Lieta par spoku Grothusu 4
Tajā vissenākajā kapu daļā, kur kā izlauzīta zobu rinda rēgojas Mūra velvju kapenes, pusnaktī mēdzot spokoties bāls jauneklis ar asiņainu pieri, salauztu zobenu rokā. Parādības būtība rodama senos rakstos.
“… izcēlās strīdus starp fon Grothusu (..) un fon Bistramu, Bauskas pilskunga brāli. Strīdu izšķīra caur divkauju. Jaunais Grothuss palika uz vietas; viņu apraka, un šī lieta nogrima aizmirstības jūrā, saprotams, pēc tam, kad visas parastās ceremonijas pie paglabāšanas bija ievērotas. Līķim pa priekšu starp diviem muižniekiem gāja uzvarētājs, ģērbies melnās sēru drēbēs un turēdams plikā, atbraucītā rokā spožu zobenu. Zārku nonesa līdz kancelei, kur to nolika. Mācītājam līķu runu turot, uzvarētājs nostājās starp abiem muižniekiem, kuri turēja savus plikos zobenus viņam priekšā, krustiem saliktus. Pāri tiem sniedza nogalētā brālis un tā slepkava viens otram roku, saņēma svētu vakariņu un palika labi draugi kā līdz šim, un tā lieta Dieva un pasaules priekšā bija nodarīta.”
Fon Grothusam ar to pašu vajadzētu būt apmierinātam, bet viņš nezin kāpēc turpina rēgoties. Lai gan – nav jau šonakt nemaz līdz kapiem jāiet, lai naksnīgajā Rīgā sastaptu bālus jaunekļus ar asiņainām pierēm: gluži siltus un taustāmus…
