Sešos mēnešos pieprasījums pēc saules paneļiem ir pieaudzis četras reizes. Kādas ir izmaksas? 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams gan esošajiem, gan nākotnes klientiem, lielais pieprasījums pēc saules paneļiem veido rindas to uzstādīšanā. Iespējams, kāri tieši pēc šī enerģijas avota veicinājuši pēdējo vasaru īpaši saulainie laikapstākļi.
Cenas būtiski atšķiras
“Saules paneļu tirgū ir jūtama ļoti augsta aktivitāte, jo cilvēki vēlas samazināt savus elektroenerģijas rēķinus. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc saules paneļiem ir pieaudzis četras reizes, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu,” informē AS “Latvenergo” produktu attīstības daļas vadītājs Edgars Strods.
No līdz šim mājsaimniecībām saņemtā atbalsta dažādiem atjaunīgās enerģijas veidiem tieši saules paneļiem ticis vislielākais finansējums, proti, atbalstu saņēmuši jau 656 projekti ar kopējo jaudu 4859 kW. Lielākais projektu birums ticis AS “Latvenergo”.
Šis uzņēmums realizējis 89 projektus, kas ir teju 14% no kopējā saules elektrostaciju skaita. Kopumā šādus pakalpojumus vērā ņemamos apjomos sniedz desmit kompānijas. Varētu šķist visnotaļ dīvaini, jo AS “Latvenergo” ir visaugstākās iekārtas izmaksas, proti, 1352 eiro par vienu kW.
Savukārt uzņēmums “Elso”, kas piedāvā vislētāko cenu, kas ir teju divas reizes zemāka par šīs tirgus nišas līdera piedāvāto cenu – 772 eiro par vienu kW, ir īstenojis tik vien 13 projektus, tādējādi ieņemot pēdējo vietu spraigajā konkurencē par vietu zem saules.
AS “Latvenergo” runas vīrs Andris Siksnis skaidro, ka pircēji ir gatavi maksāt vairāk par servisu, kā arī uzņēmuma piedāvājumu iekārtas iegādāties ar ilgtermiņa nomaksu.
Saules paneļu uzstādīšanas izmaksas ir atkarīgas no katra objekta veida. Savukārt transporta, apsekošanas, projektēšanas un dokumentēšanas, kā arī citas izmaksas uzņēmumiem ir relatīvi mazākas nekā mājsaimniecībām. Uzstādīšanas izmaksas galvenokārt mainās atkarībā no izvēlētā risinājuma un uzstādīšanas vietas.
Piemēram, slīpam jumtam nepieciešamas vien sliedes un skrūves, kamēr taisnam jumtam nepieciešamas sliedes, skrūves un papildu elementi leņķa izveidošanai, kas sadārdzina izmaksas. Mīkstiem jumtiem vēl nepieciešami arī atsvari, jo pie tiem saules paneļus tieši nedrīkst stiprināt.
Saules paneļus visdārgāk ir stiprināt uz zemes, jo nepieciešamas ne tikai leņķa konstrukcijas, bet arī pamati un kabeļlīnija līdz ēkai, kā arī veicami rakšanas darbi. Tāpat izmaksas ietekmē arī elektrostacijas lielums – jo lielāks parks, jo zemākas izmaksas.
“Saistībā ar šī brīža elektroenerģijas cenām, saules paneļu atmaksāšanās termiņi ir sarukuši – privātpersonām tie ir septiņi gadi, savukārt juridiskām personām tie ir samazinājušies vēl būtiskāk. Saules paneļu dzīves cikls ir 30 gadi, tātad, ja investīcijas atmaksājas septiņu līdz astoņu gadu laikā, atlikušos 22 gadus elektroenerģija tiek ražota par brīvu, jo Latvijas laikapstākļos ir zemākas uzturēšanas izmaksas, nav apkopes izmaksu, ko veido paneļu mazgāšana, kas nepieciešama siltajās zemēs,” vērtē E. Strods.
Izvēli nosaka dažādi kritēriji
“Pirms uzstādīt saules paneļus, pētīju tirgus piedāvājumu. Galvenais faktors, kurš noteica manu izvēli par labu “Latvenergo”, bija nevis cena, bet gan atpazīstams un uzticams zīmols un bezprocentu aizdevums, kuru šis uzņēmums deva uz pieciem gadiem, kas pie šī brīža inflācijas ir ļoti izdevīgi.
Negribēju sev liekas galvassāpes, iesaistoties darījumā ar nezināmiem tirgotājiem. Tā kā manas mājas jumts nav uz dienvidiem, pieņēmu lēmumu saules paneļus likt uz zemes, kas radīja papildu izmaksas aptuveni tūkstoš eiro apjomā. Kopumā projekts ar kopējo jaudu 10,5 kW izmaksāja aptuveni 14 tūkstošus eiro,” stāsta Egils no Siguldas novada, kurš vēl tikai plāno pieteikties valsts atbalstam.
Savukārt Armandam no Jelgavas novada saules paneļu izvēlē noteicošie faktori bija cena, uzstādīšanas laiks un tirgotāja vēlme konsultēt un atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Tādējādi viņš pēc draugu ieteikuma ir izvēlējies mazāk pazīstamu uzņēmumu, tādējādi projekts viņam izmaksājis par diviem tūkstošiem eiro mazāk par “Latvenergo” piedāvāto cenu.
“Turklāt “Latvenergo” paneļu uzstādīšanas laiks bija daudz ilgāks, pat īsti nepiedāvājot konkrētu termiņu. Kam man ir vajadzīgi saules paneļi rudenī, kad ražošana pamatā notiek vasarā. Bezpocentu aizdevumam īsti neredzu jēgu, ja cena ir tik augsta,” secina Armands.
“Paaugstinātu interesi par saules paneļiem novērojām jau janvāra beigās un februārī, kad sākām piedāvāt šo pakalpojumu, bet kopš 8. marta, kad Ekonomikas ministrija apstiprināja valsts atbalstu paneļu iegādei, šī interese ir trīskāršojusies. Ņemot vērā, ka pirms paneļu uzstādīšanas nepieciešams periods līguma saskaņošanai un AS “Sadales tīkls” atļauju iegūšanai, pirmos iekārtošanas darbus mēs sākām veikt maijā.
Šobrīd mēs vidēji saņemam 14 pieteikumus dienā. Pēc līguma noslēgšanas uzstādīšana šobrīd ir jāgaida trīs četras nedēļas, kas ir saistīts tieši ar lielo pieteikumu skaitu. Kopumā, ņemot vērā tirgus situāciju, šis termiņš nav liels, un, ja pieteikumu skaits turpinās augt, tad šis gaidīšanas laiks arī var nedaudz pieaugt. Visbiežāk klientus interesē vidēji lielas un lielas stacijas, jaudīgākas par 6 kW, savukārt mazās stacijas – ar jaudu 3 līdz 4,5 kW – izvēlas krietni retāk,” stāsta “Tet” elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone.
