Rinkēvičam pārmet pašdarbību 14
Jūlija sākumā pieņemtā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcija “Par ģimenes aizsardzību” radījusi skarbas atbalsis uz Latvijas politiskās skatuves. Konservatīvāk noskaņotie Saeimas deputāti ir neizpratnē par Ārlietu ministrijas lēmumu balsot pret šo dokumentu un pārmet ārlietu ministram pašdarbību.
Neskatoties uz to, ka Latvija, Albānija, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Japāna, Nīderlande, Lielbritānija, ASV un vēl citas valstis balsoja pret, rezolūcija tomēr tika pieņemta ar 29 balsīm par, 14 pret un četrām valstīm atturoties. Dokumenta galvenie atbalstītāji ANO Cilvēktiesību padomē bija Krievija, Baltkrievija, Ķīna, kā arī virkne Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu. Rezolūcija runā par nepieciešamību aizsargāt ģimenes, nodrošināt tās ar iztikas līdzekļiem, darbu, dzīvesvietu, izglītību, radot vienlīdzīgas tiesības. Tiktāl viss būtu kārtībā, bet galvenās diskusijas gan ANO, gan Latvijas politiķu starpā rosījušās par pašu jēdzienu ģimene, kas minētajā dokumentā definēta tradicionālajā nozīmē – kā laulāts pāris ar bērniem. Liberāli noskaņotie Latvijas politiķi uzskata, ka tādējādi tiekot ignorētas viendzimuma ģimenes. Savukārt konservatīvais spārns pārmet Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (“Vienotība”) pašdarbību, jo pozīcija balsot pret rezolūciju neesot bijis saskaņota ne koalīcijā, ne parlamentā.
Ārlietu ministrija skaidro, ka rezolūcijā netiekot pilnvērtīgi atspoguļots cilvēktiesību universāluma princips, kura pamatā ir atziņa, ka cilvēktiesības ir piemērojamas ikvienam neatkarīgi no atšķirīgām kulturālajām, reliģiskajām, politiskajām vai sociālajām sistēmām un tradīcijām. Dokuments esot attiecināts tikai uz tradicionālo ģimeni, ignorējot citas formas (vientuļi vecāki, audžuģimenes, viendzimuma pāri). Turklāt dokumentā ierosinātie tiesiskās aizsardzības mehānismi bieži vien nevis stiprina, bet gan atkāpjas no ANO universālajiem standartiem šajā jomā.
“Ņemot vērā minētos apsvērumus, Padomē ievēlētās ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieņēma vienotu lēmumu balsot “pret” rezolūciju,” teikts ārlietu ministra skaidrojumā. Tomēr šo “vienoto lēmumu” nav pieņēmusi ne Latvijas valdība, ne Saeima, bet gan Ārlietu ministrija. Tas izraisījis izbrīnu ne vien opozīcijas pārstāvjos, bet arī valdošās koalīcijas deputātos.
“ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas nav saistošas, tām ir rekomendējošs raksturs. Gadā ES Cilvēktiesību padome pieņem aptuveni 100 rezolūcijas, un saprotams, ka tās visas nevar izlaist caur valdību vai parlamentu,” telefonsarunā paskaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tādēļ šādos gadījumos ārlietu ministram esot “ekskluzīva kompetence” pieņemt lēmumu.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) apstiprināja, ka balsojumi par ANO rezolūcijām ar deputātiem parasti netiekot saskaņoti. “Pirms starptautiski nozīmīgiem lēmumiem mēs uzaicinām ĀM pārstāvjus un viņi labprāt sniedz skaidrojumus. Taču citādi mēs vispār nezinām par pārējām rezolūcijām, atskaitot gadījumus, ja kāds pievērš mūsu uzmanību tam. Domāju, ka tagad sarunās ar ministriju vajadzēs izvirzīt jautājumu, lai mēs tiktu vairāk informēti par mūsu pārstāvja ANO darbu,” sprieda Ārlietu komisijas vadītājs.
Krietni skarbāks vērtējumā bija Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Imants Parādnieks: “Viena ministra subjektīvā nostāja un viedoklis nedrīkstētu automātiski kļūt par valsts oficiālo pozīciju. Tas ir pretrunā parlamentāras demokrātijas loģikai un Latvijas Republikas Satversmei. Noteikti pārrunāsim šo gadījumu frakcijā un spriedīsim par tālāko rīcību!” ĀM argumentāciju, kādēļ esot bijis jābalso pret minēto rezolūciju, Parādnieks nosauca par pilnīgām muļķībām. “Tas, ka sabiedrības pamatšūniņa – ģimene – tiek īpaši aizsargāta, nekādā veidā neaizskar un neapdraud citu grupu tiesības!” uzskata deputāts.
Pārsteigumu un neizpratni par notikušo paudis arī veselības ministrs un Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Guntis Belēvičs (ZZS). “Man kā liberāli noskaņotam cilvēkam nav iebildumu pret pozīciju kā tādu, un ārlietu ministra nostāja man šķiet saprotama. Taču vienlaikus ir jautājumi par procedūru. Piemēram, kurā Saeimas komisijā vai valdības sēdē šī pozīcija apstiprināta? Un, ja tā nav apstiprināta, tad mani interesē – kādos gadījumos pozīcija jāsaskaņo un kādos es kā ministrs varu starptautiskās sanāksmēs “maukt” valsts vārdā, kā pašam ienāk prātā?” jautāja Belēvičs. Šos jautājumus viņš ārlietu ministram jau uzdevis sociālajā tīklā “twitter”, bet atbildi vēl neesot saņēmis. “Ceru, ka notikušo varēsim pārrunāt klātienē kādā koalīcijas sēdē,” rezumēja veselības ministrs.
Opozīcijas pārstāve Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”) jau iztaujājusi ārlietu ministru par notikušo, kad viņš trešdien bija ieradies uz Eiropas lietu komisijas sēdi Saeimā. Saņemtās atbildes deputāte vērtē kā nepietiekamas un pašlaik gatavojot papildu jautājumus. “Pozitīvi, ka šī rezolūcija ir pieņemta, bet negatīvi, ka Latvija balsojusi pret. Vēlos iepazīties ar procedūru – vai tiešām viens cilvēks vienpersoniski var pieņemt tik nozīmīgu lēmumu Latvijai? Iespējams, šo kārtību vajadzētu mainīt. Rudenī, atsākoties pilnvērtīgam parlamenta darbam, noteikti atgriezīsimies pie šīs tēmas,” teica deputāte.
