Izglītības ministre Mārīte Seile, “LA” jautāta, kādēļ līdz dalībniekiem nonāca divi lēmumi – vispirms par gājiena oficiālu atcelšanu un pēc tam par to, ka visi dienesti strādāšot pēc iepriekš paredzētās shēmas (tātad mašīnas pa Brīvības ielu gājiena laikā nebrauks, malās būs arī mediķi), ministre atbildēja: “Pusnaktī nevarējām zināt bērnu veselības problēmu iemeslus. Kā viens no ticamākajiem tika minēts bērnu pārgurums ilgstošākā laikā. Bija 12 naktī, bērni pēc pārdzīvotā šoka nez vai gulēja, lai ietu gājienā, jāceļas sešos no rīta, man bija skaidrs, ka nedrīkstam gājienā iet… Taču pieļaujot, ka visus šī ziņa varbūt nesasniegs, nolēmām, ka visiem dienestiem jāstrādā pēc iepriekš paredzētās shēmas gājiena vietā un laikā.” Lēmumu par demisiju ministre varētu pieņemt šodien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu. 3
12. jūlija vakarā svētki izskanēja ar krāšņu noslēguma koncertu “Manā dziesmā tu”. Var piekrist vienam no tā mākslinieciskajiem vadītājiem Gintam Cepleniekam, ka kopkoris skanēja lieliski un bērni uzteicami par dziedāšanu no galvas. Tiesa, visas programmā paredzētās dziesmas nodziedātas netika. Tika izņemta viena no visgrūtākajām kora dziesmām – latviešu tautasdziesma “Skaisti dziedi, lakstīgala” Raimonda Paula apdarē, Andra Sējāna aranžējumā. Tautasdziesmu bloks jau tā bijis pietiekami plašs, sacīja viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Edgars Vītols. Par vienu dziesmu tika saīsināti arī Kārļa Lāča un Valta Pūces cikli – neizskanēja “Melna čūska” un “Zemes rīts”, Imanta Kalniņa “Dziesma par jautājumu”, kā arī viens orķestra skaņdarbs. Ja būtu nodziedāta visa programma, varbūt pēdējām dziesmām bērniem nepietiktu spēka pilnasinīgam skanējumam, sacīja Edgars Vītols. Jau iepriekš varēts paredzēt, ka koris gribēs atkārtot vēlreiz Mārtiņa Brauna “Sauli, Pērkonu, Daugavu” un Renāra Kaupera “Manu dziesmu”, uzsvēra Edgars Vītols. Programma bija plaša, un, ņemot vērā iepriekšējās dienas situāciju, vēlējāmies to atvieglināt, viņš piebilda: “Atteicāmies no skaņdarbiem, kuri no mākslinieciskā viedokļa jau mēģinājumos neizdevās pietiekami augstvērtīgi un atbilstoši koncerta dramaturģijai.” Tāpēc ticis pieņemts kompromiss.
