Rinkēvičs: Centrisko spēku uzvara EP vēlēšanās liecina par ES pilsoņu reālistisku problēmu novērtējumu 67
Centrisko spēku uzvara Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās liecina par Eiropas Savienības (ES) pilsoņu reālistisku problēmu novērtējumu, komentējot EP vēlēšanu iznākumu, saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēviča ieskatā, vēlēšanu rezultāti rāda, ka EP būs pārstāvēti galvenokārt centriski politiskie spēki, kas liecina par zināmu ES pilsoņu reālistisku novērtējumu par situāciju virknē jomu un, ka sarežģītām problēmām bieži vien nav vienkāršu un ātru risinājumu.
“Tas visupirms attiecas uz līdzšinējo ES migrācijas politiku, zaļo kursu, lauksaimniecības politiku, ekonomisko konkurētspēju pasaulē. Viens no Latvijai būtiskiem jautājumiem ir ES spēja lemt par savu aizsardzības politiku un ES ārējās robežas aizsardzību,” pauž Valsts prezidents.
Viņš arī akcentē, ka vēlēšanu rezultāti tiešā veidā ietekmēs arī ES augstākās politiskās vadības – EP un Eiropas Komisijas (EK) – turpmāko politiku visos iepriekš minētajos un arī citos ES darba kārtībā esošajos jautājumos. Prezidents norāda, ka ES dalībvalstīm būs jārēķinās ar jaunā EP un tā izraudzītā EK sastāva politiskajiem uzstādījumiem.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 6.jūnijā, nīderlandiešiem dodoties pie balsošanas urnām, sākās EP vēlēšanas, kas ilga līdz svētdienai, 9.jūnijam.
ES dalībvalstu pilsoņiem uz nākamajiem pieciem gadiem bija jāizraugās EP deputāti. Vēlēšanas izšķirs arī nākamās EK sastāvu, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas likteni, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Kā vēstīts, EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi “Jaunā vienotība” (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Savukārt “Latvijas attīstībai” (LA), “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie”, “Saskaņa” un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.
EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu – 25,07% – ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.
LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS – 8,18%. Vienlaikus “Progresīvie” ieguvuši 7,42% balsu, bet “Saskaņa” – 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. “Suverēnā vara” ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība – 2,28%, “Apvienība Jaunlatvieši” – 2,13%, partija “Stabilitātei” ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, “Centra partija” – 1,72%, “Jaunā konservatīvā partija” saņēmusi 1,5% balsu.
Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija “Tauta. Zeme. Valstiskums”, kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī “Tautas varas spēks”, kas ieguvis 0,34%, un kustība “Par!”, kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols. LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, “Progresīvos” – Mārtiņš Staķis, “Saskaņu” – Nils Ušakovs, bet LPV – Vilis Krištopans.
No deviņiem ievēlētajiem EP deputātiem astoņi ir vīrieši, bet viena deputāte ir sieviete. Viens deputāts ir vecumā līdz 40 gadiem, trīs deputāti – vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 51 līdz 60 gadiem, divi – vecumā no 61 līdz 70 gadiem, savukārt viens deputāts ir vecumā virs 71 gada.
Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 54 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 39 gadi, bet vecākajam – 71 gads. Astoņiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība, bet vienam – vidējā izglītība. Sešu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, savukārt Jūrmalu, Ādažu novadu un Ropažu novadu kā dzīvesvietu norādījuši pa vienam deputātam.
