Rihards Kols: Latvija un transatlantiskās attiecības Trampa administrācijas laikā 8
Rihards Kols
ASV Baltajā namā atgriezies Donalds Tramps, kas nupat kļuvis par 47. ASV prezidentu. Katra jauna ASV prezidenta stāšanās amatā vienmēr nes līdzi jaunu realitāti, kurā arī Latvijai ir jāspēj orientēties. Manā skatījumā, mainīga vai pat svārstīga ASV ārpolitika neatceļ transatlantisko saišu stabilitātes pamatnosacījumus – patiesi spēcīgs transatlantiskais tilts ir veidojams tikai ciešā uzticībā, savstarpējā cieņā un dalītā atbildībā.
Atskatoties uz Trampa pirmo prezidentūras termiņu, NATO un Eiropas Savienības savstarpējā “saspēle” nonāca uzmanības centrā ne vien militārās drošības, bet arī tirdzniecības un tehnoloģiju jomā.
Tagad, kad Tramps atgriežas ASV prezidenta amatā, mums jābūt gataviem ātri pielāgoties – nevis, lai pieņemtu lēmumus ārējas spriedzes, bet gan pašu stingras, stabilas nostājas vadītiem. Latvijai, paliekot uzticīgai savām vērtībām un starptautiskajām saistībām, D. Trampa prezidentūras laiks ir jāizmanto kā iespēja.
Trampa jaunā kabineta pārskats: ko sagaidīt?
Donalda Trampa otrās prezidentūras kabineta sastāvs ir veidots, lai īstenotu ambiciozas un straujas politikas pārmaiņas, kuras tiešā veidā ietekmēs transatlantiskās attiecības, tostarp Latviju. Izvirzīto amatpersonu profils skaidri norāda uz Trampa administrācijas fokusu uz valsts drošību, ekonomikas izaugsmi un valdības birokrātijas samazināšanu, kas var radīt gan iespējas, gan izaicinājumus Latvijas interesēm.
Valsts sekretārs Marko Rubio: stingra līnija pret Ķīnu un Krieviju. Marko Rubio, bijušais ASV senators no Floridas, ir izvirzīts Valsts sekretāra amatam, un viņa līdzšinējā retorika norāda uz konsekventu un stingru ārpolitiku pret autoritārajiem režīmiem. Viņš ir pazīstams kā nelokāms Ķīnas un Irānas kritiķis, kā arī dedzīgs Baltijas reģiona aizstāvis, vairākkārt uzsverot NATO nozīmi un ASV saites ar sabiedrotajiem. Latvijai tas nozīmē potenciāli lielāku atbalstu drošības un aizsardzības jomā, īpaši ņemot vērā Krievijas draudus reģionam. Tomēr, Rubio uzsvērtā Trampa ārpolitikas “Amerika vispirms” pieeja var nozīmēt arī spiedienu uz Eiropas valstīm, tostarp Latviju, turpināt palielināt savus ieguldījumus aizsardzībā.
Aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets: NATO nenoteiktība. Militārais veterāns Pīts Hegsets kā Aizsardzības sekretārs sola samazināt Pentagonā iedibinātās dažādās dzimumu līdztiesības un tamlīdzīgas iniciatīvas, atgriežoties atpakaļ pie pamatiem un reālo aizsardzības spēju stiprināšanu. Viņa kritika pret NATO finansējuma modeli un atbalsts Trampa idejai par lielāku Eiropas valstu ieguldījumu turpina Trampa iepriekšējās prezidentūras laiku raksturojušo uzstādījumu par taisnīgu un līdzvērtīgu sabiedroto ieguldījumu pašiem savā aizsardzībā. Šajā ziņā Latvija ir uz pareizā ceļa un mums ir jāturpina palielināt savas investīcijas aizsardzībā, un jāstiprina sabiedroto klātbūtne reģionā.
Nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs: konsekventa un stingra pieeja drošībai. Maiks Volcs izvēlēts par Baltā nama nacionālās drošības padomnieku, ir vēl viena stingra balss jaunajā administrācijā. Volcs ir dienējis “Zaļajās beretēs” (elites vienība ASV armijas īpašo spēku sastāvā), pēdējos gados darbojies Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, Ārlietu komitejā un Izlūkošanas komitejā. Viņš konsekventi atbalstījis Izraēlu un pat mudinājis Izraēlu tieši uzbrukt Irānas naftas ražošanas objektiem un kodoliekārtām, bijis skarbs Krievijas un Irānas kritiķis. Latvijai Volca iecelšana nozīmē konsekventu ASV politikas kursu attiecībā pret Krievijas un Irānas jautājumiem, kā arī nepieciešamību vēl ciešāk koordinēt savus drošības centienus ar ASV. Nesen, atrodoties Vašingtonā, Starptautiskās Demokrātijas savienības forumā, man bija iespēja uzklausīt Maiku Volcu. Viņš, runājot par pašreizējo situāciju pasaulē un plāniem saistībā ar ASV pozīcijām attiecībās ar sabiedrotajiem un pret agresorvalstīm, atstāja pārliecinošu iespaidu – Volcs uzstāja uz nepieciešamību, piemēram, pārstāt “barot” autoritāros režīmus un agresorvalstis, pērkot no tiem energoresursus, un stingri iestājās par nepieciešamību būt stingriem un nepiekāpīgiem globālajā demokrātiju un autokrātiju pretstāvē.
Enerģētikas sekretārs Kriss Raits: Krievijas ietekmes mazināšana. Kriss Raits, kas izvirzīts Enerģētikas sekretāra amatam, ir paudis atbalstu fosilā kurināmā izmantošanas paplašināšanai un ASV enerģētiskās neatkarības veicināšanai. Tas var radīt jaunas iespējas Eiropai, arī Latvijai, sadarbojoties ar ASV enerģētikas sektoru, īpaši attiecībā uz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm, lai stiprinātu reģionālo enerģētisko drošību.
Nenoliedzami, savu lomu spēlēs ASV iekšpolitiskās nesaskaņas, kas var ietekmēt ārpolitikas viendabīgumu. Vienlaikus ir skaidrs, ka Tramps savā retorikā akcentē “America First” jeb “Amerika pirmajā vietā” principu, tādējādi dodot mājienu, ka globāli izaicinājumi var tikt skatīti pragmatiski, pēc iespējas izvairoties no ilgstošām starptautiskām saistībām. Tas, savukārt, no mums prasa stratēģisku gatavību pastāvīgai skaidrošanai, kāpēc ASV drošības klātbūtne Eiropā ir pašu Savienoto Valstu interesēs.
Latvijas loma transatlantiskajās attiecībās
Neskatoties uz iespējamo politisko virzību Vašingtonā, Latvija sevi jau ir pierādījusi kā stabilu un ilgtspējīgu ASV partneri. Turklāt mēs neesam tikai patērētāji transatlantiskajā drošības sistēmā – mēs aktīvi pildām savas saistības un pienākumus, un dodam savu pienesumu transatlantiskās drošības stiprināšanā. To esam apliecinājuši, aktīvi piedaloties gan NATO, gan ES īstenotajās starptautiskajās operācijās un citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos.
Mūsu aizsardzības budžeta sasniegtie 3,45% no iekšzemes kopprodukta nav tikai formāla statistika – tie ataino Latvijas nopietno attieksmi pret kolektīvo aizsardzību, drošības partnerību un pašu gatavību. Balstoties uz vēsturisko pieredzi, zinām, cik izšķiroša var būt vienota NATO reakcija gan reģionālajā, gan globālajā kontekstā.
Pēdējos gados Latvija arvien skaļāk sevi pozicionē kā inovatīvu un digitāli attīstītu valsti, sākot no finanšu tehnoloģijām līdz kiberdrošībai. Tieši šajā jomā transatlantiskā partnerība var iegūt jaunu saturu – digitālajā laikmetā kiberdrošības un tehnoloģiskā attīstība ir kļuvusi par kritisku drošības faktoru.
Galvenie izaicinājumi nākotnē
Protams, šis periods nebūs bez izaicinājumiem, un Latvijai ir jāpaliek modrai, sekojot ASV politikas attīstībai.
Latvijai jāturpina konsekventi aizstāvēt NATO 5. pantu kā alianses pamatu. Trampa administrācijai mēdz būt mainīgas nostājas, taču mums atkal un atkal jāuzsver: spēcīga NATO nozīmē arī spēcīgu un ietekmīgu ASV. Tas ir mūsu kopīgās drošības un brīvības garants.
Tramps jau savā pirmajā termiņā demonstrēja vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju, nereti radot bažas par sankciju režīma iespējamām svārstībām un atbalsta mazināšanos Ukrainai. Latvijas interesēs ir stingra nostāja pret agresīvu Krievijas rīcību – mums ir jārod diplomātiskie ceļi un spēcīgi sabiedrotie, lai nepiedzīvotu drošības iedragāšanu mūsu reģionā un nodrošinātu pastāvīgu un pārliecinošu atbalstu Ukrainai.
Enerģētikas joma turpina būt viens no galvenajiem drošības stūrakmeņiem Eiropas un Krievijas attiecību kontekstā. Latvijai ir svarīgi uzturēt stabilu dialogu un praktiskus soļus ar ASV, lai mazinātu Krievijas ietekmi energoresursu tirgū, nodrošinot reģionālo sadarbību un infrastruktūras attīstību.
Latvijas nākotnes stratēģija transatlantiskajās attiecībās
Apzinoties jaunās administrācijas iespējamo ietekmi, mums ir jābūt gataviem rīcībai, kas stiprinās mūsu pozīcijas ne tikai Vašingtonā, bet arī Briselē un citviet pasaulē.
Šeit Baltijas un Ziemeļvalstu cieša sadarbība ir vitāli svarīga. Esmu pārliecināts, ka vienota pozīcija, stratēģisks redzējums un kopīgi uzstādījumi ļaus mums gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros runāt vienotā balsī. Latvijai, vienlaikus, aktīvi jāiesaistās Triju jūru iniciatīvas projektos, kas veicina enerģētikas, transporta un drošības jomas noturību. Līdz ar Trampa stāšanos amatā, mums ir iespēja atkal atjaunot Trīs jūru iniciatīvas nozīmīgumu starptautiski un piesaistīt ieguldījumus šīs iniciatīvas ietvarā – piemēram, Rail Baltica trūkstošā finansējuma kontekstā ir vērts apsvērt tieši Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondu vajadzīgo līdzekļu piesaistei.s
Latvijai jāpastiprina dialogs ar ASV Kongresu, štatu valdībām, dažādām domnīcām un diasporas organizācijām. Regulāras sarunas un partnerības projekti var sniegt plašāku atbalstu – iespējams, dažkārt pat spēcīgāku nekā tieši klauvējot pie Baltā nama durvīm.
Lai cik stipras būtu transatlantiskās saites, arī Eiropa nedrīkst stāvēt malā, gaidot, kad citi risinās tās drošības vai ekonomikas problēmas. Latvijai ir jātiecas veidot aktīvas sadarbības platformas ES ietvaros, lai stiprinātu spēcīgus mehānismus pret hibrīddraudiem un izstrādātu vienotu Eiropas pozīciju, kas nav pretrunā, bet gan papildina transatlantisko partnerību.
Latvija var rādīt piemēru, demonstrējot neatlaidīgu politisko gribu, stingri pieturoties pie savām starptautiskajām pozīcijām un saistībām, atbalstot Ukrainu un iestājoties par tās integrāciju ES, tā atspoguļojot mazākas valsts spēju būt stabilitātes un pastāvības balstam starptautiskajā politiskajā arēnā. Mēs ilgstoši esam spējuši veidot uzticamu, skaidru, caurskatāmu ārpolitikas kursu, kuru esam bijuši gatavi aizstāvēt arī visaugstākajā diplomātiskajā līmenī. Šobrīd laiku pa laikam šis ārpolitiskais kurss ir novirzījies no ceļa, pieņemot nekonsekventus, bet ar tālejošām sekām saistītus lēmumus, piemēram, balsojumos ANO Ģenerālasamblejā, kas nerunā par labu mums transatlantisko attiecību kontekstā. Ar to ir vai nu jārēķinās vai arī jālabo uzņemtais kurss.
Galvenais – modrība un rīcība
Jaunā ASV administrācija un Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nav iemesls krist panikā vai pārvērtēt savu piederību NATO un transatlantiskajai saimei. Gluži pretēji – šī ir iespēja būt modriem, turēt galvu augšā un apliecināt, ka Latvija, neskatoties uz ģeopolitisko pārmaiņu brāzmām, ir un paliek uzticams sabiedrotais, ar kuru var un vajag rēķināties.
Mēs esam pierādījuši: valstij nav obligāti jābūt lielai, lai to sadzirdētu – ir svarīgi būt konsekventiem savā darbībā un principos. Tieši ar principialitāti un skaidru redzējumu par drošību, vārda brīvību un demokrātisko vērtību aizstāvību Latvija var spēlēt nozīmīgu lomu transatlantiskajā telpā. Ticu, ka, ejot šo ceļu, mēs nodrošināsim, lai Latvijas balss skan pārliecinoši arī globālās nenoteiktības laikā un lai mūsu sabiedrotie apzinātos – ar mums ir vērts veidot nākotnes drošības un attīstības stāstu kopā.
