Drīkst braukt ar “plikām” riepām, mainīt visas vai tikai divas. Likums nosaka vienu, bet kā “rullēt gudrāk”? 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl svētdien par braukšanu ar šādiem riteņiem varēja, kā saka, pamatīgi norauties. Pat bez tehniskās apskates uzlīmes palikt. No pirmdienas turpmāko pusgadu noteikumi ļauj mierīgi vālēt tālāk ar tupelēm, no kuru raksta dziļuma pāri palikuši vien nepilni divi milimetri. Tādas ir CSN vasaras normas. Vai tās ir drošību garantējošas? Nav.
Mazs obligātais dziļums – pasaules problēma
Tā tas tiešām ir – ne tikai Latvijā (kura ir viena no Eiropas līderiem ziemas riepu raksta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm (Amerikā saka – 10/32 daļas no collas).
Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm jeb 2/32. Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem (ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem), lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz.
Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 250 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Nemieri ne tikai Grieķijā. Piedevām atkritumu kalni, kuriem esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…
Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kuras varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs. Vieglāk un lētāk ir graizīt ātruma limitus (un audzēt radaru armijas), pielāgojot tos sliktāk apautajiem un dzenot īgnā rezignācijā labāk bruņotos. Apelēt pie braucēja saprāta un aicināt viņu būt piesardzīgam.
Kas cits atliek? Darām to arī mēs. Lai gan Latvijas ceļi ir “atļautām” riepām krietni bīstamāki nekā Vācijas.
Grants un risas
Pirmkārt: pusplika riepa (sevišķi, ja tā plata) vēl kaut kā tiek galā ar ūdens kārtiņu, ja tā plāna, ja peļķe nav dziļa. No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisās krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļautais” ritenis “uzpeldēs”, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”
Otrkārt: Eiropas “vasaras” riepas, pat ar daudz dziļāku nekā atļauts protektoru, ir vājas uz grants. Jo Eiropā grants ceļu praktiski nav. Tās ir asfalta riepas. Uz grunts, ar raksta dziļumu divi mm, tās tur sliktāk nekā pusbrauktas ziemenes uz sniega.
Tātad – atļautais minimums ir bīstams. Ja vien nespējat braukt visai rāmi un piesardzīgi. Sevišķi martā un aprīlī, kad ledus rīti nav nekāds retums.
Jau mainīt vai vēl nemainīt?
Noteikumi ir visai aptuveni. Lēmums jāpieņem katram savs. Es droši vien vasaras kurpes aušu pavisam drīz. Jo manas ziemenes vēl ir pavisam svaigas un tādēļ nākamās sezonas sniegiem taupāmas.
Jo mani ikdienas maršruti gandrīz pilnībā sakrīt ar Rīgas sabiedriskā transporta trasēm, kuras parasti iesālītas jau agri no rīta. Jo mans auto ir viegls un manas slidenu vietu paredzēšanas iemaņas beznosacījumu refleksu līmenī. Jo neticu tirgotājiem, kuri svētiem ģīmjiem sludina vasaras riepu vājumu “jau zem plus pieciem grādiem”.
Turklāt esmu skops. Un vasaras riteņi tomēr ripo maķenīt vieglāk un kādu puslitriņu degvielas uz katru kilometru simtu ietaupa.
Ja tavi braucieni un apsvērumi citādi, ja baida ilgermiņa laika prognozes, kurās nakts mīnusi atrodami vēl aprīļa beigās (Alūksnē), turpini braukt ar ziemenēm. To drīkst, drīkst arī tad, ja raksta dziļums mazāks par 4 mm.
Ar vecajām M+S līdz rudenim?
Drīkst. Bez radzēm, protams. Drīkst un var, jo atkal jāsaka – pārspīlēti ir reklāmu teksti, kuri pēc jūsu maciņiem sniedzas ar briesmu stāstiem par to, cik šausmīgas ir ziemenes vasarā. Mīkstas, skaļas utt. Jā – tās ripo par mata tiesu smagāk. Jā – tās varētu būt pārlieku ļodzīgas, drāžoties baigā tropu karstumā. Bet ne jau mūsu remdenajās miglās un lietavās, ne jau ar mūsu atļautajiem 90 km/h. Ar 4 mm diluma robežu sasniegušu ziemas riepu var (un laikam jau taupības režīmā vajag) braukt līdz rudenim. Un tad pirkt jaunas, labas M+S.
