Rinalds Sirsniņš – vērtīgākais basketbola diriģents no Ogres 0
Rinalds Sirsniņš mediju balsojumā atzīts par Latvijas – Igaunijas basketbola līgas vērtīgāko spēlētāju.
Latvijas – Igaunijas basketbola līgas sezona netika pabeigta un Latvijas čempionāta medaļas sadalīja bez nevienas spēles, tomēr portāls “sportacentrs.com” aicināja 18 par basketbolu rakstošus, runājošus un rādošus mediju pārstāvjus balsot par sezonas labākajiem spēlētājiem. Pie vērtīgākā spēlētāja titula tika BK “Ogre” sirds un dvēsele Rinalds Sirsniņš.
. @Sportacentrs balsojuma uzvarētāji kategorijās "Labākais treneris" un "Vērtīgākais spēlētājs" – uzvaras laurus plūc Nikolajs Mazurs un @RinisRS12 ?
Pilnu rakstu lasi šeit: https://t.co/K3DxHmpar7 pic.twitter.com/7lgmG7Q3gY
— Basket.lv (@basketbols) April 2, 2020
34 gadu vecumā Rinaldam tas ir pirmais šāds apbalvojums. Otrais labākais Latvijas – Igaunijas līgas piespēlētājs, ceturtais rezultatīvākais savā komandā, taču vēl svarīgāk – savas komandas spēles diriģents. Bez viņa nebūtu iedomājamas sezonas sākumā izcīnītās 14 uzvaras pēc kārtas un beigās Ogrei piešķirtās sudraba medaļas.
“Katra atzinība ir patīkama, arī šīs tituls dod jaunas pozitīvas emocijas laikā, kad visapkārt ir vairāk drūmas ziņas. Protams, ka dēļ norautās sezonas gandarījums ir savādāks.
Mēs Ogrē dzīvojām ar vienu mērķi – fināls un cīņa par čempionu titulu.
Regulārā sezona pierādīja, ka varam uzvarēt visus. Palika nepabeigta darba sajūta. Tagad tā otrā vieta vairāk šķiet kā atzinība par to, cik stabili nospēlējām sezonu,” savas sajūtas sarunā ar “LA.LV” atklāj Rinalds Sirsniņš.
– Vai iespējamā fināla sajūtu noķērāt jau pirms sezonas?
– Nē, tad šķita, ka būs lielas ziepes. Bija grūti treniņi, treneris Nikolajs Mazurs pamainīja vairākas lietas, zaudējām gandrīz visas pārbaudes spēles. Tiesa, tās bija pret ļoti spēcīgiem Lietuvas, VTB līgas klubiem. Pirmā spēle bija pret Jūrmalu. Smaga spēle, kuru izvilkām no gandrīz bezcerīgas situācijas. Tad brauca Ventspils un uzvarējām arī viņus. Noticējām, ka varam. Bija vairākas uzvaras ar dažu punktu pārsvaru, kas deva vēl lielāku pārliecību, ka tā būs arī turpmāk. Liels trenera nopelns, viņš no malas deva mieru, nebija trakošana, vairāk racionāli lēmumi un padomi.
– Treneris Mazurs atnāca faktiski uz gatavu komandu – iepriekšējās sezonas kodols palika, tikai Lasenberga vietā nāca Beitmons.
– Treneris bija noskatījies daudzas mūsu iepriekšējās sezonas spēles, zināja mūsu stiprās puses un necentās lauzt nevienu no spēlētājiem. Uzticējās, ļāva improvizēt, bet klāt pielika savu taktisko redzējumu, kombinācijas. Komandas kodols bija kopā jau trešo gadu, Mazura svaigais skatiens no malas palīdzēja šo mehānismu iedarbināt vēl labāk. Re, mums seši spēlētāji ir iemetuši vidēji vairāk par 11 punktiem. Tur slēpās mūsu spēks, katrā epizodē, katrā spēlē varēja izšaut kāds cits. Turklāt bijām ļoti vienoti kā komanda. Mans MVP tituls ir arī visas komandas nopelns.
