Kā Rīgas taupības josta smacē kultūru 1
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes reakciju uz krīzes situāciju kultūrā šīs jomas pārstāvji dēvē par smagnēju, necaurspīdīgu un neparedzamu. Par akūti nepieciešama papildu finansējuma pārdalīšanu kultūras projektiem lemts tikai tagad – gadu pēc pandēmijas starta pagājušajā pavasarī.
Tikmēr kopējais galvaspilsētas kultūras budžets, nerīkojot “dzīres mēra laikā” jeb ikgadējos dižpasākumus, ir samazināts.
Jautājums, vai taupot no vanniņas netiek izliets arī bērns – šobrīd sabiedrības garīgajai veselībai tik vajadzīgais kultūras devums? Kultūras ļaudis sarunā ar “Kultūrzīmēm” norāda – pandēmija uzrāda gadiem iesīkstējušu neieinteresētību galvaspilsētas kultūras procesos, tāpat arī valsts un pašvaldības funkciju neskaidrās robežas.
Uzlidojums kultūras finansējumam
Laikā, kad daudziem kultūras radītājiem un rādītājiem nav iespējams pulcēt tās patērētājus klātienē, lai kaut nedaudz segtu “kultūras produkta” izdevumus, tieši valsts un pašvaldību atbalsta programmas kultūrai kļūst par izdzīvošanas jautājumu.
Pirmais indikators kritiskai situācijai jomā bija līdz šim nebijuša apjoma kultūras projektu finansējuma pieprasījums lielākā kultūras finansējuma avota, Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), šā gada regulārajos projektu konkursos.
Atbalsta pieprasījums pirmoreiz sasniedz 7,9 miljonus eiro, taču starp izmisušajiem konkurentiem sadalīti tika tikai 1,5 miljoni eiro, daudziem paliekot “aiz svītras”.
Nu nebijušu finansējuma pieteicēju “uzlidojumu” piedzīvojušas arī Rīgas domes projektu konkursu programmas.
Piemēram, ikgadējā kultūras projektu konkursā pērn saņemti 186 pieteikumi, bet šogad izvērtēšanai pieņemti par trešdaļu vairāk – 307 iesniegumi par kopējo summu, kas divreiz lielāka nekā pērn – 2 008 983 eiro (2020. gadā – 1,1 miljons eiro).
Atbalstīto projektu skaits būs zināms 30. martā, taču jau tagad skaidrs, ka aiz svītras paliks liela daļa, jo atbalsta finansējums paredzēts tikai nedaudz lielāks nekā pērn – 270 000 eiro (2020. gadā – 250 000 eiro).
Paradoksāli, bet laikā, kad daudzas kultūras ieceres, projekti un organizācijas ir “būt vai nebūt” situācijā, Rīgas pašvaldība plānojusi ietaupīt, daļēji samazinot finansējumu kultūras un masu pasākumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis lepni pavēstījis, ka šis būs izglītības, sociālās jomas un infrastruktūras attīstītības budžets.
Kultūrai tajā atvēlēti četri procenti jeb 39,3 miljoni eiro no kopējā 1,04 miljardu eiro budžeta izdevumiem (avots: Rīgas domes budžeta plāns). Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite gan norāda: ietaupījums radies, neplānojot liela mēroga pasākumus ārtelpās.
Nebeidzama žonglēšana konkursos
Šobrīd par atbalstu kultūras projektu finansējuma konkursu kopējā katlā konkurē visi – gan ikviens zaļknābis, kam nule dzimusi jauna projekta ideja, gan sevi ilglaicīgi pierādījušas kultūras profesionāļu – mākslas, teātra, mūzikas – organizācijas.
Šo ačgārno situāciju pandēmija tikai saasinājusi, uzrādot ilglaicīgu pastāvīga atbalsta garantijas trūkumu nevalstiskajām kultūras organizācijām.
