Rīko Baltijas mēroga garšu konkursu. Latvijā ir pārtika, ar ko varam lepoties un kas “jāizceļ saulītē’ 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas ir mantojums, kas jāglabā – tā par Latvijas pārtikas garšām saka pazīstamais šefpavārs Lauris Aleksejevs, aicinot ražotājus piedalīties jaunā starptautiskā pārtikas konkursā.
Konkursa “The Baltic Taste Award” mērķis ir pasaulei parādīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labākos pārtikas produktus. Tas notiks 7. septembrī Ķīpsalā izstādes “Riga Food 2023” laikā. Šāds pasākums Baltijā būs pirmoreiz.
Rīkotāji uzsver, ka šis konkurss nav domāts tikai lielajiem ražotājiem, bet tajā var piedalīties arī mājražotāji un vidējie uzņēmumi.
“Aklās” degustācijas
“Pavāru kluba” biedre, konkursa žūrijas priekšsēdētāja Svetlana Riškova stāsta, ka konkursā varēs pieteikt produktus desmit kategorijās, piemēram, piena, gaļas, maizes, medus, vegāno un citās. Produktus vērtēs starptautiska žūrija – šefpavāri, pārtikas tehnologi, nozares speciālisti, un vērtēšana notiks “aklo” degustāciju veidā.
Svarīgs nosacījums – produkta galvenajai izejvielai jābūt vietējās izcelsmes jeb Baltijā ražotai. Katrs dalībnieks varēs pieteikt ne vairāk kā trīs produktus vienā kategorijā. Labākie saņems medaļas, ko varēs izmantot produktu iepakojuma apdrukā. Kā uzsver izstādes “Riga Food” vadītājs Rolands Nežborts, konkursa uzvarētājiem arī turpmāk būs jāuztur produktu kvalitāte, jo pretējā gadījumā medaļu varēs anulēt.
Jāizceļ saulē
Latvijā ir pārtika, ar ko varam lepoties, un tā būtu jāizceļ spožākā saulītē, uzskata AREI Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Bieži vien sakām, ka Lietuva un Igaunija mums ir priekšā, tomēr šī ir lieta, kur kaimiņi iepaliek, jo pārtikas kvalitātes konkursi kaimiņvalstīs nenotiek. Šefpavārs Lauris Aleksejevs, kurš piedalījies vairāku konkursu izvērtēšanā, uzsver, ka viņam ļoti svarīgs ir Latvijas izcelsmes produkts, kura garšu pēc tam var veidot globālu – vai tā būtu zivs vai gaļa, vai kāds cits produkts.
Viņš atceras kādu no iepriekšējiem konkursiem, kur pagaršojis asinsdesu ar dzērvenēm un tā bijusi tik laba, ka jau nākamajā dienā viņš bijis pie ražotāja. Šoreiz būtu ļoti svarīgi iepazīstināt gan Latviju, gan Baltiju ar saviem ražojumiem, kur noteikti iezīmēsies “spilgtas atšķirības”, taču tas radīšot lielāku intrigu konkursa norisē. Runājot par restorāniem un sabiedrisko ēdināšanu, Aleksejevs norāda, ka ne vienmēr jāizmanto tie produkti, kas ir veikalu plauktos.
Tāpēc ir svarīga komunikācija ar ražotāju, kurš var saražot ko īpašu restorāniem, kas rada atšķirīgas nianses piedāvājumā.
“Gribam kvalitāti mūsu restorānos – tas ir mūsu mērķis. Pavāru mērķis – zināt, kur pasūtīt kvalitatīvus produktus, lai vismaz gada griezumā tie būtu pieejami,” skaidro Svetlana Riškova. Lauris Aleksejevs arī uzsver nepieciešamību aizsargāt savu valstu produkciju no citu valstu produkcijas vismaz izejvielu līmenī. Konkursa rīkošanu atbalsta arī Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits uzskata, ka Latvijas ražotāji īpaši dominē kūpinājumu jomā kā “dūmu pavēlnieki”, taču ir vēl citi produkti, kas jāpopularizē. Konkursu rīko “Pavāru klubs”, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 un AREI sadarbībā ar Zemkopības ministriju.