“Rīgas ūdenim” līdz 2040.gadam investīcijām vajadzīgi 800 miljoni eiro 10
SIA “Rīgas ūdenim” investīcijām līdz 2040.gadam būtu nepieciešami 800 miljoni eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.
Viņš norādīja, ka “Rīgas ūdens” izstrādās ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam, lai sabalansētu gan pasākumus, kas ir nepieciešami esošo ūdensapgādes sistēmu uzturēšanai, gan jaunu vides prasību ieviešanai, kā arī taps ilgtermiņa finansēšanas stratēģija.
Krūmiņš atzina, ka pašlaik Rīgas ūdensapgādes, kanalizācijas ūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas kopumā ir vidēji labā stāvoklī, tostarp ir vietas, kuras noteikti ir jālabo un jāpārbūvē, lai varētu turpināt nodrošināt stabilus un kvalitatīvus pakalpojumus. Tāpat Eiropas Savienībā (ES) tiek izvirzītas arvien augstākas prasības gan par notekūdeņu attīrīšanu, gan par to, cik cilvēkiem būtu jālieto centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi, gan cik drīkst ūdenstilpēs nopludināt notekūdeņus.
“Tādēļ, no vienas puses, ir šīs prasības, no otras puses, ir esošā infrastruktūra, kas ir jāatjauno un kam pietrūkst naudas,” teica Krūmiņš, piebilstot, ka stratēģiju ir plānots izstrādāt šā gada laikā, un, visticamāk, būs nepieciešams arī nākamā gada pirmais ceturksnis, lai to pārrunātu ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp “Rīgas ūdens” īpašnieku – Rīgas domi – un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
“Paralēli tam mums ir jāizstrādā ilgtermiņa finansēšanas stratēģija, kur tiks izsvērts, cik mums būs nepieciešami aizdevumi, kādi būs ieguvumi no obligācijām, arī no jau izskanējušās valdības ierosmes kotēt uzņēmumu akcijas biržā. Tas viss ir jāliek kopā, lai mums pietiktu līdzekļu un vienlaikus milzīgi nepieaugtu tarifs, un tas būtu atbilstošs iedzīvotāju maksātspējai,” sacīja “Rīgas ūdens” vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pašreizējās aplēses liecina, ka līdz 2040.gadam uzņēmumam investīcijām būtu nepieciešami 800 miljoni eiro, taču uzņēmumam tādas aizņemšanās kapacitātes nav, tādēļ arī ir jādomā par citu finanšu instrumentu izmantošanas.
Runājot par ES vides prasību ievērošanu, Krūmiņš minēja, ka atbilstoši direktīvām pilsētās 99,4% mājsaimniecību ir jābūt pieslēgtām pilsētas kanalizācijas tīklam, bet Rīgā šis rādītājs ir 98%.
Pēc Krūmiņa teiktā, šajā gadījumā jautājums ir ne tikai par jaunu tīklu izbūvi vietās, kur tāda Rīgā joprojām nav, bet arī par to, ka vietās, kur tīkli tiek izbūvēti, iedzīvotāji tiem pieslēdzas salīdzinoši gausi.
“Nākamā problēma, kuru risinām, ir būtiska notekūdeņu izplūdes samazināšana Daugavā. Lai mūsu kanalizācijas tīkliem varētu pieslēgt papildu apdzīvotos rajonus, kuri veidojas Pierīgā, mums ir nepieciešams paplašināt bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”, lai tās kapacitāte būtu stabila, lai nebūtu sastrēgumu slodzēs, kad mēs nespējam visu vairs paņemt pretī, un attiecīgi ir jāatver avārijas notekūdeņu izlaide uz Daugavu. Te gan uzreiz ir jāpaskaidro, ka šie notekūdeņi ir atšķaidīti un nav tā, ka Daugavā tieši nonāk sadzīves kanalizācijas notekūdeņi. Tie tiek atšķaidīti ar lietusūdeni. Tomēr kopumā šim mērķim ir nepieciešama nauda, lai mēs pēc iespējas vēl vairāk samazinātu notekūdeņu izlaidi Daugavā,” minēja “Rīgas ūdens” vadītājs.
Tāpat, pēc viņa teiktā, ir jāgatavojas nākamajam nopietnajam blokam, kas paredz uz pusi labāk notekūdeņos attīrīt gan fosforu, gan slāpekli.
Krūmiņš atzina, ka vides prasību paaugstināšana līdz šim savā ziņā likusi atstāt novārtā jau esošo tīklu atjaunošanas darbus.
“Tādēļ mums ir mērķis sasniegt 2% tīkla atjaunošanu trīs gadu laikā. Šobrīd mēs esošo infrastruktūru, konkrēti runājot par cauruļvadiem, atjaunojam daudz mazāk. Piemēram, vidējā termiņā stratēģijā, kas šobrīd ir spēkā no 2022. līdz 2024.gadam, ir paredzēts, ka mēs atjaunojam kopumā tikai 24 kilometrus cauruļvadu. To vajadzētu būtiski kāpināt – vismaz reiz trīs -, jo pašlaik mēs šajā ziņā iepaliekam,” atzina Krūmiņš.
Viņš arī stāstīja, ka ar Rīgas un vairākām Pierīgas pašvaldībām ir sāktas diskusijas par jaunām ūdens ieguves vietām. Pašlaik 57% no “Rīgas ūdens” piegādātā ūdens ir pazemes ūdens un 43% virszemes ūdens. “Rīgas ūdens” plāns nākotnē ir virzīties tikai uz pazemes ūdens ieguvi, jo tur ir nepieciešams mazāks ūdens sagatavošanas un attīrīšanas process.
“Attiecīgi mums jau tagad ir jāieskicē, kas ir darāmie darbi, lai mēs šo plānu varētu īstenot. Tostarp ir jāizvērtē, kurām esošajām ūdens gūtnēm ir nepieciešami nopietni atjaunošanas darbi, kuras atjaunot vairs nebūtu nepieciešams. Kopumā lielais stratēģiskais virziens ir atteikšanās no virszemes ūdens ņemšanas vietām,” stāstīja Krūmiņš.
Viņš sacīja, ka, runājot tikai par celtniecības darbiem, to varētu paveikt 10 gadu laikā, tomēr jautājums ir par finansējumu un tas ir jāsalāgo ar citām prioritātēm.
Jau vēstīts, ka “Rīgas ūdens” apgrozījums 2022.gadā bija 65,725 miljoni eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 6,4% un bija 5,161 miljons eiro.
“Rīgas ūdens” nodrošina pilsētas ūdensapgādes pakalpojumus Rīgā un vairākās Pierīgas teritorijās – Ādažu, Ropažu, Mārupes un Ķekavas novadā, kā arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu.
Rīgas pilsētas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums tiek iegūts sešās pilsētas nozīmes ūdensgūtnēs – kā ūdens avotu izmanto virszemes ūdeni ūdens stacijā “Daugava”, kā ūdens avotu izmanto pazemes ūdens krājumus stacijā “Baltezers”, “Baltezers-1”, “Baltezers-2”, “Zaķumuiža”, “Remberģi”.
Rīgas kanalizācijas sistēmā savākto notekūdeņu attīrīšana tiek veikta Rīgas pilsētas ziemeļrietumu daļā – bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva”.
