Rimšēviča aizstāvji premjera izteikumos saskata “atklātu spiedienu” uz KNAB 1
Kukuļošanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvji ir sašutuši par ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumiem saistībā ar Rimšēviča lietas izmeklēšanas ātrumu, uzskatot, ka tādējādi “izdarīts atklāts spiediens” uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, aģentūrai LETA pavēstīja viens no Rimšēviča aizstāvjiem Aldis Pundurs.
Aizstāvis uzskata, ka ar šiem izteikumiem Kariņš ir iejaucas un “pieprasa lietas nodošanu tiesai”.
“Varbūt procesa virzītājam ir pienākums lietu izbeigt, bet viņam [procesa virzītājam] pieprasa lietu ātrāk nosūtīt uz tiesu. Tiesiskā valstī šāda iejaukšanās tiesībsargājošo iestāžu darbā nav pieļaujama. Mēs esam Eiropas Savienībā (ES), nevis Baltkrievijā,” izteicās Pundurs.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) otrdien notikušajā preses konferencē pauda, ka Kariņam esot tiesības paust savu nostāju, piebilstot, ka Ministru prezidenta sacītajā nesaskata spiedienu, bet gan viedokli.
Kariņš žurnālistiem otrdien pauda, ka viņu nesatraucot Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmums jautājumā par Rimšēviču, bet gan fakts, ka Latvijā šī lieta gada laikā nav novesta līdz tiesai.
Kariņš piebilda, ka viņu satraucot fakts, ka lieta pret Rimšēviču tika sākta pirms vairāk nekā gada, bet tā joprojām nav nonākusi tiesā.
Kariņš pauda pārliecību, ka ir jāmaina tieslietu sistēma, lai lietu izskatīšana noritētu daudz straujāk.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši EST lēmumam atcelt lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata Rimšēvičs trešdienas rītā ieradās darbā.
EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.
Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, Ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers presei norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
