Rimšēvičs: esam kļuvuši par piesardzīgiem optimistiem 0
Mēs no pasīviem vērotājiem un lieliem optimistiem esam kļuvuši par piesardzīgiem optimistiem, kas rūpīgi seko līdzi situācijai eirozonas valstīs, īpaši valstīs, kas patlaban ir uzmanības centrā, – šādi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā “LETA video” raksturoja Latvijas Bankas attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā.
Lēmums ir ļoti atbildīgs un sarežģīts, un diez vai būs viegli maināms, sacīja Rimšēvičs un piebilda: “Pirms mēs pieņemam šo lēmumu, mums jābūt 100% pārliecinātiem, ka plusu ir vairāk nekā mīnusu.”
“Neskatoties uz visām grūtībām, kādām patlaban iet cauri eirozona, mēs joprojām, vismaz pagaidām – 25.maijā, redzam, ka Latvijai vajadzētu stāties eirozonā, ka parādu apkalpošana būs daudzkārt lielāka, vismaz 100 miljoni latu, ko Latvija pārmaksātu, ja mēs neiestātos eirozonā,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tā būtu nauda, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstībai, sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka lēmumi, kas skar arī uz Latviju, patlaban Frankfurtē tiek pieņemti bez mums un būtu labāk, ja lēmumu pieņēmēji dzirdētu arī Latvijas viedokli.
“Ja 2008.gadā Latvija būtu bijusi eirozonā, Latvija nebūtu piedzīvojusi “Parex bankas” krahu, Latvijas ekonomiskā attīstība netiktu traumēta un tik smagi ievainota,” sacīja Rimšēvičs, mudinot šos aspektus ņemt vērā.
Viņaprāt, ja investoram jāizšķiras investēt Igaunijā vai Latvijā, pie pārējiem līdzvērtīgiem nosacījumiem, bet Igaunijā ir eiro un Latvijā nav, svaru kausi nošķiras par labu Igaunijai. “Rezultātā jaunās darba vietas, investīcijas, jaunie nodokļi Latvijai iet garām,” sacīja Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, tie ir galvenie aspekti un faktori, kas cilvēkiem, runājot un domājot par eiro, jāņem vērā.
Rimšēvičs uzsvēra, ka eirozona pati kopumā ir stabila, nestabilitāte ir saistīta ar atsevišķām valstīm.
“Eirozonas kodols ir ļoti stingrs un stiprs, un nav pamata domāt, ka eirozona tuvākajos gados varētu sabrukt. Tāpēc vienkārša atrunāšanās un teikšana atliekam [eiro ieviešanu] uz nenoteiktu laiku, ir pārāk vienkāršota, es pat teiktu – primitīva,” vērtēja Rimšēvičs.
Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, tādas iespējas pievienoties eirozonai varbūt arī mums vēlāk nebūs, jo patlaban Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai, bet, situācijai attīstoties pasaules ekonomikā nelabvēlīgāk, mūsu valstij neizdosies šos kritērijus vairs tik viegli izpildīt, kā rezultātā mūs var tad neaicināt Eiropas vienotās valūtas savienībā.
“Ja mēs šodien pateiktu Eiropas kolēģiem, ka mēs izpildām [kritērijus eiro ieviešanai], bet nestājamies, jo neticam viņiem, viņi to iztulkotu un atcerētos ļoti ilgi un dikti, un tad, kad mēs gribētu stāties, viņi droši vien mums teiktu, ka mēs varam turpināt domāt,” situāciju raksturoja Rimšēvičs.
