Foto no atpūtas kompleksa “Leiputrija” un SIA Adventure Ride arhīva

Pēdējos gados par populāru ziemas izklaidi Latvijā kļuvusi vizināšanās suņu vilktās kamanās. Pieprasījums ir tik liels, ka visas nedēļu nogales jau aizņemtas vismaz mēnesi uz priekšu. Vieglāk tikt pie kārotā brauciena ir darbdienās vai uzsmaidot veiksmei, ja kāds pēkšņi atteicis ierašanos. 


Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Lielākā daļa izpriecu organizētāju atrodami Vidzemē līdz 50 kilometru attālumā no Rīgas, vairākums no viņiem apvienojušies Latvijas Kamanu suņu sporta federācijā un piedalās arī dažādās sacensībās, kas parasti notiek brīvdienās, samazinot iespējas pieteikties izpriecu braucieniem.

Sporta, ne istabas suņi

Viens no pirmajiem, kas sāka nodarboties ar kamanu suņu audzēšanu un atlasi, ir kempinga “Forsteri” īpašnieks Eduards Grobiņš Madlienā. Šobrīd viņa saimniecību veido 33 suņi – gan Sibīrijas, gan Aļaskas haskiji, kas patiesībā ir vairāku šķirņu sajaukums – ātrāki, izturīgāki un spēcīgāki nekā sibīrieši, veidoti tieši darbam – kamanu vilkšanai. Lai arī suņu netrūkst, katram aizjūgam Eduards ļauj veikt tikai divus braucienus dienā. “Pirmkārt, viņiem nepatīk ilgi skriet pa vienu un to pašu vietu, otrkārt, suņi nav mašīnas, kuras var ekspluatēt bez pārtraukuma. Viņiem jādod pilnvērtīga atpūta, lai tiktu prieks gan pašiem, gan braucējiem.”

Valsts kancelejā apvienos divus departamentus – direktors darbiniekus sola neatlaist, tomēr daudzi atlūgumus raksta paši

Kongresu nams mainīsies līdz nepazīšanai – priekšlaukumā vairs nebūs stikla piramīdu, uz jumta taps plaša terase

Krimināls

FOTO. Aizturēts kārtējais migrantu pārvadātājs – salonā atradušās piecas aziātiskas izcelsmes personas

“Forsteri” piedāvā bērnu vizināšanu puskilometru garā aplī, kā arī 5 un 15 km apļus, bet ekstrēmisti patstāvīgi var doties pat 50 km garā izbraucienā ar nakšņošanu mežā ierīkotā indiāņu mītnē. Ir arī unikāla iespēja vadīt 14 suņu pajūgu (parasti tiek iejūgti četri vai seši haskiji, starp kuriem noteikti ir suns līderis, mērķtiecīgāks par citiem, kas labi zina maršrutu).

“Pie manis bieži atbrauc cilvēki, kas vizināšanos ar suņiem saņēmuši dāvanā un nepiemēroti apģērbušies, nepadomājot, kurp dodas. Lai gaidītā prieka vietā nerastos problēmas, jāģērbjas silti, jo vienam braucējam visu ceļu būs nekustīgi jāsēž kamanās, bet otram – jāstāv aizmugurē uz slieču galiem un vajadzības gadījumā jābremzē vai jāpalīdz suņiem, atgrūžoties ar vienu kāju,”

skaidro E. Grobiņš. Pēc brauciena vigvamā pie ugunskura gaidīs silta tēja un stāsti par haskijiem, viņu izcelsmi, sasniegumiem un nedarbiem.

Pērn, veikusi testa braucienus, šoziem pirmo īsto sezonu aizvada biedrība “Sniega suņi”, kas vizina ar haskijiem Ogres Zilajos kalnos. “Mūsu vaļasprieks sākās ar Bafiju – Sibīrijas haskija kucīti, kuru nopirkām no šīs sugas audzētājas lielvārdietes Ditas Ozolas. Tagad viņai pievienojušies seši suņi, un nākamajam gadam esam sarunājuši vēl piecus. Visi dzīvnieki nāk no saimniekiem, kas, nespēdami tikt ar saviem haskijiem galā, ir ar mieru mums tos atdot,” stāsta viens no biedrības dibinātājiem Kristaps Imaks.

“Suņi ir laimīgi, un bijušie īpašnieki tāpat, jo haskiju turēšana dzīvokļos sagādā mocības gan vieniem, gan otriem. Haskiji ir ļoti dzīvelīgi, viņiem nepieciešams izskrieties katru dienu. Tā nav šķirne, kuras īpatņi paaugoties kļūst prātīgāki. Nedabūjuši fizisko slodzi, arī pieauguši suņi turpina grauzt apavus un plēst tapetes. Neskatoties uz to, ka mūsu mīluļi regulāri tiek likti pie darba, vasarā viņi tāpat mums izrok dārzu, izplēš rozes, jo pāri palikusī enerģija kaut kur jāliek – tas haskijiem ir ģenētiski ieprogrammēts.”

Kamanu suņu čempionāts

Biedrība “Sniega suņi” ir starp kamanu suņu ziemas čempionāta rīkotājiem, kas notiks 9. februārī atpūtas kompleksā “Turbas” Tūrkalnē (~5 km no Ogres). “Divos braucienos 5 km distancē plkst. 12 un 18 sacentīsies braucēji (mušeri) ar diviem, četriem un sešiem suņiem aizjūgā, kā arī viena suņa vilkti slēpotāji. Katra ekipāža ceļā dosies ar divu minūšu intervālu.

