Rīgas “sociāldemokrātu” marasms. Tad atsaucās Jansons…”LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Tad atsaucās Jansons
Tiesībsargs Juris Jansons devis piekrišanu, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) viņu virza kā kandidātu Valsts prezidenta amatam. Tas, ka zaļzemnieki cītīgi meklē alternatīvu kandidātu koalīcijas partiju atbalstītajam juristam Egilam Levitam, nebija noslēpums, tomēr līdz šim noskaņojums bija diezgan skeptisks – neviens neesot gatavs iesaistīties.
Kā var noprast, Jansons uzrunāts pēdējā brīdī – tikai dažas dienas pirms likumā noteiktā kandidātu iesniegšanas termiņa, kad viņam piezvanījis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis.
Tiesībsargu nebiedē politiskās intrigas, kas parasti pavadījušas prezidenta vēlēšanas Latvijā.
Iespējams, tāpēc, ka Jansons pats jau divreiz gājis cauri kaut kam līdzīgam. Abas reizes, kad viņš tika ievēlēts tiesībsarga amatā, tas notika konkurencē un vēlēšanu procesu pavadīja arī politiskā cīņa starp partijām un to ideoloģiskajām pozīcijām, taču tas beidzās Jansonam labvēlīgi.
Pirmo reizi tas notika 2011. gadā, kad plašākai sabiedrībai maz zināmo juristu – Rīgas Slimokases likvidatoru un Stradiņa universitātes pasniedzēju – kā tiesībsarga kandidātu izvirzīja “Saskaņas centrs” (Jansonu esot uzrunājis toreizējais šīs partijas deputāts Juris Silovs), bet vēlāk savu atbalstu pauda arī ZZS.
Pretī stājās pieredzējusī Tiesībsarga biroja darbiniece Anita Kovaļevska, kuru virzīja “Vienotība” un Nacionālā apvienība. Sekoja politiska spēkošanās ne tik daudz starp kandidātiem, kā starp partijām par politisko ietekmi, un slēgtā balsojumā deputātu vairākuma atbalstu guva Jansons.
Amatā Jansons centās demonstrēt savu politisko neitralitāti, kā arī iedziļināties cilvēktiesību jomā, lai nākamajam termiņam jau izietu kā favorīts. Tomēr arī te politikai bija liela nozīme – “Saskaņa” bija paguvusi apvainoties, ka tiesībsargs nav pietiekami piebalsojis tās centieniem saglabāt krievvalodīgās skolas un citādi izcelt tieši mazākumtautību jautājumus, savukārt “Vienotībai” gribējās amatā kādu liberālāku.
Un tā 2016. gadā Jansonam atkal bija konkurente – Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilze Bērziņa-Ruķere, tomēr arī šoreiz viss beidzās viņam labvēlīgi.
Jansonam ir 45 gadi, un skaidrs, ka viņam ambīcijas nebeidzas ar pašreizējo amatu, kura termiņš beidzas 2021. gadā. Pat ja Rīgas pilī nokļūt šoreiz neizdotos, viņš ir devis signālu, ka ir atvērts piedāvājumiem nākotnē.
Noslēpums. Trūkst ticības vai informācijas?
Pagājušās nedēļas otrdienā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem – Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim – un rosināja uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata. Kāpēc? Ministram neuzticību radījusi, viņa vārdiem, “konkurences kropļošana”, “koruptīvi darījumi” un “necaurspīdīgi līgumi”.
Aizdomīgi esot, ka liels reklāmu īpatsvars koncentrēts uz divām pilsētām – Ventspili un Dobeli. “LDz” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš grēku pārmešanā parādā nepalika un piektdien satiksmes ministru vainoja privātā pārvadātāja AS “Baltijas ekspresis” interešu lobēšanā un slēptā “LDz” sagatavošanā privatizācijai.
Par “LDz” privatizāciju viņš acīmredzami pāršāva pār strīpu, jo likumā iecirsts, ka “LDz”, tāpat kā “Latvenergo”, “Latvijas Pasts” un “Latvijas valsts meži” nav privatizējami.
Attiecībā uz “Baltijas ekspresi” Bērziņam droši vien ir taisnība, jo ministra pienākums ir nodrošināt visiem pārvadātājiem vienādu piekļuvi valsts dzelzceļam. Tas, ka šis uzņēmums saistīts ar Rūdolfu Meroni, nekādi nedrīkst ministra nostāju ietekmēt.
Arī tajā gadījumā, ja oligarhu karš starp Lembergu un Meroni turpinās uz sliedēm. Var atšķirties tikai novērtējums: kas Latvijas valstij ir izdevīgāk?
Edvīns Bērziņš ir otrais, kurš atšķirībā no citu kapitālsabiedrību vadītājiem nevis aiziet “pēc paša vēlēšanās”, bet ierakumos nostājas pozā: ne pēdu zemes! Pirmais bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.
Mācība. Labi, ka nepaņēmām Girmesa komplektu
Traģiski izvērtās 5. maijs Maskavā. Šeremetjevas lidostā avārijas nolaišanās laikā aizdegās krievu ražojuma “Sukhoi Superjet 100” lidmašīna, kurā tobrīd atradās 78 cilvēki. Diemžēl 41 cilvēks gāja bojā.
