Rindā uz pašvaldības bērnudārzu provizoriski gaida 12% bērnu 0
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) apkopotajiem provizoriskajiem datiem visās Latvijas pašvaldībās kopumā vietas bērnudārzā nav nodrošinātas aptuveni 12% bērnu, pirmdien vēsta laikraksts “Diena”.
Precīzi rezultāti un iespējamie risinājumi gaidāmi aprīļa sākumā ieplānotajā valdības Demogrāfisko lietu padomes sēdē, jo līdz tam daļu no saņemtajiem datiem nepieciešams precizēt, Dienai pauž bērnudārzu pieejamības jautājuma risināšanai izveidotās darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība). Tomēr tagad jau varot secināt, ka reālais bērnu skaits rindā esot mazāks, nekā minēts līdz šim.
VARAM no pašvaldībām apkopotie dati liecina, ka pirmajā vietā pēc bērnu skaita rindā uz pašvaldības pirmsskolas iestādēm ir Rīga – 5292. Nākamā ir Liepāja un Jelgava, kur, tāpat kā Rīgā, bērnudārzs nav nodrošināts vidēji 14–15% bērnu no 1,5 gada vecuma. Visā valstī kopumā šī problēma ir aktuāla aptuveni 13,9 tūkstošiem mazuļu.
Salīdzinot ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem par bērnu skaitu, kuri reģistrēti rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, šis skaitlis ir gandrīz trīs reizes mazāks, jo tajā novērsta pārklāšanās.
«Šķiet, ka agrāk, kad ir runāts par rindu problēmu, vienmēr tomēr netiek perfekti nodalīts, cik bērnu reāli stāv rindā un cik no viņiem ir pierakstījušies dažādos bērnudārzos. Ir ļoti uzmanīgi jāizprot, kas aiz šiem skaitļiem stāv,» norāda Ēlerte.
Rīgas un Pierīgas pašvaldības savās atbildēs VARAM visbiežāk norāda, ka galvenā problēma esot nepietiekams telpu nodrošinājums. Lai visiem atbilstošā vecuma bērniem būtu iespēja apmeklēt bērnudārzu, pašvaldībām vajadzētu celt piebūves vai pat jaunas pirmsskolu ēkas, kuras pēcāk gaidāmās demogrāfiskās bedres dēļ var palikt tukšas.
Problēmas sagādājot arī telpu piemērošana mazākajiem bērnudārzniekiem no pusotra gadu vecuma, jo tās jāiekārto, ievērojot īpašas higiēnas prasības. Republikas pilsētu pašvaldību spēju visiem nodrošināt bērnudārzu ierobežojot attiecīgās izglītības trūkums darbiniekiem. Pedagogiem vajadzīga profesionālās kvalifikācijas celšana vai kursi par darbu ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Trūkstot arī mācību iespēju pedagogu palīgiem. Citās atbildēs kā problēma minēta arī sasniedzamība – gan sabiedriskā transporta tuvums, gan piebraucamo ceļu tīrīšana.
Starp vēlamajiem risinājumiem pašvaldības min valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam darbā ar bērniem no pusotra gadu vecuma. Patlaban valsts finansē pedagogu algas sagatavošanas grupām – no piecu gadu vecuma. Lai pašvaldības varētu bez bažām atrisināt telpu nodrošinājuma problēmas un celt jaunas ēkas, no valsts tiek gaidīta dzimstības veicināšanas politika, jo tas palīdzētu izvairīties no jaunuzcelto bērnudārzu slēgšanas.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, valsts rindā uz bērnudārzu stāv 32,5 tūkstoši bērnu.