“Ir nedabiski, ja pilsētai nav nekādas intereses par savām nevalstiskajām institūcijām, kas taču veido tās tēlu,” norāda “Kim?” laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Elīna Drāke.
Viņa teic: “Pašlaik pildām Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāžu telpu funkciju. Kopš 2016. gada piecu gadu laikā esam iedzīvinājuši gan Sporta kvartālu, tas kļuvis par studiju, darbnīcu, telpu nomas vietu, līdzīgi kā to 2009. gadā izdarījām ar Spīķeru kvartālu, kas nu kļuvis par pieprasītu telpu gan kultūrai, gan biznesa zīmoliem.
Tik dārgu, ka paši vairs nevarēja atļauties tur būt.
Valsts kultūrkapitāla fonds sedz tikai mūsu radošo darbību, nevaram tam prasīt līdzekļus īrei, komunālajiem maksājumiem, tāpēc vajadzīgs līdzfinansējums. Pilsētas atbalsts ir ļoti būtisks, un mēs ļoti gribētu, lai pilsētu interesētu vairāk tas, ko mēs darām un kādu pienesumu tai dodam, veidojot mūsdienīgu pilsētas raksturu. Tikmēr Rīgas domes rīkotie konkursi ir smagnēji – tie piešķir mazākus līdzekļus nekā VKKF un tajos ir daudz birokrātisku prasību.
Radošo kvartālu konkursā administratīvu izdevumu segšanai domes konkursā var prasīt maksimāli 10 000 eiro, bet par to jāiesniedz pēdējo trīs gadu darbības pārskats un nākamo divu gadu programma.
Diezgan bezjēdzīgi ir pieteikties kultūras pasākumu konkursos, jo tajos parasti tiek atbalstīti tradicionālie pasākumi, turklāt piešķir niecīgas summas.
Būtu auglīgi pilsētai nošķirt nelielas, salīdzinoši marginālas aktivitātes no pastāvīgas darbības.”
Valsts un nevalsts teātri – taupības ēnā?
Aizvadītajā nedēļā par 150 tūkstošiem eiro samazināts iepriekš solītais 400 tūkstošu eiro finansējums Nacionālā teātra jaunās zāles būvniecības projektam, nogriešanu pamatojot ar neskaidrībām par valsts iesaisti projektā.
Par lēmumu ir pārsteigts Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba, norādot: “Demonstrēta nespēja saprast, ka katrā valstī nacionālais teātris ir hedlaineris, ar ko lepojas un kas ir uz attīstību vērsts, tieši tāpat kā nacionālā opera vai nacionālais mākslas muzejs.
Šis ēkas projekts ir vienīgais veids, kā Nacionālais teātris var attīstīties kā telpa, kurā var radīt pasaules līmeņa mākslu – multifunkcionālā black box tipa zālē. Ceru, ka tuvākajās nedēļās būs kāds risinājums.”
Tieši Nacionālais teātris savulaik uzsāka auglīgu sadarbību ar neatkarīgo teātri “Dirty Deal Teatro” (“DDT”), kurš nu līdzās Rīgas repertuāra teātriem ieņēmis profesionāļu un skatītāju augsti novērtētu vietu, taču arvien spiests dzīvot no konkursa uz konkursu.
“Pašlaik gaidām atbildes un turpināsim sniegt mākslinieku lieliskās idejas dažādos pašvaldības un valsts sludinātos kultūras projektu finansēšanas konkursos,” teic “DDT” vadītāja Anna Sīle.
“Ja atbalstu no Rīgas domes esam ieguvuši, tad tas sedz vidēji 30% no konkrētās izrādes izveidošanas izmaksām, bet neatbalsta teātra kopējo darbību. Diemžēl Rīgas domes prioritātēs nav profesionālās mākslas atbalsts,” secina “DDT” vadītāja.
Festivāliem – plānāka rocība
Kultūras budžeta samazinājumu šogad vistiešāk izbauda festivālu rīkotāji – šīs programmas kopējais finansējums mazāks par 25%. Arī tad, ja tiek atbalstīts līdzīgs festivālu skaits kā iepriekšējos divos gados (32), tad teju ikvienam sarukusi atbalsta summa.
Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpildproducente Baiba Ozoliņa norāda: “Rēķinājāmies ar summu, kas būtu pielīdzināma tai, kādu esam saņēmuši iepriekšējos gados, taču piešķīrums ir samazinājies.”
Loģisks ir jautājums, vai kultūras finansēšanai krīzes apstākļos nevarētu izmantot jau pērn nenotikušajiem pilsētas dižpasākumiem piešķirtos līdzekļus? Tik vienkārši tomēr nav – tie pašlaik izlietoti citām vajadzībām.
“2020. gada tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkursā tika izvērtēti 67 projektu pieteikumi kultūras pasākumiem pirmajā pusgadā, taču valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ pasākumi tika atcelti. Tiem paredzētais finansējums daļēji tika novirzīts kultūras centru atbalstam krīzes situācijā, kā arī citu pašvaldībai svarīgu pasākumu īstenošanai,” “Kultūrzīmēm” skaidro B. Šmite.
Saskaņā ar konkursa nolikumu izsludināta pieteikšanās arī otrā pusgada pasākumiem. Konkursam bija iesniegti 138 projektu pieteikumi, atbalstīti 87 projekti par kopējo finansējumu 66 4428 eiro.
“Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un valstī noteiktos ierobežojumus, šogad pirmā pusgada pasākumu programmas pamatā tiks veidotas sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestādēm, neizslēdzot iespēju izsludināt projektu pieteikumus uz maijā un jūnijā plānotiem pasākumiem. Tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkursu plānots izsludināt arī pasākumiem otrajā pusgadā,” norāda B. Šmite.
Papildu atbalsts – brīvdabas mazkoncertiem vasarā
“Situācija ir dramatiska,” atzīst Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta (IKS) komitejas pārstāve Agnese Logina (“Progresīvie”).
“Daudzas iestādes pašas nevar pelnīt, papildu fonu rada arī tas, ka samazināts arī Rīgas domes kopējais kultūras budžets.”
Cerības staru šobrīd viesis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas aizvadītās nedēļas lēmums līdz marta beigām izsludināt īpašu konkursa programmu projektiem, kas īstenojami vasarā.
Tās kopējais finansējums, 480 000 eiro, iegūts, pārstrukturējot Līgo un Rīgas svētkiem paredzēto finansējumu.
“Mums ir jāatzīst jaunā realitāte, kurā ar ierobežojumiem dzīvosim, minimums, līdz šā gada beigām, taču kultūru tas neatceļ. Jaunā atbalsta programma būs iespēja gan mazajām NVO, kam tas ir izdzīvošanas jautājums, gan lielajām pasākumu producēšanas kompānijām,” norāda A. Logina.
RD IKS komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (“LA”) “Kultūrzīmēm” skaidro, ka programmas nolikums vēl esot jāizstrādā, taču tas būšot vērsts uz ļoti daudzu, apjomā nelielu pasākumu organizēšanu.
“Ideja – visu vasaru piepildīt ar nelieliem, epidemioloģiski drošiem pasākumiem, piemēram, flešmobiem, brīvdabas izstādēm vai koncertiem ārtelpās bez plaša cilvēku loka dažādās apkaimēs. Tā ir jauna izpratne par kultūras pasākumiem, kas nozīmē – prom no lielajiem pasākumiem uz plašāku, apjomā nelielu un visā Rīgā izklaidētu pasākumu organizēšanu.”
Viņa arī norāda: “Daļā no pasākumiem paredzams iesaistīt jau esošos kultūras centrus. Vasarā mērķis būtu citādā veidā organizēt gan ielīgošanu, gan Jāņus Rīgā – urbānākā veidā, pilnīgi noteikti – bez lielajiem pasākumiem krastmalā vai kādā citā no ierasti tradicionālajām vietām.”
