Rimšēvičs brīdina neatkārtot “trekno gadu” kļūdas un ir pret nodokļu celšanu 6
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē brīdināja neatkārtot “trekno gadu” kļūdas, mudināja valsts budžetu plānot piesardzīgi un saprātīgi un argumentēja, kāpēc ir pret nodokļu paaugstināšanu.
Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmes kāpums tiek prognozēts mazāks par sākotnēji lēsto. Tas nozīmē arī mazākus budžeta ieņēmumus, kas pie nemainīgiem budžeta izdevumiem palielina šogad prognozēto valdības budžeta deficīta lielumu.
Centrālās bankas vadītājs neatbalsta nodokļu celšanu. Viņaprāt, budžeta rāmjiem jāpaliek tādiem pašiem un, ja valsts grib ko finansēt vairāk, tad ir kaut kas kaut kur jāatņem. “Nodokļu politikai jābūt prognozējamai, stabilai un ekonomisko izaugsmi veicinošai. Nedrīkst katru gadu mainīt spēles noteikumus,” bilda Rimšēvičs.
Latvijas Bankas vadītājs arī uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumus var iegūt vairāk, uzlabojot to iekasēšanu, kā arī turpinot strukturālās reformas. Viņaprāt, jādomā arī par to, lai būtu viegli un ērti radīt jaunus uzņēmumus.
Latvijas Bankas prognozes liecina, ka vispārējās valdības konsolidētais budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 1,5%, kas ir pasliktinājums par 0,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar valdības jau plānoto izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem.
Tāpēc pašlaik ir īstais brīdis atcerēties un neatkārtot “treknajos gados” pieļautās kļūdas, kuru dēļ Latvija piedzīvoja dziļu krīzi. Rimšēvičs šodien preses konferencē uzsvēra vairākas “treknajos gados” pieļautās kļūdas: valsts dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, valstī bija liels strukturālais budžeta deficīts un netika veidots uzkrājums nebaltām dienām. Valstī pasliktinājās maksājumu bilances situācija, tika vājināta valsts un uzņēmumu konkurētspēja.
Rimšēvičs vērsa uzmanību, ka reģionā valda nozīmīgi riski un arī jaunākās prognozes par tautsaimniecības attīstību var mainīties.
Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka viena no būtiskākajām lietām ir piesardzīgums un saprātīgums budžeta plānošanā. Latvijas Banka uzskata, ka budžeta kopējos izdevumus 2014.gadā nedrīkst palielināt un budžeta deficītu nedrīkst audzēt, dalot nenopelnītu naudu. Budžeta deficīts jau tāpat augs lēnāka tautsaimniecības izaugsmes kāpuma dēļ.
Latvija iepriekšējos gados ir ielikusi labus pamatus tautsaimniecības attīstībai, tai skaitā stiprinot fiskālo disciplīnu ar īpašu likumu un Fiskālās disciplīnas padomi. Aģentūra “Standard&Poor’s” tikko paaugstināja Latvijas kredītreitingu, Latvijas Valsts kase spēj aizņemties finanšu tirgos naudu par rekordzemām likmēm. Rimšēvičs pauda cerību, ka Latvija “šos grūti gūtos augļus viegli neaizlaidīs vējā”.
Latvijas Bankas prezidents rezumēja, ka pastāv divas iespējas. Viena ir saglabāt zemas parāda apkalpošanas izmaksas, kas nozīmē saglabāt ieguldījumiem uzticamas valsts statusu un ietaupīt desmitiem miljonu eiro valsts budžetā. Otra iespēja ir līst dziļāk tēriņos un ar paātrinājumu audzēt parāda izmaksas, atkal neko neuzkrāt nebaltai dienai, pasliktinot Latvijas konkurētspēju, maksājumu bilanci un nākotnes izaugsmes izredzes.
