Rimšēvičs pēc pusotra gada pārtraukuma rīkos preses konferenci Latvijas Bankā 1
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc pusotra gada pārtraukuma piektdien, 7.jūnijā, regulārā preses konferencē informēs par Latvijas tautsaimniecības attīstību, aģentūrai LETA pavēstīja centrālajā bankā.
Paredzēts, ka preses konferencē Rimšēvičs sniegs vērtējumu norisēm eirozonas ekonomikā, informēs par Eiropas Centrālās bankas Padomes pieņemtajiem lēmumiem Viļņas sanāksmē, komentēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, iepazīstinās ar jaunākajām Latvijas Bankas izaugsmes prognozēm, kā arī paudīs viedokli par nozīmīgākajiem Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem tuvākajos gados.
Preses konference notiks plkst.12 Latvijas Bankā, K.Valdemāra ielā 2a.
Pēdējā Rimšēviča regulārā preses konference notika 2017.gada 15.decembrī.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču aizturēja 2018.gada februārī, bet pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs paudis, ka nav vainīgs un viņam inkriminētos noziegumus uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
Prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā sacīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK.
Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa 2019.gada 26.februārī paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.
Ņemot vērā minēto tiesas spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā. Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.
