Rīgas skolām jābūt desmitreiz lielākām nekā pierobežas skoliņām 1
Aptuveni puse Latvijas skolu neatbilst kvalitatīvajiem kritērijiem, ko tām grib izvirzīt valdība, vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Šīm skolām būs jāreorganizējas, visbiežāk samazinot izglītības pakāpi: pārāk mazām vidusskolām būs jākļūst par pamatskolām, bet pamatskolām – par sākumskolām. Samērā daudz šādu reorganizējamu skolu ir Rīgā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”, ko rīt plāno apstiprināt valdībā, paredz Latviju sadalīt četrās dažādās apdzīvoto vietu kategorijās. Atkarībā no tā, kurā kategorijā novads vai pilsēta ietilps, tiks izvirzīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji pašvaldības teritorijā esošajām skolām.
Sagatavotais dokuments liecina, ka lielākajām pilsētām tiks prasīts atteikties no mazajām skolām, kamēr nomaļās apdzīvotās vietās un pierobežā varēs pastāvēt skolas pat ar 15 skolēniem.
Turklāt iecerēts pieļaut, ka skolēnu skaits skolās svārstās desmit procentu robežās.
Saskaņā ar IZM aprēķiniem lielajās pilsētās tikai 32 vidusskolas atbilst iecerētajiem skolēnu skaita kritērijiem, bet neatbilst pat 68 skolas, no 19 pamatskolām kritērijiem atbilst tikai deviņas, no septiņām sākumskolām – piecas.
Tikmēr citās lielākajās pašvaldībās – administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgā – skolēnu skaita ziņā par neatbilstošām atzītas 46 vidusskolas, par atbilstošām – tikai 24. Arī neatbilstošu pamatskolu ir vairāk nekā atbilstošu, bet labāka situācija ir sākumskolu vērtējumā. Savukārt maz apdzīvotajās vietās un pierobežā ir tikai viena iecerētajiem kritērijiem neatbilstoša vidusskola un piecas neatbilstošas pamatskolas.
Kopumā Latvijā ir 176 skaitliskajam kritērijam neatbilstošas vidusskolas, 144 pamatskolas un 26 sākumskolas. Katrā skolu grupā skolēnu skaita kritērijiem neatbilstošo skolu ir vairāk nekā atbilstošo.
Taču darbs pie skaitliskajiem kritērijiem vēl turpinoties, tie tikšot salāgoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veikto administratīvi teritoriālo reformu. I. Šuplinska arī pieļauj, ka tieši par šiem kritērijiem varētu būt visvairāk diskusiju.
Ziņojumā arī teikts, ka IZM, kā jau ministre iepriekš solījusi, plāno papildināt kvalitatīvos kritērijus, ko iecerēts izvirzīt skolām.
Piemēram, tajos ietilps daudzveidīgas mācību organizācijas formas, skolēna pastāvīgais pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs, karjeras izglītība, vecāku iesaiste un citi kritēriji, par kuriem I. Šuplinska atzina: tie nebūs viegli izmērāmi.
Ja valdība apstiprinās informatīvo ziņojumu, IZM izstrādās noteikumus par skolām izvirzāmajiem kritērijiem. Kad arī tos apstiprinās valdība, tie kļūs skolām saistoši.
Tomēr arī informatīvais ziņojums ir gana svarīgs dokuments, lai tā sauktajiem valdības sociālajiem partneriem un arī sabiedrībai būtu tiesības ar to iepazīties pirms valdības sēdes. Taču valdības tīmekļa vietnē ziņojuma projekts parādījās tikai pirmdienas vakarā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure “Latvijas Avīzei” sacīja: steiga un sociālo partneru neinformēšana ir iemesls, kāpēc viņa valdību lūgs atlikt informatīvā ziņojuma izskatīšanu. “Ja viņi tomēr skatīs, nu tas parādīs attieksmi,” teica I. Dundure, norādot, ka ar pašvaldībām ziņojums nav apspriests.
Toties I. Šuplinska norāda: 17. aprīlī IZM bijis seminārs, kurā skolu un pašvaldību pārstāvji varējuši iepazīties ar jauno skolām izvirzāmo kritēriju modeli, kas arī iekļauts informatīvajā ziņojumā.
Minimālais skolēnu skaits, ko valdība plāno noteikt skolām
Četras lielākās pilsētās: Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils
Sākumskolā 400 skolēni skolā, 22 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Pamatskolā 450 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 3 paralēlklases
Vidusskolā 150 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi, tostarp Jēkabpils, Ventspils, Jūrmala
Sākumskolā 300 skolēni skolā, 25 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Pamatskolā 360 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Vidusskolā 120 skolēni skolā, 20 skolēni klasē, vismaz 2 paralēlklases
Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās
Sākumskolā 35 skolēni skolā, vidēji 6 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 80 skolēni skolā, vidēji 9 skolēni klasē
Vidusskolā 45 skolēni, vidēji 15 skolēni 10.–12. klasē
Reti apdzīvotas teritorijas, kur vismaz 25 kilometru attālumā nav citas skolas, kur iegūt pamata vai vidējo izglītību
Sākumskolā 15 skolēni skolā, vidēji 5 skolēni klasē, darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Pamatskolā 70 skolēni skolā, vidēji 8 skolēni klasē
Vidusskolā 30 skolēni, vidēji 10 skolēni 10.–12. klasē
Dati: IZM