Plkst. 15 būs interesanta disciplīna – minipulings, kad 100 metru distancē suņi vilks nelielas kamanas ar 20 kg smagumu bez vadītāja. Startam savus audzēkņus sagatavos suņu kopēji (handleri), kas tos sagaidīs arī finišā, lai azarta pārņemtie dalībnieki neaizskrietu neceļos. “Suņiem līdzi skriet nav jēgas, cilvēks šādā divcīņā vienmēr ir zaudētājs,” stāsta K. Imaks.

Ciemos pie 
Vulfas kundzes

Arī Gundegai Pumpurei pirmā haskija iegāde bijusi liktenīga, pamudinot sākt uzņēmējdarbību un veidot Haskiju parku Garkalnē. Nu Vulfas kundze (tā ciltsmāte tiek oficiāli godāta) laidusi pasaulē jau sešus mazuļus, kas veido draudzīgu vilcēju komandu, kurā šad tad izskrieties dabū arī pati māmiņa. “No pirmā metiena par vadošo izaudzis Karuzo, no otrā par līdersuni audzinām Hondu, kas gan augumā maza, taču ļoti centīga kucīte,” atklāj Gundega.

Viņas izveidotā izklaide ar suņiem diezgan būtiski atšķiras no citu piedāvājuma, jo vizināšanās domāta 4 – 5 cilvēku ģimenēm un notiek astoņus kilometrus garā meža trasē.

“Katram dodam iespēju vadīt suņus kādu gabaliņu, tikmēr pārējie ģimenes locekļi brauc līdzi mūsu mašīnā, lai nebūtu jāsalst. Pēc brauciena mīļojamies ar haskijiem, kas pret cilvēkiem izturas ļoti draudzīgi, baudām tēju un pašceptu maizi. Kopā ar stāstījumu par kamanu suņiem un šā sporta veida īpatnībām pasākums aizņem apmēram divas stundas.

Pie mums var iegādāties dažādus suvenīrus – tamborētus haskijus, somas ar haskiju zīmējumiem, kas adīti pēc mūsu suņu fotogrāfijām, cimdus, zeķes un haskiju cirku, kas izmantojams gan sēdēšanai, gan kā spēle, kuras pamatā ir parastā cirka noteikumi, bet zīmējumos atainotas tipiskākās haskiju izdarības un ieradumi. Cirku zīmējusi mana partnere Ilze Dombrovska, ar kuru kopā esam uzrakstījušas arī haskiju pasaku grāmatu. No praktiskām lietām piedāvājam bafus – plaša lietojuma galvassegas, kas no vēja pasargā gan ausis, gan kaklu, ir noderīgas arī kā rotas, matu gumijas, vēl ar tām var slaucīt sviedrus.”

Pie Vulfas kundzes visu gadu tiek rīkotas bērnu ballītes ar spēlēm un atrakcijām, bet vasarā – skriešana un velobraukšana ar suņiem.

“Leiputrija” 
un “Haskijlande”

Atpūtas kompleksā “Leiputrija” suņu kamanās cilvēki tiek vizināti diendienā, taču brīvdienās brīvas vietas rodamas tikai februāra beigās. “Ar kamanu suņiem nodarbojamies piecus gadus, bet ar vizināšanu – no pagājušā gada. Vienlaikus varam nodrošināt divus pajūgus, tostarp vienu vienvietīgo. Distances garums atkarībā no vēlmēm ir 3 – 7 km. Suņi trasi zina, tomēr dažviet pajūgus pavadām ar auto. Tā kā audzējam sporta suņus, ātrums brauciena laikā var sasniegt pat 45 km/h,” stāsta kompleksa vadītājs Agris Perro.

Lai nokļūtu “Leiputrijā”, jābrauc pa Tallinas šoseju un tūlīt aiz Gaujas tilta jānogriežas pa labi. Savukārt “Haskijlande” atrodas starp Salaspili un Rīgas TEC 2. Tās pārstāvis Raitis Šmits pastāstīja, ka izpriecu braucieniem izmanto 10 – 12 suņus un čehu kamanas, kas esot izturīgākas nekā pašmāju ražojumi. “Pirms vizināšanās apmācām, kā vadīt kamanas, pamudināt suņus, tomēr visu laiku esam turpat blakus, lai cilvēkiem būtu drošības sajūta. Atkarībā no suņu pašsajūtas un noskaņojuma trasē paiet 20 – 40 minūtes.”

Auzu motora aizvējā


Vienīgā man zināmā vieta Latvijā, kur iespējams izmēģināt zirgu skijoringu, atrodas Rīgas pievārtē Alderos. Varbūt slēpošanu aiz zirga piekopj arī citviet, taču profesionālu piedāvājumu ir izstrādājusi tikai SIA “Adventure Ride”. Uzņēmuma vadītājs Ričards Fomrats pastāstīja, ka staļļos viņiem mītot 17 zirgu, tostarp arī privātie mīluļi, kuru saimnieki izmanto zirgu pansijas pakalpojumus.

“Slēpošana notiek trīs hektārus lielā laukā. Ķiveres izsniedzam mēs, bet slēpotājiem līdzi jāņem slaloma slēpes, zābaki un jāsaģērbjas tāpat, kā braucot slēpot uz kalniem. Pie mums ir bijuši arī asi ar distanču slēpēm, bet tās ir grūtāk vadāmas. Slēpojot jāiesēžas ceļos un jāizvairās no pārāk lielu loku mešanas, lai inerces dēļ nenonāktu līdzās zirgam pagrieziena brīdī. Slēpojums ilgst pusstundu un maksā desmit latus. Zirgam rikšojot un auļojot, maksimāli sasniedzamais ātrums ir 40 km/h,” izskaidroja R. Fomrats.