Rīgas vicemēra padomnieks glābs Dobeles novadu 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldības būs aizvadījušas pirmās simts dienas jaunajās robežās, ar dažādām sekmēm īstenojot administratīvi teritoriālo reformu. Taču ir viens novads, kurā apvienošanās process nevedas.
Lai paveiktu visus ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistītos darbus, par Dobeles novada priekšsēdētāja padomnieku reformas īstenošanā līdz gada beigām ir noalgots bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš, kurš tagad ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna (LRA) padomnieks.
A. Draudiņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka tā aina, kas paveras pašvaldībā, liecina, ka aizvadītajos trīs mēnešos novadā gandrīz nekas nav izdarīts ATR īstenošanā.
Dobeles novada vēlēšanās uzvarēja Latvijas Zemnieku savienība (LZS), par kuru nobalsoja 44,19% vēlētāju, partija ieguva deviņus no 19 mandātiem. Pārējās vietas domē sadalīja Nacionālā apvienība, no kuras ievēlēja četrus deputātus, no Latvijas Reģionu apvienības – trīs deputātus, “Jaunās Vienotības” – divus deputātus. No “KPV LV” domē iekļuva viens deputāts Māris Feldmanis, kura balss arī bija izšķirošā priekšsēdētāja vēlēšanās un turpmāko lēmumu pieņemšanā. Viņš tagad nav nevienas partijas biedrs. Dobeles novadā ir iekļauts arī Tērvetes un Auces novads. Visās pašvaldībās pie varas iepriekš bija LZS.
LPS priekšsēdis opozīcijā
No “KPV LV” ievēlētā M. Feldmaņa un arī citu koalīcijas deputātu sacītais tagad atklāj, ka LZS, kuras kandidāts domes priekšsēdētāja vēlēšanās bija Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, nemaz nav cīnījusies par varu jaunajā novadā. Bijušais Dobeles novada priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns sarakstā no pirmās vietas bija nobīdīts uz sesto pozīciju, tāpēc LZS viņu amatam vairs nevirzīja. Vislielāko atbalstu vēlēšanās bija ieguvis G. Kaminskis. Tobrīd jau bija nojaušams, ka viņam ir izredzes vadīt Latvijas Pašvaldību savienību arī nākamos četrus gadus. Domes priekšsēdētāja vēlēšanās viņš zaudēja, un par novada priekšsēdi kļuva Edgars Gaigalis no Nacionālās apvienības (NA).
Lai gan NA aizkulišu sarunās bija pielikusi lielas pūles, lai E. Gaigali ievēlētu, LZS arī nebija izdarījusi visu, lai vadītu pašvaldību. M. Feldmanis tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka neviens no LZS ar viņu pat neesot runājis. Savukārt E. Gaigalis apgalvoja, ka viņš esot uzrunājis arī LZS, bet tai sadarbības piedāvājums nav bijis pieņemams. Uz vaicāto, vai LZS bija pietiekami aktīva sarunās, lai saglabātu varu pašvaldībā, A. Spridzāns “Latvijas Avīzei” teica, ka tas esot jāprasa G. Kaminskim, jo “viņam bija vislielākais atbalsts vēlēšanās, viņam bija jācīnās un jānosaka kopējā virzība”.
G. Kaminskis laikrakstam atzina, ka ar “KPV LV” deputātu viņš patiešām neesot runājis, bet pārējo partiju piedāvājums nav bijis pieņemams. Viņi ierosināja izveidot trīs vietnieku amatus, kas neesot racionāli, turklāt viņam neesot pieņemama tirgošanās ar amatiem. Taču šie notikumi ir pagājuši un nav vērts pie tiem vairs atgriezties, piebilda G. Kaminskis.
Tagad gan redzams, ka tie ir atstājuši sekas uz novada attīstību. Opozīcijā palikušās LZS deputātu sastāvā, kurā ir arī bijusī Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika, ir koncentrēts, tā teikt, viss intelektuālais potenciāls, bet varas partiju deputātiem nav tādas pašvaldību darba pieredzes un zināšanu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Reinfelds (LRA) notiekošo pašvaldībā nebija gatavs komentēt.
Uz norādi, ka nekur citur tā nav iekavējusies pašvaldību reformas īstenošana, viņš atbildēja: “Nekur citur arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs nav opozīcijā un nestrādā pret novada interesēm.” Klausoties domes sēžu ierakstus, gan redzams, ka G. Kaminska un arī citu LZS deputātu ierosinājumi ir konstruktīvi un izteikti ar mērķi pasargāt no kļūdām vai pat tiesu darbiem.
