“Rīgas siltumam” grandiozi investīciju plāni un jauns apkures cenrādis 0
Pagājušā gada decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais plāns paredzēja ieviest jauno cenrādi jau no šī gada 1. aprīļa. Bet SPRK vēl nav to apstiprinājusi. Tā kā pēc jaunā cenrāža “Rīgas siltuma” peļņa pieaugtu astoņas reizes, SPRK pieprasījusi uzņēmumam papildu paskaidrojumus. Tomēr “Rīgas siltums” cer, ka šovasar SPRK apstiprinās cenrādi.
Skaidro sadārdzinājumu
AS “Rīgas siltums” padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko cenu pieaugumu izskaidro, pirmkārt, ar izejvielu sadārdzināšanos. Par trešdaļu sadārdzinājusies no Krievijas iepirktā dabasgāze, cēlušās arī iepirktās siltumenerģijas un koksnes šķeldas cenas. Pašlaik spēkā esošo cenrādi uzņēmums neesot mainījis kopš 2013. gada.
Otrkārt, esot vairāk jāiegulda siltumapgādes tīklu remontā un uzlabošanā. Bet ar pašlaik gūto peļņu visiem projektiem nepietiekot. Uzņēmums jau ieguldījis naudu jaunu siltuma ražotņu būvniecībā Zasulauka un Ziepniekkalna mikrorajonos. 2017./2018. gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 3,3 miljonus eiro, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 7,8 miljoni eiro.
Vairāk šķeldu, mazāk gāzi
Apstiprinot jauno cenrādi, pašlaik noteikto 44,39 eiro par megavatstundu (MWh), nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vietā būtu jāmaksā 49,99 eiro par MWh – par 5,60 eiro jeb 12,6% vairāk nekā pašlaik. Tādējādi rīdziniekam, kurš līdz šim par mājokļa apkuri maksājis 100 eiro mēnesī, pēc jaunā cenrāža jau būtu jāmaksā 112,60 eiro.
Kā “Rīgas siltums” skaidrojis jau agrāk – ja uzņēmuma meitasuzņēmums daļu siltuma nesaražotu, par kurināmo izmantojot koksnes šķeldu, tad sadārdzinājums būtu nevis par 5,60 eiro, bet divreiz lielāks.
AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis vēsta, ka nākamajā apkures sezonā plānojot palielināt koksnes šķeldas izmantošanu, kas tādējādi varētu mazināt siltuma ražošanā izmantotās dabasgāzes cenu ietekmi.
Pārbūvēs siltumtīklus
AS “Rīgas siltums” valdes loceklis Uģis Osis stāsta, ka jau maijā paredzēts sākt siltumtīklu maģistrāles pārbūvi Purvciema mikrorajonā – Dzelzavas ielā posmā no Lielvārdes līdz Ilūkstes ielai. Tā kā siltuma caurules te ieraktas zaļajā zonā, pārbūve netraucēšot ne iedzīvotājus, ne satiksmi. Vienlaikus maijā tikšot sākta siltumtīklu pārbūve no Alauksta ielas 4. nama līdz A. Čaka ielai un no Alaukstam ielas līdz A. Čaka ielas 56. namam. Tā kā te siltuma caurules ieraktas zemē ielai pa vidu, brauktuves būšot jāsašaurina. Bet Uģis Osis apgalvo, ka satiksmi tas netraucēšot, tāpēc ka būvēšanās notikšot naktī, kad sabiedriskais transports nekursē. Šo projektu īstenošanā paredzēts ieguldīt aptuveni trīs miljonus eiro.
Uzņēmuma pārstāvis sola, ka būvēšanās laikā gādāšot, lai šajos ielu rajonos vairāk nekā 9000 dzīvokļu iemītniekiem nepārtrauktu karstā ūdens apgādi.
Jaunas katlumājas
Citu projektu starpā “Rīgas siltuma” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis nosauc divus atjaunojamo energoresursu projektus, kuru īstenošanā tāpat tikšot ieguldīta daļa uzņēmuma peļņas.
Pirmkārt, siltumcentrāle “Imanta”, kur plānots uzbūvēt 40 megavatu jaudīgu šķeldas katlumāju. Otrkārt, siltumcentrāle “Daugavgrīva”, kur tiks izbūvēta pilnībā jauna, automatizēta 8 MW liela atjaunojamo energoresursu katlumāja.
AS “Rīgas siltums” valdes locekle Birute Krūze piebilst, ka, apstiprinot jauno tarifu, rīdziniekiem par siltumu tik un tā būšot jāmaksā mazāk, nekā maksā citu lielāko pilsētu iedzīvotāji.
Aizvadītajā apkures sezonā Rīgā par siltumu iedzīvotāji maksājuši par 11% mazāk nekā Viļņā un par 24% mazāk nekā Tallinā.
“Rīgas siltums”
Īpašnieki ir Rīgas pašvaldība, Latvijas valsts un SIA “Enerģijas risinājumi”.
Uzņēmums ar siltumu apgādā 76% no visas siltumenerģijas, kas nepiecieša ma Rīgai.
Siltumenerģiju ražo 45 siltumavotos (siltumcentrālēs un katlumājās).
Siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi un koksnes šķeldu.
“Rīgas siltums” arī iepērk siltumenerģiju no “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 un vēl pieciem citiem siltumenerģijas ražotājiem.
Avots: “Rīgas siltums”
