“Rīgas siltums” izvirzījis mērķi nākotnē kļūt par enerģijas apmaiņas platformu 10
Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS “Rīgas siltums” (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.
Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem – lauvas tiesu no “Latvenergo” termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.
“RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju “laist gaisā”. Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību,” uzsvēra Pētersons.
Viņš pauda, ka tādēļ RS lielākā vērtība ir un paliks siltumtīkli. Savukārt siltuma ražošanu RS varētu “izlikt” brīvā tirgū un konkurence ražošanā varētu samazināt siltumenerģijas cenu.
“Ja domājam valstiski, tad viszaļākais siltums ir nesaražotais situms, un vistrakākais ir saražotu siltumu vienkārši palaist gaisā. Tieši tādēļ ir svarīga RS siltumtīklu attīstība, jo vēlamies visu siltumenerģiju, kuru pašlaik kāds palaiž gaisā, novirzīt savos tīklos. Tā padarot siltumapgādi efektīvāku un veicinot klimatneitralitātes mērķus. Tādēļ mums ļoti svarīgi ir audzēt tīkla kapacitāti, jo tas var strādāt arī kā milzīgs akumulators, lai siltumenerģija netiktu velti iztērēta. Turklāt, ja tīklā ir pieejama lēta siltumenerģija, tad kādēļ kādam vēlreiz tērēt līdzekļus, lai to speciāli ražotu? Lai šķeldu ražotāji labāk pārdod uz citām valstīm, vai koksni novirzām produktu ražošanai ar pievienoto vērtību, un no tā iegūst Latvijas ekonomika,” uzsvēra RS vadītājs.
Jautāts, kas vēl bez abām “Latvenergo” TEC un paša RS katlumājām un meitassabiedrības “Rīgas BioEnerģija”, varētu piegādāt siltumu, Pētersons uzskaitīja, ka siltumenerģijas tirgū darbojas arī “Juglas jauda” ar 18 megavatu (MW), “Rīgas enerģija” ar 24 MW, “Eco Energy Riga” ar 15 MW, “Gren Rīga” ar 20 MW jaudu. Papildus tam pašlaik ir plāni par vēl piecu projektu īstenošanu, kuru kopējā jauda var sasniegt teju 200 MW.
“Tas nozīmē, ka neatkarīgo enerģijas ražotāju skaits palielinās, un mūsu skatījumā tas vēl jo vairāk nozīmē, ka tīkli būtu jāapvieno, lai būtu godīga un atklāta konkurence. Tirgus ir vislabākais regulators,” uzsvēra RS vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka pašlaik runa ir tikai par siltumenerģiju, bet ir jāsāk runāt arī par dzesēšanas tīkliem. Arī dzesēšanas sistēmas, ar kurām šodien ir aprīkotas visas jaunās biroju ēkas, darbojoties rada siltumu, kuru varētu izmantot siltumapgādē.
Viņš sacīja, ka paša RS kopumā uzstādītā jauda pašlaik ir virs 900 MW. Ienākot gan RS jauno tehnoloģiju katlumājām, gan neatkarīgajiem ražotājiem, no savām vecākajām katlumājām RS nākotnē iespējams varēšot arī atteikties.
Viņā atzina, ka nākotnē būtu jāvirzās uz to, lai siltumenerģijas nozarē izveidojas tāds pats tirgus, kāds pašlaik ir elektroenerģijai. Ideālā gadījumā, siltumenerģiju tāpat kā elektroenerģiju vai dabasgāzi varētu iegādāties no jebkura licencēta tirgotāja, bet RS būtu sadales sistēmas uzturētājs pēc analoģijas ar “Sadales tīklu” elektroenerģijas un “Gaso” gāzes gadījumā.
Jau ziņots, ka “Rīgas siltums” apgrozījums šī finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam, bija 398,591 miljons eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada, savukārt uzņēmuma peļņa saglabājās teju nemainīga – 18,456 miljoni eiro.
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA “Enerģijas risinājumi. RIX”, bet “Latvenergo” pieder 0,005% akciju.
