Foto – AFP/LETA

“Ir dzīvnieki, kas ir vienlīdzīgāki par citiem,” ar šādu kritiku, atsaucoties uz Džordža Orvela romānu “Dzīvnieku ferma”, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē pavadīts par ekonomiku atbildīgā Eiropas komisāra Pjēra Moskovisī teiktais, ka Francijai piešķir vēl papildus trīs mēnešus – līdz martam –, lai tā Eiropas Komisijai (EK) iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus par sava budžeta stāvokli un plāniem mazināt pārmērīgi lielo deficītu. P. Moskovisī kā bijušais Francijas finanšu ministrs tagad ir atbildīgs par valstu budžeta atbilstību eirozonas nosacījumiem, un tieši tādēļ uzmanības lokā ir viņa attieksme pret paša dzimteni, kas patlaban Briselei sagādā vislielākās galvassāpes, jo ir uzaudzējusi lielāku budžeta deficītu, nekā to atļauj eirozonas dalības nosacījumi.

Lielajiem lielo tiesības

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Esmu izsūtījis 160 CV, man atbildējuši labi, ja 8 uzņēmumi!” Linards no Latgales atklāj sūro ainu, cik grūti Latvijā atrast darbu 57

Veselam

Ko nedrīkst ēst no rīta: 8 ēdieni, kurus nevajadzētu ēst tukšā dūšā

VIDEO. Drāke atsakās pamest pikanta rakstura naktsklubu un izvillojas ar Moldovas vīriešiem 1

Lasīt citas ziņas

Francijas, kas ir otrā lielākā eirozonas ekonomika, budžeta deficīts patlaban ir 4,4 procenti liels, taču eirozonā atļautais ir trīs procenti no iekšzemes kopprodukta. Parīze iepriekš solījusi, ka to spēs samazināt jau līdz 2013. gadam, taču līdz šim tas nav izdevies, un tagad Francijas valdība ir paziņojusi, ka nākamgad centīsies deficītu samazināt līdz 4,1 procentam no iekšzemes kopprodukta, bet līdz eirozonas prasītajiem trim procentiem varēs tikai līdz 2017. gadam, kas raisījis sašutumu gan Briselē, gan vairākās eirozonas dalībvalstīs.

EK vēl nesen publiskoja visu eirozonas valstu nākamā gada nacionālā budžeta izvērtējumu, kurā īpašu aizrādījumu izpelnījās Francijas, Itālijas un Beļģijas plānotie naudas maki, tā kā tie neatbilst Māstrih­tas kritērijiem, jo izceļas ar vai nu pārlieku lielu budžeta deficītu, vai ārējo parādu. P. Moskovisī, kurš kopā ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski un par darbaspēku atbildīgo komisāri Mariannu Teisenu iepazīstināja ar novērtējuma rezultātiem žurnālistus EK preses zālē Briselē, izpelnījās vislielāko jautājumu krusu arī par savu rīcību, vēl esot Francijas finanšu ministra amatā.

Kā ronis var būt kaija? Cilvēki izbrīnīti par redzēto veikala “Stockmann” e-veikalā

Kokteilis

FOTO. Ainārs Šlesers dalās ar prieka pilnu ziņu – viņa ģimene nu kļuvusi vēl plašāka

Inga Vanaga: 35 eiro mācību līdzekļiem ir bērnu apzagšana

Tagad līdzīgās krustugunīs P. Moskovisī nonācis arī EP, kur viņš devās ar budžeta novērtējumu iepazīstināt Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputātus. Tur viņam pārmeta īpašu nosacījumu piemērošanu savai valstij, dodot laiku pārdomām, nevis vēršoties ar sankcijām. “Acīmredzami ir pilnīgi citāda attieksme pret Eiropas mazajām valstīm, ņemiet par piemēru kaut vai Īriju,” pēc P. Moskovisī uzstāšanās sacīja centriski labējā nīderlandiešu eiroparlamentāriete Estere de Lange. Pats P. Moskovisī to centās atspēkot, sakot – ja līdz martam Francijas valdība nebūs sakārtojusi budžeta lietas, viņš nevilcinoties izmantos visus in­strumentus un, ja būs nepieciešams, arī sankcijas.

Suta kritiķiem

Taču Briselē uzvirmojušas spekulācijas, ka Francijas aizmuguri piesedz arī pats EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš ES komisāru iknedēļas sapulcē norājis par digitālo ekonomiku un sabiedrību atbildīgo Vācijas komisāru Ginteru Etingeru par viņa publikāciju izdevumā “Les Echos”, kurā viņš kritizējis Francijas budžeta deficītu, norādot, ka Francija atkārtoti pārkāpj eirozonas nosacījumus un tai ir vajadzīga stingra roka. Parīzē tas izsauca pamatīgu viļņošanos līdz pat sociālistu prasībām G. Etingeram atkāpties no amata, kam sekoja arī negatīva reakcija no Francijas diplomātiem Briselē. Ž. K. Junkera preses pārstāvji vēlāk gan notikušo nekomentēja, vien norādīja, ka prezidents neesot nekāds skolotājs, lai mācītu politiķus, kas ir atbildīgi cilvēki, taču rietumvalstu medijos citētie neoficiālie franču diplomātiskie avoti pauduši, ka ir iepriecināti, ka komisijas prezidents saucis Vācijas komisāru pie kārtības. Jāteic, ka G. Etingers par savām pūlēm saņēma ne tikai kritiku no paša vadības, bet tās arī aizslaucīja EK lēmums uzreiz neķerties pie Francijas sodīšanas, bet gan piešķirt tai papildus trīs mēnešus, lai atkoptos.

Neklausa arī Merkeli

Parīze nav pakļāvusies arī Vācijas kancleres Angeles Merkeles kritikai, kura intervijā izdevumam “Die Welt” paudusi, ka Francijai un Itālijai ir jāīsteno papildu pūliņi, lai līdz martam, kad atkārtoti iesniegs budžeta plānus izskatīšanai EK, tie atbilstu prasībām. Komisārs G. Etingers savā nu jau nežēlastībā kritušajā rakstā brīdina, ka no Francijas ir atkarīga visas eirozonas, kurā jau gadu ir arī Latvija, stabilitāte kopumā.

Lūgts komentēt, kā šīs Francijas problēmas varētu ietekmēt arī Latviju, bijušais Latvijas premjerministrs, tagad par eiro un sociālo dialogu atbildīgais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar “Latvijas Avīzi” piekrīt G. Etingera sacītajam, norādot, ka tomēr atbilstoši EK prognozēm, nākamgad pilnīgi visās eirozonas dalībvalstīs būs vērojama pozitīva izaugsme. “Tas ir pirmo reizi kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma, līdz ar to var teikt, ka Eiropas ekonomika iet ārā no krīzes, tā attīstīsies, taču pagaidām mēs diemžēl redzam, ka tas nenotiek tik strauji, kā gribētos. Tieši tādēļ EK no savas puses piedāvā investīciju paketi, aicina valstis veikt strukturālās reformas un īstenot atbildīgu fiskālo politiku. Tāpēc visām valstīm ir jāpilda saistības, ko tās ir uzņēmušās, lai mazinātu budžeta deficītu un nodrošinātu finansiālo stabilitāti.”