Rita Našeniece: Rīgas sociālā inženierija 17
Pagājušais gads ir nesis vairākas lietderīgas ilūziju sagraušanas atklāsmes plašākai publikai. To, ka ziņas var būt pilnībā melīgas, proti, viltus ziņas. To, ka sabiedriskās domas aptaujas var būt tikpat maldinošas un tiek izmantotas sabiedriskās domas manipulēšanai. Un nemierīgo sajūtu, ka patiesība nebūt ne vienmēr nāk gaismā, proti, tā var ne tikai nenākt gaismā, bet tikt nožņaugta vēl bērnībā un tumšā pagrabā.
“Saskaņas” veiksmīgās vēlēšanas Daugavpilī, Rēzeknē un, vairāk vai mazāk, arī Rīgā tomēr rosina skatīties dziļāk tikai par iespēju iegūt vēlētāju balsis ar lielu priekšvēlēšanas kampaņas naudu. Mediju pirkšana un savu mediju uzturēšana ir dārgs prieks, taču “Saskaņas” darbarīku komplektā ir kas vairāk – proti, Krievijas impēriskajās tradīcijās veiksmīgi attīstītas sociālās inženierijas metodes. Sociālā inženierija ir manipulāciju kopa, ko veic kāds, kam ir vara un ietekme: valdība, politiski un biznesa grupējumi. To mērķis ir radīt jaunu sociālo arhitektūru, mainīt sabiedrību tā, lai tā atbilstu viņu vajadzībām.
Sabiedrības pārveidošanas instrumentu ir daudz, un to veiksmīga kombinācija noved pie rezultātiem. Šajā spēlē nav tikai Krievijas impērijas politiskais pagarinājums “Saskaņa”, bet vārgulīga, dezorientēta valsts vara. Impērisko ekspansiju un Latvijas sadrupināšanu veic vesela sadarbības struktūra. Krievvalodīgo skolu saglabāšana ir nodrošinājusi Latvijai jaunas proimpēriskas, krievu šovinisma garā audzinātas un 9. maija mitoloģijā aprušinātas paaudzes atražošanu. Impērisko metastāžu ielaišana ir latviešu politiķu roku darbs. It kā jau skaidrs – latviešu nācijai nav impēriskās un totalitārās varas aparāta vadīšanas ģenētiskās pieredzes. Ir kolaboracionisma un apkalpošanas pieredze. Bet patiesībā ir daudz ļaunāk – latviešu nācijai nav savu bērnu aizstāvēšanas instinkta.