Ivars Gorskis (LZS), kurš bija Tērvetes novada un Auces novada jurists, kā arī veic šos pienākumus “Argofirmā Tērvete”, domes sēdē aicināja vadību netērēt 11 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas un par 2200 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas nealgot padomnieku ATR īstenošanā – gan viņš, gan G. Kaminskis, kā arī bijušie pašvaldību vadītāji un vietnieki esot gatavi par velti palīdzēt ar padomu, lai novadā pabeigtu ATR.
Vara vaino bijušo vadību no LZS
Rīgas vicemēra padomnieks Aivars Draudiņš apstiprināja, ka ir gatavs līdz gada beigām savienot abus amatus, jo Rīgas domē viņš ir padomnieks tikai uz pusslodzi. Vienlaikus viņš atzina, ka tas būšot milzīgs izaicinājums, jo reformas īstenošanas process Dobeles novadā ir ļoti iekavēts, bet domei jau ir jāsāk gatavot nākamā gada budžeta projekts. Viņš paredzamās grūtības saista arī ar to, ka no iepriekšējās domes, kurai jau bija jāvienojas par jaunā novada administrācijas struktūru, jāveic amatu izvērtējums un citi priekšdarbi novadu apvienošanai, nav saņemti nepieciešamie dokumenti.
A. Draudiņš minēja virkni neizdarību. Piemēram, tikai tagad ir izsludināts konkurss uz izpilddirektora amatu, ko arī opozīcija kritiski vērtē, jo līdz šim nav notikusi bijušo novadu izpilddirektoru izvērtēšana. Veidojot jauno struktūru, mainās gan amatu nosaukumi, gan var nākties atbrīvot darbiniekus, kuriem jāparedz kompensācijas un jāizsūta brīdinājumi šis process arī ir iekavējies, atzina A. Draudiņš.
Ja citos novados apvienoto pašvaldību speciālisti un eksperti iepriekšējā sasaukumā darba grupās ir kopā gatavojuši šo piedāvājumu, tad te esot iespaids, ka darba grupu sēdes nav notikušas un Tērvete un Auce šajā darbā neesot iesaistītas. “Andrejs Spridzāns kā vadošās pašvaldības priekšsēdētājs, iespējams, uzskatīja, ka viss būs tā, kā viņš uzskata par pareizu,” pieļāva A. Draudiņš.
Tas nozīmē, ka arī LZS atstātais pieticīgais mantojums nav ļāvis jaunajai domei pilnvērtīgi uzsākt darbu. E. Gaigalis šajā laikā esot iepazinies ar citu pašvaldību pieredzi un redzot, ka tur jau iepriekšējās domes esot daudz paveikušas, lai atvieglotu novadu apvienošanu, ko Dobeles novads sadarbībā ar Auci un Tērveti neesot izdarījis. Viņš iepriekš bija Dobeles novada deputāts un jau toreiz vaicājis, kad tiks uzsākts šis darbs, bet esot saņēmis atbildi, ka nākšot jaunā domes vadība un tā lemšot par visu. E. Gaigalis pēc vēlēšanām neesot jutis LZS vēlmi sadarboties.
Bijušais Dobeles novada priekšsēdis A. Spridzāns apgalvoja, ka ministrijā esot iesniedzis visus dokumentus, “bet te ir jautājums, vai pietiek politiskās gribas un pieredzes, lai tos īstenotu”. Uz vaicāto, vai šajā darbā bija iesaistīta arī Tērvete un Auce, bijušais priekšsēdis atbildēja, ka “Dobele ir tā, pie kuras mazos novadus pievienoja”. Ja jaunajai vadībai nepietiekot zināšanu, tad viņš būšot gatavs palīdzēt.
Uz vaicāto, vai LZS ir gatava arī pārņemt varu un izveidot stabilu koalīciju, kuras kodolu veidotu partijas ar lielāko mandātu skaitu, A. Spridzāns neatbildēja. Tāpat viņš nevarēja pateikt, kurš varētu būt LZS mēra kandidāts, “jo šāds jautājums nav darba kārtībā”. Skaidrs, ka tas vairs nevarētu būt G. Kaminskis, jo viņš vada LPS. Sekojot līdzi norisēm pašvaldībā, redzams, ka no LZS domē visaktīvākais ir Ivars Gorskis, kurš arī visbiežāk pārstāv partijas viedokli. Taču nekas neliecina, ka LZS tagad būtu gatava kaut ko mainīt, un jaunā vadība ar vienas balss pārsvaru kādu laiku vēl turpinās darboties.
