Rindas pagarina arī paši pacienti! 590 dienas līdz vizītei 0
Pērn tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vien aptuveni 12 000 mazo pacientu palaida garām plānotās vizītes, par to iepriekš nebrīdinot. Arī citās Latvijas medicīnas iestādēs šādu neapzinīgu pacientu skaits svārstās ap 20 – 25%. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais vai piektais pie ārsta tā arī neatnāk, tā pagarinot gaidīšanas rindas un tobrīd liedzot valsts apmaksātos pakalpojumus izmantot kādam citam.
Ne tikai ārstu trūkums
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciāliste Daiga Rauba stāsta, ka slimnīcas ambulatorajā daļā pašlaik garākās pacientu rindas ir pie oftalmologa, kardiologa, psihiatra un uz izmeklējumu – elektroencefalogramma miegā. Lai gan rindu galvenais iemesls ir speciālistu trūkums, bez vainas nav arī pacientu vecāki.
“Mūsu Acu slimību klīnika ir vienīgā vieta, kur bērni no visas Latvijas ar smagām saslimšanām var saņemt augsti kvalificētu ārstu palīdzību. Ja bērnam nepieciešama acu ārsta konsultācija vienkāršai redzes pārbaudei, profilaktiskai apskatei viena vai trīs gadu vai pirmsskolas vecumā, tās iespējams veikt arī citās medicīnas iestādēs, kur gaidīšanas laiks varētu būt īsāks. Ja bērnam plānoti izmeklējumi, tajā skaitā elektroencefalogramma miegā, ļoti svarīgi ievērot sagatavošanās rekomendācijas. Pretējā gadījumā to nevar izdarīt, un viņš tiek pierakstīts atkārtoti,” viņa norāda.
Turklāt 2017. gadā aptuveni katrs desmitais pacients, kas bija pieteicies uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem, noteiktajā laikā slimnīcā neieradās. “Lai atgādinātu par plānoto vizīti vai izmeklējumu, vecāki pāris dienas pirms tam saņem īsziņu, bet par plānveida operāciju vai izmeklējumu vispārējā narkozē slimnīcas darbinieki atgādina pa tālruni. Ja pacients nebrīdinot neierodas uz vizīti, klientu apkalpošanas speciālisti nevar piedāvāt šo iespēju citiem bērniem, ārsts un medicīniskās ierīces stāv dīkā un par šādu vizīti netiek saņemta arī apmaksa,” saka slimnīcas pārstāve.
Ja ir mainījušies plāni vai arī medicīnas pakalpojumi vairs nav nepieciešami, vecāki var atteikt vizīti vai izmeklējumu, piezvanot uz zvanu centru, aizpildot atteikuma formu slimnīcas mājas lapā internetā vai, saņemot atgādinājuma īsziņu tālrunī, atbildēt uz to ar vārdu “atteikt”.
Starp citu, slimnīcas mājas lapā izveidota arī prioritāras konsultācijas pieteikuma forma. Ja bērns nevar gaidīt rindā, ārsts, aizpildot šo formu, var paātrināti viņu pieteikt pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai uz izmeklējumiem.
Visgarākās rindas Rīgā
Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija par gaidīšanas rindu garumu uz ambulatorajiem pakalpojumiem liecina, ka reģionos garākās no tām nepārsniedz 90 dienas, ja nu vienīgi Zemgales veselības centrā uz vizīti pie kardiologa jāgaida 111 dienas, bet Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pie samērā reta speciālista – nefrologa (nieru ārsta) – var tikt pēc 105 dienām. Sliktāka situācija ir Rīgā. Piemēram, Rīgas 1. slimnīcā endokrinologa konsultācija sasniedzama pēc 127 dienām, gastroenterologa – pēc 133, bet fizioterapeita – pēc 590 dienām (vēl ilgāk uz šo speciālistu jāgaida Rīgas Austrumu klīnikas stacionārā “Biķernieki” – 800 dienas). Jāteic, ka oftalmologs, reimatologs un fizioterapeits galvaspilsētā ir īpaši pieprasīti. Piemēram, Latvijas–Amerikas acu centrā rinda izstiepusies 242 dienu garumā, bet pie reimatologa P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā var tikt pēc 334 dienām. Jāteic gan, ka reimatologu Latvijā nav daudz – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2016. gadā Latvijā bija tikai 19 sertificēti reimatologi.
