Rimšēvičs: papildus konsolidācija noteikti nepārsniegs 100 miljonus latu 0
Latvijas Banka uzskata, ka šā gada valsts budžetā būs jāveic papildus konsolidācija, taču tā noteikti nepārsniegs 100 miljonus latu, trešdien publicētā intervijā žurnālā “Lietišķā Diena” teicis Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc viņa uzsvērtā, vispirms jākonstatē, kā ir izpildījies pagājušā gada budžets. “Tad, apzinoties Eiropas parādu krīzes viesto nenoteiktību, rūpīgi jāpārvērtē, jāizanalizē budžeta skaitļi gala redakcijā: vai budžetā iespējamās izmaksas neparedzētiem gadījumiem – vai šī rezerve ir pietiekami liela, lai varētu justies droši, ja deficīts būs tuvāk 2% vai 2,5%. Ja tas tuvāks 2%, tad var piekrist, ka tajā ir neliela rezerve, kas sliktāka izaugsmes scenārija gadījumā varētu būt pietiekama. Izaicinājums ir noturēt 2,5% līmeni 2012. gadā un nekādā gadījumā netuvoties 3% atzīmei. Budžets ir ļoti liels un komplekss algoritms, un būtu nepiedodami, ja kāda papildus neparedzēta izdevuma vai nodokļu neiekasēšanas rezultātā Latvija pietuvotos 3% deficītam vai to pārsniegtu, kas aizšķērsotu mums ceļu uz eiro,” teica Rimšēvičs.
LB prezidents norādīja, ka centrālā banka veic nepieciešamos aprēķinus papildus budžeta konsolidācijai. “Šobrīd veicam nepieciešamos aprēķinus, nāksim klajā ar attiecīgajiem skaitļiem janvāra beigās. Ir jāsagaida 2011. gada valsts budžeta izpildes skaitļi, un tad varēsim runāt par iespējamajiem budžeta konsolidācijas apmēriem. Katrā ziņā šeit nav runa par ļoti lieliem skaitļiem – tie noteikti nepārsniegs 100 miljonus latu. Runa ir par skaitļiem, kas ir zem 100 miljoniem. Bet precīzāku summu nevajag šobrīd zīlēt – tas nebūtu profesionāli no mūsu puses, jo mēs vēl nezinām, kā attīstīsies Eiropa. Vienkārši mums ir svarīgi būt gataviem dažādu notikumu attīstībai, mēs nedrīkstam iežūžināt sevi un domāt, ka šis gads būs tāds pats kā pagājušais. Cilvēki šodien Latvijas Bankai dažreiz pārmet – jūs brīdinājāt 2006. un 2007. gadā, bet mēs šos brīdinājumus nesadzirdējām. Šā brīža situācija ir analoģiska – daudzi cilvēki redz: pērn uz augšu gājusi izaugsme, peļņas līknes, viņi meklē jaunus darbiniekus, ir gatavi paplašināties, izvērsties, viņi ir investējuši tehnoloģijās. Bet ir jābūt ļoti piesardzīgiem,” uzsvēra Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdība kopumā no 2008. līdz 2012.gadam veikusi konsolidācijas pasākumus ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2,3 miljardu latu apmērā, no kuriem 934,4 miljoni latu jeb aptuveni 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb aptuveni 10,6% no IKP. Pēc 2012.gada budžeta pieņemšanas, tika solīts, ka tā būs pēdējā veiktā konsolidācija – valdība nedomā, ka šā gada budžets būs jāgroza.