Mainām tikai divas?
Iespējami arī tādi budžeta problēmu risinājumi. Noteikumi neliedz braukt pat ar divām ziemas (bez radzēm!) un divām vasaras riepām. Tikai uz vienas ass apaviem jābūt viena ražotāja un viena modeļa. Tādēļ varu rīkoties, piemēram, tā. Novērtēju savu “ziemeņu” stāvokli. Un redzu, ka viens pāris ir dilis mazāk un būs gluži labs vēl nākamajā ziemas sezonā. Ņemu to nost. Rudenī papildināšu ar divām jaunām M+S. Švakākās atstāju, sapāroju ar tādām pašām pusbrauktām vasaras riepām un rullēju siltumā. Ekonomija? Neapšaubāmi. Vien jāatceras par dažām iespējamām vadāmības izmaiņām.
Ja riepu pāri ar labāko protektoru (tātad labāko saķeri sarežģītākos ceļa apstākļos) liksi priekšā – iegūsi “pārlieku pagriežamību”. Auto paklausīgāk sekos stūres pagrieziena leņķim, iespējams – pat pārāk paklausīgi. Vājāk saistītais dibentiņš centrbēdzes spēka ietekmē var izslīdēt. Stūrētājs ar nepietiekamām iemaņām – apmulst. Tādēļ šāds dažādu riepu izvietojams parasti netiek rekomendēts. Lai gan – man tāds patīk. Un ne tikai man. Visiem, kuri aizmugures sānslīdīti labo automātiski un uzskata par savu draudzeni. Bet “nepietiekamu pagriežamību” (labākie riteņi aizmugurē) – par neinteresantu īgņu. Tavs variants? Izlem pats. Bet, ja šo auto pārmaiņus stūrēsi gan tu, gan viņa, laikam jau vajadzētu palikt pie tā “neinteresantā” varianta.
Riepu tirgus vīrusa gadā
Ja kaut kas jauns tomēr jāpērk, nenāks par skādi uzzināt, kādas izmaiņas riteņu bodītēs nesis šis savādais laiks. Vaicāju speciālistam. Intars Vizbulis, “Bridgestone” mārketinga un mazumtirdzniecības attīstības vadītājs Baltijas valstīs (“Bridgestone” ir viens no lielākajiem riepu ražotājiem pasaulē, galvenā mītne – Japānā):
“Dramatiski nekas nav mainījies. Kopējais vieglo riepu pieprasījums 2020. gadā pret 2019. gadu saruka par 6% (vasara – 3%). Starp segmentiem – “premium” pieprasījums ir samazinājies par 10%, savukārt budžeta riepu pirkumi palielinājās par +5%.
Ņemot vērā to, ka 2020. gada martā skaidrības par nākotni nebija pilnīgi nekādas, liela daļa tā arī visu vasaras sezonu nobrauca ar ziemas riepām, tās nenomainot.
Veicām aptauju, konstatējām šādu tendenci – 80% autovadītāju maina riepas, vasarā liekot vasaras un ziemā lietojot ziemas, savukārt atlikušie 20% visu cauru gadu brauc ar vienām riepām, tātad ziemas. Visticamāk, to veicina nelielie nobraukumi un reta nepieciešamība pēc pārvietošanās.
Izvēloties riepas, patērētāji kā svarīgākos kritērijus min šos:
1. Drošības līmenis.
2. Tehniskie riepas parametri.
3. Kalpošanas laiks (plānotais).
4. Cena.
Patērētājs informāciju lielākoties ievāc:
1. Specializētajos riepu servisos, jautājot par konkrēto riepu.
2. Preču ražotāja interneta mājas lapās.
3. No draugiem un paziņām.
Kravas pārvadājumi no Āzijas valstīm ir aizķērušies sakarā ar kravas konteineru nepietiekamību un augstajām pārvadājumu cenām. Tas savukārt liecina, ka Āzijas valstīs ražoto preču cenas, visticamāk, varētu jūtami mainīties.”
