Gaidot īsto vasaras siltumu un atvaļinājuma laiku, nekas nepalīdz tam noskaņoties labāk kā kvalitatīvs detektīvromāns. Franču rakstnieka Olivjē Trika darbs “Pēdējais lapzemietis” oriģinālā izdots 2012. gadā un latviešu valodā piedāvāts Ingas Mackēvičas tulkojumā. Tas pieteikts kā detektīvromāns, to apliecina arī iespaidīgais balvu klāsts, tostarp par sasniegumiem tieši detektīvromāna žanrā, un būtu tikai pašsaprotami, ja grāmatas apskats tiktu sākts atbilstoši žanra īpatnībām vai arī iedziļinoties specifiskajā telplaikā. Protams, ir saistoši šķetināt arī šos pavedienus, tomēr nepamet sajūta, ka tie šajā romānā nav centrālā ass.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

Lasīt citas ziņas

Olivjē Triks romānā aplūko no iedzīvotāju viedokļa Lapzemi politiski un ekonomiski sarežģītā laikā, atkāpjoties tuvākā un tālākā vēsturē, ieskicē sāmu kultūras, tradīciju un vietējās reliģiskās pārliecības – šamanisma – saduri un konfrontāciju ar kristīgo reliģiju, zelta drudža radītās pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā, ataino ziemeļbriežu audzētāju skarbo ikdienu, vietējo iedzīvotāju ikdienu, arī iekšlietu sistēmas darbības principus un kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas, atsevišķu indivīdu seksuālās atkāpes no normām, cenšoties pat rast tām psiholoģisku pamatojumu, un daudz citu nianšu. Tomēr, par spīti savērptajai detektīvintrigai un spējajiem, negaidītajiem notikumu pavērsieniem, priekšplānā izvirzās izvēles jautājums. Cilvēku izvēle, ko ietekmējuši visdažādākie apstākļi, tostarp dažrindu augstāk nosauktie. Izvēle, kas izdarīta, apzināti pakļaujoties apstākļiem, izvēle, kas izdarīta, nespējot nepakļauties, izvēle, kas izdarīta, pretojoties tiem: “Tas tev liksies stulbi. Tas, ko es vēlos darīt, nav šejieniešu darbs, neviens sāms to nekad nav darījis. Es vēlētos būt vaļu mednieks.” (147. lpp.)

Viens no spēcīgākajiem izvēli ietekmējošajiem ap­stākļu kopumiem ir sāmu tradīcijas – ne tik vien reliģiskie jautājumi, bet dzīvesstila kopums. Un zināmā mērā paradoksāli, ka vis­kolorītākie un arī spēcīgākie raksturi autoram izdevušies tie, kas nevis mēģina pretoties a priori noteiktajai dzīvesceļa virzībai, zināmā mērā noliedzot pagātni, apzināti izvēloties pretēju virzību, tomēr atkal un atkal pie tās atgriežoties, bet gan tie, kas, šķietami nekurnēdami, ļaujas tam, ko dzīve ar viņiem dara. Savā ziņā dīvaiņi, savā – mežoņi un varbūt pat dzīves pabērni apkārtējo acīs. Tomēr stipri savā pārliecībā: “Aslaks iedveš bailes visos, kas dzīvo tundrā. Es no viņa nebaidos, jo es zinu. Es esmu redzējis. Aslaks ir pa pusei cilvēks, pa pusei dzīvnieks. Reiz es redzēju, kā viņš staigāja uz četrām sava briežu bara vidū. Viņš te ir pēdējais, kurš savus briežus kastrē ar zobiem.” (75. lpp.) Vai arī: “Cilvēks, kura galvā nebija kārtības, bet kuram bija apbrīnojami prasmīgas rokas. [..] viņš pieder pie dzimtas, kurā no paaudzes paaudzē nodotas ļoti īpašas sāmu kultūrai raksturīgas prasmes. Nodeva ne tikai prasmi strādāt ar rokām, bet arī simboliku un zīmju spēku. Matisam bija tendence šo zīmju spēku interpretēt ačgārni. Viņš pārlieku daudz no tā gaidīja. Viņš pārāk agri palika bez tēva klātbūtnes. Anta bija novērsies no sava dēla.” (393. – 394. lpp.) Katra tēla patiesais raksturs, tā nosacījumi, cēloņi un likumsakarības, līdz ar to arī iesaistes pakāpe pārkāpumos un noziegumos atklājas tikai lēnām un pamazām, visa romāna gaitā virknējot pa mazai epizodei, pa pusvārdam, pa atskārtai un nevērīgam skatienam.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Olivjē Trika radītā detektīvintriga iekļauj un līdz ar to paģēr no lasītāja iedziļināšanos it visā – gan savdabju dzīves uztverē un iespējamajos cēloņos dzimtas vēsturē, gan sāmu kultūrtradīcijā, gan varas spēlēs un tās mijiedarbē ar vietējo iedzīvotāju attieksmi (“Sāmiem ir īpaša attieksme pret varu [..]. Attieksme, kura ir mazliet… vecmodīga. Lomām ir būtiska nozīme.” 52. lpp.), gan ģeoloģijā un ģeogrāfijā, pat ziemeļbriežu audzētāju ikdienas rutīnā un darba specifikā. Tāpat ne tuvu mazsvarīga nav arī izmeklētāju biogrāfija… Lai arī izmeklēšanas pavērsieni ir spēji un negaidīti, tomēr romānā nav ne miņas no elpu aizraujošas trauksmes, steigas, kņadas un asa sižeta elementiem. Noziegumu atrisināšana noris īsti ziemeļnieciskā mierā, kamēr traģēdija gruzd zemdegās.