krievijai draudzīgs, bet otrs – amerikāniskais. Koalīcijas padomes sanāksmēs esam runājuši par šo jautājumu. Mācību guvuši visi. Esam skaidrojuši, ka tiek saglabāta vienota, ES nostādnēm atbilstoša pozīcija attiecībā uz Krieviju.
– Kāpēc lai nerastos iespaids par dažādiem grupējumiem, ja uz tikšanos ar Krievijas vicepremjeru devās vienas partijas pārstāvji! Acīmredzot tieši ZZS rindās Krievija meklē sapratni…
– Tas jums jājautā tiem, kas to ir darījis – organizējis tikšanos un pieaicinājis ministrus. Savu viedokli esmu paudis skaidri – jāapzinās, ka pastāv noteikta kārtība, lai nerastos šaubas par mūsu valsts ārpolitikas vienotību.
– Dvorkovičs tikās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, un šī tikšanās gan netika slēpta, tieši pretēji – īpaši reklamēta un izrādīta krievvalodīgajos medijos. Pēc tās Krievijas premjera vietnieks Krievijas medijiem stāstīja, ka runājis par iespējamo sankciju atcelšanu un iespēju atjaunot starpvaldību komisijas darbu. Tie ir jautājumi, kas attiecas nevis uz pašvaldību, bet valdību. Taču informācija, ka bijusi arī tikšanās ar trim ministriem, parādījās tikai pēc divām nedēļām.
– Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas atjaunošana ir mūsu darba kārtībā kopš pagājušā gada oktobra. Nošķirsim – Ušakova kungs nav valdības loceklis. Viņš ar citas valsts valdības ministru var runāt kaut vai par Barona ielas remontu, taču viņa darbības nekādi neattiecas uz valdības lēmumiem. Ir arī citu pašvaldību pārstāvji, kuri šad tad komentē ārpolitiku. Tomēr vēlos atgādināt, ka valsts ārpolitiku nosaka Ārlietu ministrija, Saeima, kurā katru gadu notiek ārpolitikas debates, un prezidents.
– Jā, bet jautājums – kāpēc tad jūs ļāvāt Ušakovam uzstāties kā ārpolitikas veidotājam un neteicāt, ka Krievijas vicepremjers tajā pašā laikā kontaktējies arī ar valdības ministriem, tātad viņa pieņēmumiem par attiecību izmaiņām, iespējams, ir vairāki avoti?
– Mēs neko neļāvām. Nodalīsim divas lietas. Ja kādas pilsētas vadītājs izdara skaļus paziņojumus, tam nav nekādas ietekmes uz valsts ārpolitikas veidošanu. Par starpvaldību komisijas darbu Dvorkovičs un Ušakovs nevienojās, par to atbild Ārlietu ministrija. Saruna par to notiek rakstveidā no pagājušā gada oktobra un komisijas sēde paredzēta nākamā gada sākumā. Mums ir praktiski jautājumi, kas jārisina, un tas tiks darīts šajā komisijā nākamā gada pirmajā pusē, bet tie neskars lielos ģeopolitiskos jautājumus. Neuzskatu par vajadzīgu katru reizi komentēt Ušakova paziņojumus. Ja runā par ministru tikšanos, es uzreiz pateicu, kur ir robežas. Kamēr ir saskaņots, tikmēr ir labi. Šoreiz tā nebija, tāpēc arī šie jautājumi tika pārrunāti koalīcijā.
Kamēr Ukrainā turpinās eskalācija, kamēr Minskas vienošanās netiek pildītas, mūsu politika pret Krieviju nemainīsies. Šo politiku jau ieturam kopš 2014. gada, par to tiek spriests gadskārtējās ārpolitikas debatēs. Ārpolitikā debates ir labs politikas izstrādes mehānisms, jo ministra ziņojums vispirms tiek apspriests valdībā, bet tad Saeimā. Līdz ar to nav pamata uztraukties, ka tā vai cita tikšanās vai propaganda mainīs ārpolitikas kursu. Varu nomierināt “LA” lasītājus, ka Latvijas ārpolitika nemainīsies.
