Rimšēvičs lūdz KNAB atcelt viņam piemērotos drošības līdzekļus 1
Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus – 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. “Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,” norādīja advokāts.
Drošības līdzekli – aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.
Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.
Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.
Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.
Aprīļa sākumā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pieļāva, ka Rimšēviča iespējamās kukuļņemšanas lieta prokuratūrā varētu nonākt dažu mēnešu laikā.
Tikmēr ES Oficiālais Vēstnesis maijā publicējis Rimšēviča prasības pamatus pret Latviju ES Tiesā un galvenos argumentus.
Rimšēvičs prasa atzīt, ka viņš ar KNAB 19.februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski. Tāpat prasīts atzīt Rimšēvičam ar KNAB lēmumu piemērotais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, ar kuru prasītājam ir aizliegts īstenot Latvijas Bankas prezidenta funkcijas un tiesības, – ir piemērots prettiesiski.
Rimšēvičs ES tiesā arī prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.
Tāpat ECB šajā tiesā cēlusi prasību, kurā atbildētāja ir Latvija. Tajā prasīts Latvijai, lai tā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar pašreizējo izmeklēšanu, kuru KNAB veic pret Latvijas Bankas prezidentu. Tāpat prasīts atzīt, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtus, jo Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata pirms notiesājoša tādas neatkarīgas tiesas sprieduma, kura izskatījusi lietu pēc būtības, un ja to apstiprina Latvijas sniegtie fakti, nav ārkārtēju apstākļu, kas šajā lietā pamato atbrīvošanu no amata.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Rimšēvičs paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