Traģēdijas sakarā nevar neatcerēties 2015. gadu, kad mūsu pašu lidsabiedrība “Air Baltic” bija ļoti tuvu tieši šādu “Sukhoi” lidaparātu iegādei. Uz to tolaik ļoti uzstāja vācu investors Dītrihs Montāgs-Girmess, par lidaparātu izdevīgumu nebeidza runāt arī kompānijas vadītājs Martins Gauss.
Šobrīd jāsaka – par laimi vai pateicoties tā laika satiksmes ministram Anrijam Matīsam un valdībai (un drošības dienestu brīdinājumiem), iecerētais darījums nenotika, tā vietā “Air Baltic” tiekot pie jaunām “Bombardier” lidmašīnām.
Arī Īrijas aviokompānija “CityJet” lēmusi atteikties no “Sukhoi” lidmašīnām (īri bija vienīgie Eiropā ar tādām), jo tās tehnisku problēmu dēļ ilgstoši stāvējušas dīkstāvē rezerves daļu trūkuma dēļ. Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs gan norādījis, ka šobrīd nav pamata aizkavēt “Superjet 100” lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības gaisa telpā.
Lidaparātam ir gan spēkā esošs Eiropas Aviācijas drošības aģentūras sertifikāts, gan pirms izmeklēšanas beigām neesot pamata domāt, ka Maskavas traģēdija un ārkārtas nolaišanās Rīgā būtu savstarpēji saistītas. Neesot konstatētas arī gaisa kuģa konstrukcijas nepilnības – kā tas bijis “Boeing 737 MAX” gadījumā.
Notikumi tikai vēlreiz pierāda, ka mācīties daudzi spēj diemžēl tikai pēc sāpīgām traģēdijām un arī tad – ar gariem zobiem.
Kauns. Rīgas “sociāldemokrātu” marasms
“Savulaik pilnīga politiskā marasma dēļ Rīgas mēram Alfrēdam Rubikam Rīgā neļāva uzcelt metro. Tos cilvēkus, kuri cīnījās pret, neviens neatceras, bet metro Rīgā nav,” tā pagājšnedēļ intervijā “PBK” teica no amata atstādinātais Rīgas domes priekšsēdētājs, partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs, žēlojoties, ka tagad Rīgā līdzīgi neļaujot būvēt Skanstes tramvaju.
N. Ušakova, viņa partijas biedru un Rīgas domes barotnei pietuvināto darbības stils un izteikumi jau vairs nespēj pārsteigt. Un šis ir tikai kārtējais pierādījums viņu domāšanai un uzskatiem. Līdzīgi kā teicienā “meiteni no laukiem var izvest, bet laukus no meitenes – nekad”, tā “puisi no padomju iekārtas var izvest, bet padomju domāšanu no puiša – nekad”…
Tomēr pavisam neērti kļūst, kad jāatgādina Latvijas vēsturē nesekmīgajam skolniekam Nilam, ka cīņa pret Rīgas metro pirms 31 gada bija viens no pirmajiem plaša mēroga atmodas laika pasākumiem un viens no galvenajiem iebildumiem bija pret paredzamo celtnieku migrantu tūkstošu ieplūdināšanu Latvijā no pārējās PSRS, kas ietekmētu latviešiem jau tā nelabvēlīgo nacionālo sastāvu pilsētā. Bija arī citi, ne tikai politiski argumenti pret metro būvniecību.
Šopavasar viegli nesokas partijai, kura sauc sevi par sociāldemokrātisku.
Arī sirdī liberālajam Vjačeslavam Dombrovskim. “Kad mazāk nekā 1/3 iedzīvotāju vēlas ražot un radīt, bet vairākums vēlētos dzīvot uz viņu rēķina,” viņš ierakstīja tviterī, komentējot socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa šo ierakstu: “Darbs valsts sektorā vēl aizvien vairākumam Latvijas iedzīvotāju šķiet pievilcīgāks (55%) nekā darbs privātajā sektorā (31%).”
Nerunājot par aplamo interpretāciju vispār (“Nevis vēlas dzīvot uz viņu rēķina, bet dzīvot sociālā drošībā, ko valsts darbs sniedz, bet kā gan jums “socdemiem” to saprast,” viltus sociāldemokrātam tviterī atbildēja Ervins Labanovskis), nabaga Vjačeslavs izgāzās, arī izvēloties galīgi nepareizo laiku.
Kad vai katru dienu sabiedrība saņem arvien jaunas ziņas par to, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības, nodibinājumi (“Rīgas satiksme”, “Rīgas ūdens”, “Riga.lv”, “Rīgas Tūrisma attīstības birojs” u. c.) apauguši ar dāsni atalgotiem konsultantiem un, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām, tad, protams, galvaspilsētā valdošās partijas pārstāvis par šo tvītu pretī dabūja šos:
“Taisnība jums ir, tomēr, tā teikt, sāciet ar sevi! Ar savas partijas treknajiem ielikteņiem “Rīgas satiksmē”!”; “Ja ir piemēri, kā ar nekā nedarīšanu (lasīt – konsultēšanu “RS”, “RNP” u. c.) pelna 2000–3000 eiro, tad izvēle ir samērā loģiska. Jūsu partija to veicina”; “”Saskaņā” nav pat 1/3, kas vēlas ko ražot. Visa banda grib tikai konsultēt par rīdzinieku naudu.”
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars
