Rīgas tukšo māju jaunā dzīve 3
Nav nekā skumjāka par tukšiem namiem. Dienas steigā tiem paskrienam garām, taču vakarpusē tumšie logi uzrunā jau kā mēms pārmetums par zaudētiem sapņiem un nepiepildītām cerībām. Tas tā – vairāk poētiski, lietišķāk noskaņoti ļaudis uz urbānās vides bārenīšiem skatās ar citām acīm. “Tas ir milzīgs potenciāls,” nonākusi līdz atziņai šogad dibinātā biedrība “Free Riga” un sākusi Latvijā jaunu kustību – neizmantoto ēku pagaidu lietošanu. Pirmie divi pilotprojekti Rīgā palaisti darbībā – otrpus Daugavas vasarā uzplaucis Zunda dārzs, kopš rudens atgriezusies rosība vienā no Puškina ielas mājām.
“Tas ir riktīgi forši!”
Ar “Free Riga” gādību Puškina ielas 11. namā savu mājvietu atradušas sešas iniciatīvas – tā sava projekta dalībniekus un nākamos ēkas apsaimniekotājus sauc viens no biedrības dibinātājiem – Mārcis Rubenis. Pirms nodot telpas izmantošanai mājā atjaunojuši ūdensvadu, bet ar ēkas īpašnieku Jevgēniju Gombergu vienojušies par tās izmantošanu uz trīs gadiem.
Savu telpu radošai darbībai ieguvusi jaunā tekstilmāksliniece Ingūna Levša, nelielo istabu kā tikšanās vietu ar klientiem izmanto arī viņas draugs, ekskluzīva papīra ražotājs Māris Popovs. Pašu spēkiem kādreizējā kantora telpa no “padomiskā stila” kabineta pārtapusi gaišā, omulīgā darbnīciņā. “Mēs esam apmierināti, tas ir riktīgi forši,” jauno mītni novērtē Ingūna. Tās izmantošanas cena esot ļoti demokrātiska. Īre pagaidu lietošanas gadījumā nav jāmaksā, vien neliela dalības nauda biedrībai, nekustamā īpašuma nodoklis īpašniekiem un komunālie maksājumi par istabu un noliktavu 19 kv.m platībā, kas mēnesī nepārsniedzot 50 eiro. Būtu gatavi maksāt vairāk, lai nav pašiem jānoņemas ar grāmatvedības lietām, piebilst māksliniece.
Viņu tuvākie kaimiņi, biedrība “Dzīvnieku brīvība” pārstāves Katrīnas Krīgeres personā, arī atzīst, ka maksājums sanākot ļoti draudzīgs, kas organizācijai ar nelielu budžetu, kuru veido tikai biedru nauda un ziedojumi, ir ļoti svarīgi. Biedrība beidzot tikusi pie savām biroja telpām, kas īsā laikā dzīvnieku aizstāvjiem ļāvušas uzņemt lielākus apgriezienus. “Tagad mums ir vieta, kur ikdienā strādāt diviem cilvēkiem, rīkot tikšanās ar biedriem, medijiem, veikt apmācības un citus pasākumus,” jaunās iespējas raksturo Katrīna. Par šo iniciatīvu varot teikt tikai vislabāko, jo paši zinot, cik grūti Latvijā sākt kaut ko jaunu, vēl nebijušu.
Radoši risinājumi, kā atgriezt dzīvību ekonomiskās krīzes, aizkavētu attīstības plānu vai citu iemeslu dēļ neizmantotajos namos, citur pasaulē vairs nav jaunums, atzīst M. Rubenis. Jau 14 gadus savu modeli veiksmīgi attīstījusi Leipciga, kurā pēc nekustamā īpašuma burbuļa palikuši tukši vēsturiskās apbūves kvartāli ar vairāk nekā diviem tūkstošiem namu. Pilsētas vadība pat bija sākusi speciālu programmu, kas veicināja ēku nojaukšanu, lai novērstu vides degradāciju. Daudzas vērtīgās būves izglābusi organizācija “House Guardians” (tulkojumā – mājas sargi), uzņemoties vidutāja pienākumus starp nama īpašniekiem un topošajiem lietotājiem, kas savukārt ieguldīja savus līdzekļus un darbu ēku atjaunošanā un uzturēšanā. “Free Riga” veidotājiem radusies iespēja nepastarpināti iepazīties ar leipcigiešu pieredzi, kas iedvesmojusi ko līdzīgu veidot arī Rīgā.
Rīga – tukšo māju galvaspilsēta?
Par to, ka Latvijas galvaspilsēta ir bagāta ar pilnībā vai daļēji tukšiem namiem, Mārcim, viņa domubiedriem un biedrības iniciatoriem, kuru vidū arī tādas organizācijas kā, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, “Totaldobže”, “Urban Institute”, Kaņepes kultūras centrs, festivāls “Survival Kit” u. c., šaubu nebija. Pirms pāris gadiem radītā interaktīvā karte ar pašu iegūto un cilvēku iesūtīto informāciju pilsētas vēsturiskajā centrā vien uzrādījusi pāri par 350 neizmantotu ēku. “Šī statistika ir tikai aptuvena, manas aplēses – šādu māju var būt pat trīs un četras reizes vairāk,” spriež M. Rubenis, piebilstot, ka sākotnēji iegūtais tukšo namu apjoms pārsteidzis. Ne velti diskusijās par Rīgu kā Eiropas Kultūras galvaspilsētu izskanējis vaicājums – vai Rīga ir arī tukšo māju galvaspilsēta?
“Mūsu izvēlēto modeli sauc – pagaidu lietošana, jo īpašnieks nodod savu ēku izmantošanai uz laiku, sev ietaupot izdevumus par telpu uzturēšanu, savukārt citiem radot iespēju tajās darboties,” īsu “Free Riga” ieceres būtību izklāsta M. Rubenis. Pasākumam ir vēl kāds uzdevums – tam ne tikai jāpasargā ēka no degradēšanās, bet jāpalīdz radīt jaunus, radošus izrāvienus sabiedriskajām, kultūras un uzņēmējdarbības idejām, kas vienlaikus dotu pievienoto vērtību apkārtējai videi.
Izklausās sarežģīti, taču piemērs ar Zunda dārzu palīdzēs viest skaidrību. Vairāk nekā vienu hektāru plašā teritorija Zunda kanāla malā, uz kuras atrodas viena neapkurināma metāla konstrukcijas noliktavas ēka, nākotnē paredzēta sešstāvu namu celtniecībai. Kamēr zemes gabala apbūve vēl nav sākusies, tās īpašnieks Harijs Rozenšteins bija sācis to labiekārtot, kā arī lūkojies pēc iespējas “teritoriju vairāk atvērt publikai”. “Free Riga” uzņēmusies atrast īpašumam lietotājus, kas ienestu tajā dzīvību ar pasākumu rīkošanu. Pirmās vasaras sadarbību Rozenšteins vērtē kā eksperimentu, kas parādījis, ka ar cilvēku piesaistīšanu ēkas izmantotājiem veicies apmierinoši – dažādi koncerti, izstādes un citi pasākumi pulcējuši ne mazums apmeklētāju, tiesa, labāku līmeni viņš vēl vēlētos teritorijas labiekārtošanā, kaut vai regulāri nopļaujot zāli. Citādi biedrības iniciatīvai viņš redz perspektīvu un ir gatavs sadarbībai arī nākamajā gadā.
Nākamgad atvērs vismaz desmit ēku
Pilotprojekti “Free Riga” komandai ļāvuši radīt modeļa struktūru, izveidot juridisko bāzi telpu izmantošanai un apdrošināšanai. “Lai jebkurš modelis strādātu, abām pusēm jābūt saprotamiem ieguvumiem un labumiem – īpašniekam tukšas ēkas vai neizmantotas teritorijas izmaksas solām samazināt par 80%, bet lietotājiem tās padarīt pieejamas par trīs reizes zemāku maksu salīdzinājumā ar tirgus cenu. Īpašniekam jājūtas drošam par savu īpašumu, bet lietotājam jābūt pārliecinātam, ka viņu “neuzmetīs” ne ar termiņiem, ne ieguldījumiem,” skaidro Mārcis Rubenis. Kā papildu pozitīvs efekts darbojas objekta izmantošana sabiedriskajam labumam – pret šādiem projektiem īpašnieki izturoties daudz vēlīgāk, turklāt viņi var iegūt nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi. Savukārt biedrībai finansiāli jāstāv pašai uz savām kājām, citādi projekts būs īslaicīgs, viņš uzsver.
Pērn biedrība noslēgusi memorandu sadarbībai ar Rīgas domes Īpašuma departamentu, ar kuru notiek regulāras tikšanās, kā arī iesaistījušies kopīgā starptautiskā Eiropas Savienības “URBACT” programmas projektā, lai gūtu pieredzi no līdzīgiem projektiem citās pilsētās un veidotu neizmantoto Rīgas namu un teritoriju īpašnieku aptauju. “Ar aptauju sapratīsim, uz kādiem īpašumiem fokusēties turpmākajos projektos,” norāda Mārcis un piebilst, ka visumā komplicētajā namu pagaidu lietošanas projektā pats grūtākais esot atrast labāko modeļa lietojumu. Nākamajā sezonā biedrība izvirzījusi par mērķi atvērt izmantošanai vismaz desmit ēku.
Biedrība cer, ka ar laiku izdosies atdzīvināt arī pa kādam pašvaldības vai valsts objektam, pagaidām vēl traucējot birokrātiskie un juridiskie šķēršļi, ar kuriem piesedzoties valsts īpašumu apsaimniekotāji. “Šie īpašumi taču pieder sabiedrībai, tāpēc jāļauj tukšos namus izmantot sabiedriskajam labumam, citādi tie tikai nes zaudējumus un pat palēnām sabrūk,” nosaka M. Rubenis.
