Rīgu var “noslaucīt” vienā acumirklī! RTU zinātnieki ceļ trauksmi, ka ostā gadiem stāv mums visiem bīstamais amonija nitrāts 0
Gaisa, skaņas un arī vides piesārņojums ir tēmas, kas pilsētvidē dzīvojošajiem ir aktuāls un svarīgs, jo visi vēlamies dzīvot tīrā, drošā un veselīgā vidē. Diemžēl realitāte ne vienmēr saskan ar vēlmēm. Izrādās, ka Rīgā būtībā “sēž uz pulvermucas”, kas sprāgstot var iznīcināt cilvēkus, ēkas un dzīvības desmitiem kilometru rādiusā.
“Ja man jānosauc viena galvenā problēma – tā ir drošība, kas saistīta ar amonija nitrāta uzglabāšanu Rīgas ostas terminālā. Tur 2021. gada ieveda 9100 tonnas, kas tur vēl joprojām atrodas,” TV24 raidījumā “Rīga gatava?” stāsta Einārs Cilinskis, Rīgas domes deputāts (NA).
Tā ieteicamais uzglabāšanas laiks ir 4-5 mēneši, bet Rīgā tas atrodas jau četrus gadus.
“Pēc RTU zinātnieku atzinuma, situācija ir dramatiski pasliktinājusies,” viņš norāda. Šis atzinums tika veikts pērn vasarā, tā kā šobrīd situācija varētu būt vēl sliktāka.
Amonija nitrāts ir steidzami jāizved, ievērojot vislielāko piesardzību.
“Lai aptvertu, ko nozīmē 9 100 tonnas – ja atceramies Beirutas sprādzienu, tur bija trešdaļa no šīs masas. Toreiz gāja bojā 218 cilvēki, ievainoti 7000 cilvēku. Ēkas nopostītas 10 kilometru rādiusā. Cits salīdzinājums – 9100 tonnas ir trešdaļa no Hirosimas sprādziena apjoma,” Cilinskis salīdzina.
Pats no sevis amonija nitrāts nesprāgst, bet tas ar laiku vairāk saķep un var kļūt bīstamāks, kā arī ir “lielisks” mērķis teroristiem, kas mūsdienās ir svarīgs faktors.
Jau ziņots, ka Libānas galvaspilsētā Beirutā 2020. gada augustā nogranda divi milzu sprādzieni, laupot vismaz 100 cilvēku dzīvību un ievainojot vairāk nekā 4000. Pilsētā bija ļoti lieli postījumi, ko vietējie pielīdzina vairākiem karadarbības gadiem. Slimnīcas netika galā ar pacientu pieplūdumu, bet sprādzienā iznīcināti tika arī medikamentu un graudu krājumi, kas atradās ostas noliktavā. Bez pajumtes palika līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.
Toreiz rakstījām, ka Beirutā turpinās milzīga sprādzienu seku likvidācija un pazudušo meklēšana. Sprādziens nogranda otrdien ap plkst. 18:00. Visticamāk, to varētu būt izraisījis amonija nitrāts. Vairāk nekā 2700 tonnu šīs ķīmiskās vielas vairākus gadus esot glabāts vienā no Beirutas ostas noliktavām.
Amonija nitrāts tiek plaši izmantots lauksaimniecībā un arī pašdarinātu spridzekļu gatavošanai.
Sagruvušas mājas, apgrieztas automašīnas un izsisti logi ir redzami vairāku kilometru attālumā no sprādziena vietas. Arī Beirutas ostas praktiski vairs nav.
Kāds no vietējiem iedzīvotājiem britu laikrakstam „The Guardian” šos postījumus salīdzināja ar karadarbības sekām.
“Es esmu redzējis karu, es esmu jutis karu, jo 2006. gadā es devos uz Libānas dienvidiem, lai to redzētu. Bet toreiz bija vajadzīgas 30 dienas, lai radītu tādus postījumus kā šajā sprādzienā. Tādu katastrofu es savā mūžā vēl neesmu redzējis. Es dzirdēju pirmo sprādzienu, kas satricināja māju. Un tad bija otrs milzīgs sprādziens. Es biju satraucies par saviem bērniem un sievu. Viņi nav cietuši. Bet mana māja, kas atrodas ļoti tālu, kādu 20 minūšu gājienā no šīs vietas, visa ir salauzta,” stāstīja Beirutas iedzīvotājs.
Turklāt Libāna šobrīd piedzīvo milzīgu ekonomisko krīzi. Tās ekonomika vēl pirms sprādziena bija gandrīz apstājusies. Libāna ieved gandrīz visu tai nepieciešamo pārtiku. Un tagad graudi, kas tika glabāti ostā, vairs nav derīgi lietošanai.
Ielās pēdējā laikā bija vērojami plaši protesti pret korupciju. Tos piemin arī kāds cits Beirutas iedzīvotājs.
Ir ļoti daudz baumu par to, kas un kā īsti ir noticis. Mēs mēģinām kaut ko no tā saprast. Klāt visam tam, kas jau tāpat notiek valstī, nāk milzīga nolaidība vai teroristu uzbrukums. Tas patiešām nav skaidrs. Un tad vēl ir jāsatraucas par to, ka ir jāvelk sejas maskas, jo neviens jau negrib noķert koronavīrusu, kamēr slimnīcā tiek apstrādāta neliela brūce. Tādēļ es domāju, ka dusmas būtu īstais vārds, kā raksturot to, kā es jūtos trīs stundas pēc notikušā,” sacīja pilsētas iedzīvotājs.
Arī slimnīcās ekonomiskās krīzes dēļ ik pa laikam ir pietrūcis medikamentu. Bet tagad milzīga pacientu pieplūduma dēļ situācija ir kļuvusi kritiska.
Turklāt sprādzienā ir cietuši arī zāļu krājumi, kas atradās ostas noliktavā.
Kādas Beirutas slimnīcas mediķe intervijā „The Guardian” sacīja, ka pacientiem palīdz visi pieejamie darbinieki.
Video shows large explosion in Beirut, Lebanon – which has caused widespread damage and injured hundreds of people, Lebanese Red Cross sayshttps://t.co/WHTlKXMmUb pic.twitter.com/UNdwucjQx2
— BBC News (World) (@BBCWorld) August 4, 2020
“Mūsu slimnīcā šobrīd ir vismaz 300 ievainoto. Pašlaik sešās operāciju zālēs joprojām notiek operācijas. Un tad tās tiek aizpildītas ar arvien jauniem pacientiem, kuriem ir vajadzīga uzmanība. Kādi četri pieci cilvēki atrodas reanimācijā, un trīs tika atvesti jau miruši. Visi ārsti un medmāsas šobrīd aktīvi palīdz cilvēkiem. Pat administrācija. Visi ir darbā. Arī mūsu ēka ir pamatīgi cietusi. Pie ieejas ir pilnībā nokrituši griesti, un palātās ir izsisti logi,” stāstīja mediķe.
Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.
Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegtu pārtiku, ūdeni un patvērumu.
Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums.
Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.
Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.
Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.
Libānas valdība ir lūgusi starptautiskās sabiedrības atbalstu medikamentu un citas humānās palīdzības nodrošināšanai. Atbalstu jau sola vairākas Eiropas valstis un ASV.
