Foto – LETA

Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kas tapis 2006. gadā, ir jau morāli novecojis un nekādi neatbilst galvaspilsētas pašreizējām vajadzībām. Tieši tādēļ eksperti sākuši diskusiju par nepieciešamajiem grozījumiem šajā plānojumā, bet visu interesentu viedokli un ierosinājumus pašvaldībā gaidīs līdz 22. augustam. 


Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

“Pilsēta attīstās. Rīgā aizvien vairāk pieaug tūristu skaits, tādēļ grozījumi pilsētas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā ir tikai objektīvi,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. “Kad 2006. gadā izstrādāja šo plānu, valdīja nekustamā īpašuma bums, lieli projekti, kuri nu vairs nav aktuāli. Tikmēr novārtā atstāta un joprojām neapgūta ir Daugavas krastmala, infrastruktūra, kas nepieciešama tūristu ērtībām, transporta mezgli arīdzan nav līdz galam sakārtoti. Tādēļ vēsturiskā centra plānojums ir jāgroza, un cerams, visus priekšlikumus spēsim izvērtēt un plānojuma gala variantu akceptēt līdz šā gada beigām,” norāda V. Jerošenko.

Tikmēr dažādu nozaru speciālisti jau tikās plašā diskusijā, kurā dalījās savā redzējumā par to, kā pilsētas vēsturisko centru padarīt draudzīgāku visai sabiedrībai.

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Norvēģijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts bijušais ASV vēstniecības apsargs

TV24

Pozņaks: Eiropai jābeidz skumjām acīm skatīties uz Ameriku

“Rīgas vēsturiskajam centram ir ļoti konkrētas teritorijas robežas, kas neļauj tālāko integrāciju pilsētas kop
ainā. Es vēlētos redzēt plašākas iespējas šo robežu nojaukšanai un iespējas jaunu ideju attīstībai, kā vislabāk organiski integrēt kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu kopējā pilsētas attīstībā,” diskusijā uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš. Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis ir pārliecināts, ka vēsturiskā centra tālākā attīstība Rīgā jāveido, balstoties uz starptautisku pieredzi.

“Starptautiskā pieredze balstās uz četriem pamata instrumentiem: zemes lietošanas veidu, nodokļiem, pašvaldības budžetu un pašvaldības īpašuma zemi. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā, rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā – ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi,” norāda Juris Dambis.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik plāns tiek izstrādāts, vairāk balstoties uz zīmējumiem un konkrētu noteikumu izstrādes, nevis uz pasaules pieredzi, kas, izrādās, vērā bijusi ņemta 1995. gadā izstrādātajā vēsturiskā centra saglabāšanas plānā.

Tikmēr arhitektiem vēsturiskā centra attīstības vīzija šķiet visai skaidra. “Teritoriju, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā no RTU mācību korpusiem līdz Torņakalnam un kur tiks uzcelts jaunais dabaszinātņu fakultāšu kopums, es vēlētos redzēt iezīmētu plānā kā Rīgas zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības teritoriju,” norādīja SIA “Grupa93” vadītājs Neils Balgalis.

Pēteris Blūms, biroja “Konvents” arhitekts: “Es gribētu redzēt cerību pilsētas iedzīvotājiem un tiem, kas interesējas par plānu. Cerību par to, kādā veidā var izdzīvot Rīgas koka mājas. Šobrīd to izdzīvošana ir izņēmuma gadījumi, kam nav ekonomiskā mehānisma un nekāda sakara ar plānojumu.”

Par lielu problēmu diskusijā tika atzīta arī situācija ar publiskās ārtelpas objektiem. Rīgā tādu nemaz neesot. “Mums tikpat kā nav nevienas normālas, ļoti kvalitatīvas publiskās ārtelpas vai gājēju ielas,” uzskata Pilsētas attīstības departamenta vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Aigars Kušķis.

“Rīgā arī klusām un nemanāmi iznīkst apstādījumi, kurus nav iespējams atjaunot. Iemesls – mēs esam ķīlnieki normatīviem, inženieriem un inženieru komunikāciju dienestu prasībām. Faktiski jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm,” uzsver A. Kušķis.

Ar informatīvajiem materiāliem par grozījumiem vēsturiskā centra teritorijas plānojumā līdz 22. augustam var iepazīties arī Rīgas domes telpās – Rātsnama 5. stāva vestibilā. Šeit pat Pilsētas attīstības departamenta speciālisti katru otrdienu no pulksten 14 līdz 17 sniegs konsultācijas un atbildēs uz jautājumiem. Informatīvajos materiālos apskatāms Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, aizsargjoslu plāns, teritorijas plānotās izmantošanas un apbūves veidošanas pamatnosacījumu plāni, Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas materiāli.