Sarukušas gaidīšanas rindas arī uz pakalpojumiem dienas stacionāros. Piemēram, kopš pērnā marta Rīgas Austrumu slimnīcas Acu klīnikā uz ļoti pieprasīto kataraktas operāciju tā samazinājusies gandrīz desmit reizes (560 dienas, kamēr Rīgas 1. slimnīcā un “Stradiņos” attiecīgi 1529 un 1080 dienas).
“Zvanām pacientam, lai aicinātu uz operāciju, bet viņš atbild, ka to jau veicis citur. Cits dažādu iemeslu dēļ nevar ierasties noteiktajā datumā – saslimis vai gadījusies vēl kāda ķibele, kuras dēļ viņš palaidis garām savu rindu. Pacienti diezgan bieži sajauc slimnīcas, nesaklausa, no kuras iestādes viņiem zvana. Mūsu klīnikā ar pacientu apzvanīšanu, aicināšanu uz konsultācijām un atgādināšanu par operācijas laiku ik dienas nodarbojas četri pieci darbinieki,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Acu klīnikas vadītāja Kristīne Baumane, piebilstot – būtu labi, ja šīs gaidīšanas rindas uzņemtos organizēt kāds cits dienests, jo atsijātos tie pacienti, kuri pārdomājuši vai valsts apmaksātos pakalpojumus jau saņēmuši, bet nav tik apzinīgi, lai par to paziņotu. Nav noslēpums, ka daļa pacientu piesakās vairākās medicīnas iestādēs vienlaikus.
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga norāda, ka diemžēl daudzi pacienti izvēlas tuvāko vai populārāko ārstniecības iestādi, lai gan citviet gaidīšanas rinda ir daudz īsāka vai tās nav vispār. Arī tad, ja ģimenes ārsts nosūtījumā minējis konkrētu iestādi, pacientam ir tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu.
Informāciju par aptuveno gaidīšanas rindu garumu dažādās ārstniecības iestādēs var iegūt, gan apzvanot reģistratūras, gan dienesta interneta mājas lapā sadaļā “Rindapiearsta.lv”. Nedrīkst aizmirst, ka gadu no gada mainās arī valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju klāsts. Piemēram, daudzi nemaz nezina, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, maksājot tikai valstī noteikto pacienta iemaksu, izmeklējumus var veikt arī pieaugušajiem. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu te pieejama galvas, plaušu un videnes, vēdera dobuma, mugurkaula, kaulu un locītavu sistēmas un sirds datortomogrāfija, bet ar speciālista nosūtījumu – arī scintigrāfija kauliem, nierēm un vairogdziedzerim.
Virtuālā rinda
* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” poliklīnika ik dienas apkalpo vairāk nekā 700 pacientu, tāpēc jārēķinās ar zināmu gaidīšanas laiku arī dzīvajā rindā pie ārsta kabineta durvīm. Lai to samazinātu, poliklīnikas reģistratūrā ieviesta moderna rindu vadības sistēma, kas pacientiem ļauj kārtas numuriņu izņemt gan klātienē papīra formātā, gan attālināti – digitālā formātā viedtālrunī. Atliek tikai lejuplādēt speciālu bezmaksas lietotni “InOut”, kurā var redzēt, cik cilvēku gaida rindā un kāds ir aptuvenais gaidīšanas laiks. Paņemot digitālo biļeti, iespējams sekot līdzi rindas virzībai. Lietotne piedāvā arī iespēju atcelt digitālo biļeti un paņemt jaunu gadījumā, ja iznāk aizkavēties.
* Ja pacients jau paņēmis papīra numuriņu, tajā iestrādātais kvadrātkods ļauj to digitalizēt: jāpieliek tikai pie displeja, kurā atvērta mobilā lietotne. Tad pacients rindas virzībai var sekot savā viedtālrunī no jebkuras vietas uzgaidāmajā telpā.