– Vai pats ar savu lielo pieredzi vēl nonāc stresa situācijās?
– Ja pirms spēles vairs nav stress, tad var beigt spēlēt. Ir vēl emocijas, ir. Īpaši mājās pārpildītajā zālē pret VEF bija pašam neraksturīgs trīceklis.
– Tagad redzam, ka pret VEF abas spēles bija kā fināli. Būtu uzvarējuši, zelts būtu Ogrē.
– Mums nebija svarīgi, vai izslēgšanas spēlēs iekļūsim no pirmās vai otrās vietas, treneris gatavoja mūs izslēgšanas spēlēm, tādēļ nebija sajūta, ka izšķiras kaut kas svarīgs. Otrā apļa spēlē Rīgā bijām drošā vadībā, bet paši izlaidām uzvaru no rokām. Sanāca kā sanāca. Pirmajā aplī Ogrē viņi mūsu apspēlēja taktiski, bija labi sagatavojušies, pilnībā izjauca mūsu spēli.
– Tev pašam tā bija labākā sezona karjerā?
– Jā, viennozīmīgi. Ar treneri Dāvi Feikneru daudz strādāju pie fiziskās sagatavotības un visu sezonu jutos ļoti labi.
Kas man svarīgi no statistikas – trīspunktu metienu precizitāte bija labāka nekā iepriekš, piespēles vairāk, kļūdas mazāk. Un ja vēl komanda uzvar. Ko gan vēl var vēlēties!
– Ar vidēji 7,1 rezultatīvām piespēlēm mačā biji otrais labākais visā turnīrā. Pirms tam labākais rezultāts – vidēji sešas piespēles – tika sasniegts pirms 13 gadiem Gulbenē. Kaut ko pamainīji savā spēlē?
– Partneri labi noķēra piespēles un bumbu trāpīja grozā. Tas bija vairāku apstākļu kopums, laba komanda, lielāks spēles laiks, trenera uzticība. Uzbrukuma noslēguma fāzē bumba ļoti bieži bija pie manis.
– Novembra sākumā pret “Latvijas Universitāti” atdevi 17 piespēles. Rekords?
– Jā, iepriekšējais bija 14. Par to uzzināju tikai pēc spēles. Ja būtu kā NBA, kur par rekorda tuvumu pasaka jau spēles laikā, varbūt speciāli ietu uz ko iespaidīgāku. Iespējas bija. Bet ir labi tā, kā ir. Toreiz pēc spēles biju pārsteigts, jo spēlētājs jau jūt, cik apmēram tās piespēles ir. Šķita, desmit vajadzētu būt, izrādījās būtiski vairāk.
– Spēlējot savā dzimtajā pilsētā Ogrē sajūtas ir īpašas?
– Fantastiskas. Tā sanāca, ka mana atgriešanās Ogrē nenotika uzreiz, bija vajadzīgs laiks, lai klubs izaug un sevi apliecina. Tagad te ir lielisks emocionālais fons. Uz spēlēm nāk bērnības un skolas laiku draugi, bērni tepat iet skolā un bērnudārzā, mums ir labākie līdzjutēji. Ja viss apkārt ir sakārtots, tad arī laukumā viss ir kārtībā.
– Tas droši vien ir viens no iemesliem, kādēļ pēc desmit gadu pārtraukuma atkal spēlēji Latvijas izlasē.
– Bez Ogres komandas labas spēles tas nenotiktu. Zinot situāciju Eiropas basketbolā, bija aizdomas, ka kandidātu sarakstā es būšu.
– Valstsvienībā izdevās izbaudīt visu emociju gammu?
– Tās bija divas lieliskas nedēļas. LBS pēdējo desmit gadu laikā profesionāli ļoti augusi, ikdienā, treniņos viss bija sakārtots līdz pēdējam sīkumam.
Tikai abas spēles bija ļoti, ļoti sāpīgas. Joprojām šķiet, ka sāpīgākie zaudējumi karjerā. Pret Bosniju pārpildīta arēna, uzvara ir tepat blakus un tāda vilšanās. Tāpat nezinu, vai kādreiz vēl zaudēšu spēli tā, kā to izdarījām Bulgārijā.
Emocionāli atgriezos pilnīgi tukšs. Varbūt par skaļu teikts, bet tas bija depresīvs stāvoklis. Neesmu no tiem, kas ilgi pārdzīvo zaudējumus, esmu daudz vinnējis un zaudējis, ir pēdējās sekundēs pret mani uzvaras metieni iemesti. Šoreiz bija savādāk. Pilnīgs tukšums. Pēc tam pašam nesanāca divas pēdējās spēlēs pret VEF un Jūrmalu (tajās Rinalds trāpīja tikai četrus no 17 metieniem – Aut.), vainoju sevi abos zaudējumos. Vienīgā motivācija kaut ko darīt tālāk bija gaidāmais play-off, gribējās atkal to izslēgšanas spēļu asins garšu dabūt.
– Sacīji, ka pēc sarunas iesi uz treniņu. Motivācija ir atgriezusies?
– Kaut kad jau tas koronavīruss pazudīs un dzīve atgriezīsies ierastās sliedēs. Jāuztur sevi formā. Cik ilgi sēdēsi mājās? Laukos ir daudz iespējas paskriet krosu, jādara mājas darbi, jāskalda malka. Pie mājas ir grozs, ar meitu uzspēlējam arī bumbu. Pašlaik svarīgi, lai visiem laba veselība un tāda paliek līdz trakuma beigām. Nešaubos, ka Ogrē komanda būs. Ļoti ceru, ka būs arī citās pilsētās un mums būs turnīri, kur spēlēt.
Rinalds Sirsniņš (BK “Ogre”) 2019./2020. gada sezonā
Spēles: 26
Minūtes: 26:28
Punkti: 11,8
Piespēles: 7,1
Atlēkušās bumbas: 2,8
SPORTACENTRS.COM MEDIJU APTAUJAS REZULTĀTI
Vērtīgākais spēlētājs: 1. Rinalds Sirsniņš, 2. Lesters Medfords, 3. Artūrs Kurucs.
LA.LV balsojums: Lesters Medfords.
Labākais treneris: 1. Nikolajs Mazurs, 2. Jānis Gailītis, 3. Artūrs Visockis-Rubenis.
LA.LV balsojums: Jānis Gailītis.
Labākais rezervists: 1. Džeimss Beitmons, 2. Jānis Blūms, 3. Deniss Krestiņins.
LA.LV balsojums: Džeimss Beitmons.
Progresējušākais spēlētājs: 1. Klāvs Čavars, 2. Klāvs Dubults, 3. Jānis Bērziņš.
LA.LV balsojums: Uģis Pinete.
Labākais ārzemnieks: 1. Džeimss Beitmnons, 2. Lesters Medfords, 3. Tīdžejs Šortss.
LA.LV balsojums: Lesters Medfords.
Labākais aizsardzības spēlētājs: 1. Klāvs Čavars, 2. Rihards Zēbergs, 3. Kaspars Bērziņš.
LA.LV balsojums: Rihards Zēbergs.
Labākais jaunais spēlētājs līdz 22 gadiem: 1. Artūrs Kurucs, 2. Roberts Blumbergs, 3. Valters Vēveris.
LA.LV balsojums: Artūrs Kurucs.
Labākais latvietis Igaunijas klubos: 1. Aigars Šķēle, 2. Lauris Blaus, 3. Linards Jaunzems.
LA.LV balsojums: Aigars Šķēle.
