“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību 108
“Mani šobrīd ļoti mulsina ārsta-pacienta nulles komunikācija, jo viss, ko mēs kā pacienti sakām, tagad ir jāprotokolē uzreiz datorā, un tas ir jādara pacientam atvēlētajās 10 minūtēs, kas ievērojami noslogo ārstu. Tāpat arī uzskatu, ka medicīnas iekārtas, ir vairāk jānoslogo, tā tās ātrāk sevi atpelnīs un ar tām būs iespējams palīdzēt lielākam skaitam pacientu,” tā savu vēstuli portālam LA.LV, vēloties paust arī savu viedokli par medicīnu Latvijā, aizsāk Inta.
Viņai ir arī kāds konkrēts stāsts par pašas piedzīvoto.
“Aizeju pie neirologa medicīnas centrā, kur tiek piedāvāts pavisam “diplomātisks serviss“. (Diplomātiskā servisa medicīnas centrs Rīgā, kas nav saistīts ar diplomātiem, bet tāds vienkārši ir nosaukums.)
Eju pati par savu naudu, ko man uzreiz reģistratūrā arī liek samaksāt, pirms vēl esmu ieaicināta ārsta kabinetā. Bez ierunām samaksāju, padomājot, ka tas droši vien pieder pie diplomātijas.
Tad iesoļoja (jā, šis vārds visprecīzāk raksturo viņas gaitu un pieeju) neiroloģe, kuru sākumā noturēju pa māsiņu, un nokliedzas pa visu centru: “Kurš pie neirologa?”
Piesakos, ka tā esmu es un dodos līdzi kabinetā, kur man pat netiek pateikts “labdien”, kas man jebkurā komunikācijā šķiet pašsaprotami. Uzreiz izskan tiešs jautājums: “Kāpēc atnācāt?”
Pēc apmulsuma klusuma laikam kaut ko pateicu, jo viņa ķeras pie datora un klikšķina – laikam visu to, ko viņai klāstu. Bez neviena jautājuma, tiešām.
Domās uzsitu sev pa plecu, jo esmu malacīte, runāju tā, lai viņai nebūtu daudz jautājumu. Nākamais, ko dzirdu un redzu: drukājas daudzas lapiņas, un tās tiek nokrautas man priekšā. Lūk, te būs nosūtījumi un izrakstu jums šādas zāles.
Uzmetu aci uz pirmo nosūtījumu – tā ir magnētiskā rezonanse. Jautāju, kāpēc man to vajadzētu, viņa saka, ka tāpēc, lai nebūtu jātaisa vaļā galvaskauss. Pēc tik izsmeļošas atbildes man jautājumu vispār nav, tāpēc viņa beidzot paskatās uz mani; laikam saprot, ka nošāvusi drusku šķībi, un piebilst, ka tagad mums (domāts laikam Latvijā) ir iekārtas, kas agrāk nekad nav bijušas, un būtu jāizmanto šādas iespējas… Nākamā arī bija uz magnētisko rezonansi, un tad vēl uz kaut kādu iekārtu.
Viss tas aizņēma kādas 7-8 minūtes, ne vairāk. Ideju, kāda man varētu būt vaina, man nācās izvilkt kā ar stangām, tāpēc paldies par to man jāsaka pašai sev. Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes. Apskatīju, ka šī pati ārste strādā arī divās citās vietās, tāpēc droši vien ir ļoti noslogota un aizņemta.
Līdz ar to varu tikai pievienoties dažiem citiem LA.LV lasītajiem stāstiem par mediķu attieksmi, kurai varam meklēt dažādus attaisnojumus, bet kura visai bieži nav orientēta uz patieso mērķi – palīdzēšanu pacientam.”
