Rīgas Valdorfskolā daļa nevakcinēto pedagogu jau uzrakstījuši atlūgumu, palikušajiem bail par pārslodzi 164
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība pildījusi solīto, un nolemts, ka jau no pirmdienas uz skolu atkal dosies visu klašu skolēni. Epidemioloģiskās prasības paliek līdzīgas, kā bija līdz mājsēdei, taču būs kārtējās izmaiņas skolēnu testēšanā, kā arī skolas var saskarties ar vēl lielāku pedagogu trūkumu, jo no darba būs jāatstādina tie, kuri nav uzsākuši vakcināciju pret kovidu.
Rīgas Valdorfskola ir viena no tām, ko sevišķi skar Saeimas lemtais, ka visiem pedagogiem būs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Kaut arī pēc 15. novembra ļauts darbu turpināt tiem, kas uzsākuši vakcinācijas procesu, Valdorfskolai tas nav daudz līdzējis, jo 12 pedagogi, kuri nolēmuši nevakcinēties, esot stingri savā nostājā.
Skolas direktora vietniece Alvīne Kalniņa gan sarunā ar “Latvijas Avīzi” izteica cerību, ka vismaz kāds no kolēģiem vēl pārdomās. Tiesa, daļa nevakcinēto pedagogu jau uzrakstījuši atlūgumus, bet citi gaidot atstādināšanu. “Tie, kuri gaida atstādināšanu, cer arī, ka valdība, redzot reālo situāciju skolās, tomēr pārdomās un atkāpsies no vakcinēšanās prasības. Viņi ļoti grib turpināt darbu, tomēr vakcinēties viņus nav izdevies pārliecināt,” tā A. Kalniņa.
Direktora vietniece izsaka pieļāvumu, ka viens no iemesliem, kāpēc tieši šajā skolā ir tik daudz nevakcinēto pedagogu, ir tas, ka skola izmanto alternatīvas mācību metodes, līdz ar to te strādā daudzi alternatīvi domājoši cilvēki. Zīmīgi, ka skolas sauklis ir “Brīvībai un atbildībai”.
Šobrīd skola meklē pat 18 dažādus pedagogus, kā arī psihologu, logopēdu un direktora vietnieku. Tik daudz skolotāju iztrūkst tāpēc, ka daļa no nevakcinētajiem skolotājiem strādājuši pat pusotras slodzes.
“Uz daļu amata vietu mums ir kandidāti, bet, piemēram, mācīt matemātiku vai strādāt ar sākumskolas klasēm pagaidām neviens nav pieteicies. Kolēģi, kuri paliek darbā, ļoti uztraucas par to, ka nāksies aizvietot tos pedagogus, kuri vairs nestrādās, un būs milzīga slodze,” teica A. Kalniņa.
Skola meklē gan ierasto mācību priekšmetu pedagogus – latviešu valodas, krievu valodas un angļu valodas, gan arī neparastāku prasmju meistarus – liras spēles un eiritmijas skolotājus.
Valdība otrdien lēma, ka skolas, ja vēlēsies, varēs mācības īstenot tā, lai 7.–12. klašu skolēni piecas dienas mēnesī mācītos attālināti. A. Kalniņa sacīja, ka pagaidām skolā vēl nav saprasts, vai, ja tā izmantos šādu iespēju, būs vieglāk nodrošināt, lai visiem skolēniem notiktu stundas.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka šāda atļauja varētu palīdzēt skolām nodrošināt distancēšanos un klašu nesajaukšanos, kā arī risināt pedagogu trūkumu.
Attālināti organizēt mācības drīkstēs arī tad, ja vismaz trešdaļa klases slimos vai būs karantīnā.
Testēs arī vakcinētos
Skolām būs jānodrošina, lai dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamo plūsmas nepārklājas – vienlaikus neatrodas vienā mācību telpā, kā arī netiekas ārtelpās starpbrīžos. Šo prasību gan var nepiemērot, ja padziļināto kursu apgūšanai vidusskolā tiek veidotas grupas no vairāku klašu skolēniem. Iespēju robežās tā sauktais burbuļa princips būs jāievēro arī ēdināšanas laikā.
Runājot par pārējiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, tāpat kā iepriekš skolās būs jānēsā maskas, jādistancējas, jāvēdina telpas utt.
Izmaiņas gan gaidāmas skolēnu testēšanā. Jau nedēļā pirms mācību atsākšanās notika skolēnu, kam nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, testēšana. Plānots, ka turpmāk tiks testēti arī tie, kam sertifikāts ir.
Paštestiem plāno tērēt 15 miljonus eiro
Veselības ministrs Daniels Pavļuts otrdien valdības sēdē rosināja turpmāk plašāk izmantot antigēnu un citus ātros testus Covid-19 vīrusa noteikšanai organismā. Ar ātrajiem testiem ir vieglāk nodrošināt daudzu cilvēku biežu testēšanu, jo, pirmkārt, tie ir lētāki, otrkārt, to izmantošanai nav nepieciešama ārstniecības personu līdzdalība, dēļ kā tos sauc arī par paštestiem. Līdz ar to šie testi palielina pieejamību un ļauj operatīvāk izķert tos gadījumus, kad slimošana ir bez simptomiem.
Tiesa, šiem testiem kļūdas iespējamība arī ir lielāka. Tomēr ieguvumi atsverot riskus. Citās valstīs paštestus jau plaši lieto skolu skrīningā – tos izdalot ģimenēm vai arī organizēti veicot skolās. Mājās bērni testu veic vecāku uzraudzībā vai ar viņu palīdzību, skolās paštestus bērni veic paši skolotāja uzraudzībā. Paštesti ir vienkārši veicami, tas aizņem ne vairāk par piecām minūtēm.
Piemēram, Lielbritānijā pavasarī paštesti skolēniem tika veikti trīs reizes nedēļā skolās, tagad tos veic divas reizes nedēļā mājās. Kanādā ģimenes saņem paštestu komplektus, bet Vācijā paštesti tiek veikti skolās divas reizes nedēļā. No 1. novembra skolēnu skrīningu ar paštestiem sākusi Igaunija.
Latvijā skolās plānots ieviest jauktu testēšanas sistēmu: skolēni reizi nedēļā nodos jau ierastos, tā saucamos košļājamos jeb kociņu testus. Papildus tam vēl divas reizes nedēļā skolēni veiks paštestus. 1. līdz 3. klašu skolēni paštestu veiks mājās vecāku uzraudzībā, bet pārējie skolēni un skolu darbinieki paštestu veiks skolā. Testa veikšanai būs nepieciešams paņemt uztriepi no deguna.
Nepieciešams gan vēl izstrādāt kontroles sistēmu, kā arī to, kāda būs rīcība pozitīva paštesta gadījumā.
Plānots, ka ātrā testa pozitīvs rezultāts būs jāpārbauda laboratorijā, tomēr līdz laboratoriskās atbildes saņemšanai būs jāievēro mājas režīms un jāapzina kontaktpersonas. Ja laboratorijā veiktais tests būs negatīvs, karantīna un kontaktpersonu statuss tiks atcelts.
Pēc paštestu ieviešanas skolās vērtēs, vai iespējams pilnībā pāriet uz tiem un atteikties no skrīninga ar laboratorijā pārbaudāmajiem testiem.
Paštestus plānots sākt izmantot no 22. novembra. Aprēķināts, ka to izmantošana izglītībā, kā arī vēl citās nozarēs, piemēram, sociālās aprūpes centros un policijā, divu mēnešu laikā no valsts budžeta papildus prasīs 15 miljonus eiro. Nedēļā skolās plānots testēt vairāk nekā 300 000 cilvēku, un ik nedēļu tas izmaksās ap pusotra miljona eiro. Testu iepirkšanu organizēšot Aizsardzības ministrija.
No 15. novembra varēs atsākties arī interešu izglītības nodarbības: bez ierobežojumiem tajās varēs piedalīties skolēni ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt bērniem bez sertifikāta būs pieejamas nodarbības klases ietvaros, individuālas vai nodarbības ārpus telpām.
