“Rīgas satiksmes” bizness ir prettiesisks. Saruna ar Valdi Bergu 0
Kas ir “govtech”? Kāpēc dažādi IT risinājumi valsts pārvaldei jāveido privātajiem? Par to laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness” saruna ar “Mobilly TX” valdes priekšsēdētāju Valdi Bergu.
Viņš ir jaunākais no trim brāļiem Bergiem, kas iesaistījušies IT risinājumu izstrādes biznesā un kas tuvākā vai tālākā orbītā riņķo ap “Mobilly”. Viņa vadītais māsas uzņēmums “Mobilly TX” IT risinājumus piedāvā pašvaldībām un valsts iestādēm.
Šobrīd pieprasījuma virsotnē ir “fintech” uzņēmumu produkti. Kas ir “govtech”?
Valdis Bergs: “Govtech” ir Amerikas un Eiropas konferencēs radies saīsinājums tehniskiem risinājumiem valsts vajadzībām. Salīdzinoši jaunais jēdziens mazāk lietots tiek tāpēc, ka valsts pārvalde ir inerta.
Un tāda tā arī būs, ja mēs no valsts gaidām stabilitāti. Attiecīgi, lai tiktu līdz piedāvājuma īstenošanai valsts pārvaldē, jāpilda dažādi noteikumi, jāpiedalās iepirkumā – tas ir sarežģīti un dārgi. Mēs šādu ceļu esam izvēlējušies, un tādu uzņēmumu ir arvien vairāk.
Ko jums līdz šim izdevies īstenot?
Pamatā strādājam ar pašvaldībām. Mūsu unikālais pabalstu vadības risinājums ir ieviests Jelgavā un Ogrē, esam sākuši strādāt Liepājā. Nodrošinām precīzu reāllaika pabalstu uzskaiti un pārskaitīšanu.
Piemēram, transporta pārvadājumus dotē. Autotransporta uzņēmums saskaita, cik invalīdu pārvadājis, aizsūta uz pašvaldību atskaiti un rēķinu un pēc mēneša par to saņem samaksu.
Cik īstenībā invalīdu pārvadāts, to neviens pārbaudīt nevar.
Mēs nodrošinām braucēja identifikāciju, Jelgavas gadījumā tā ir SEB bankas karte, Ogrē – “Citadeles” karte. Autopārvadātājs saņem naudu par pakalpojumu identifikācijas brīdī.
Uzskaite ir precīza, nav manipulējama, ir pārbaudāma reāllaikā, turklāt banku infrastruktūra ir droša, visi ieraksti ir auditējami. Mēs nodrošinām reģistru un transakciju plūsmu.
Godīgam komersantam ir labums, ka saņem naudu uzreiz un nav jāraksta atskaites. Pašvaldībai savukārt atkrīt pienākums izskatīt atskaites.
Tas pats skolu ēdināšanā. Kad vienā no skolām ieviesām savu risinājumu, atklājās, ka no 150 dotētajiem bērniem 80 neiet pusdienās… Naudu līdz tam par to maksāja…
Ar šādiem IT uzskaites risinājumiem jebkurā nozarē varam ieviest 30% ietaupījumu.
Visa pabalstu sistēma ir elektronizējama. Arī rindu menedžments: bērnudārzu, skolu, dzīvokļu rindas. Pulciņu apmeklējumu uzskaite. Ideāli būtu vienots valstisks risinājums, nevis katrai pašvaldībai atsevišķi.
Daudz dzirdam, ka medicīnai trūkst finansējuma. Ir lielas iespējas līdzekļus atrast esošajā sistēmā. Pat ja ietaupīt varētu tikai 10%, kompensējamo medikamentu un medicīnisko manipulāciju jomā tās ir milzīgas summas.
Patiesībā valsts ļoti daudz subsidē izglītību, pārvadājumus, medicīnu, labklājību, zemkopību – visi risinājumi ir elektronizējami, padarāmi caurspīdīgi, izmantojot atvērtās saskarnes, nodrošinot neatkarīgus identifikācijas līdzekļus.
Kā jūs nodrošināt identifikāciju? Man kabatā ir identifikācijas karte, kurā iestrādāta mikroshēma. Piecu gadu laikā identificēšanai man ne reizi tā nav bijusi vajadzīga. ID karte nemaz nav domāta, lai mani identificētu elektroniski, piemēram, aptiekā.
Nē, tiešām nav tam domāta. Tā paredzēta e-veselības sistēmas lietotāja identificēšanai. Kur naudas darījumi, drošāk izmantot banku infrastruktūru. Katrā vietā var izmantot savu identifikācijas sistēmu.
Kaut gan viss, kas ir vienkāršāks par banku karti, rada krāpniecības riskus. Visas magnētiskās lentes uz kartes var kopēt… MiFi risinājumi kā e-talons ir uzlaužami.
Ja vajag tikai identificēt, var izmantot dažādas ID kartes, QR kodu, svītrkodu, pirkstu nospiedumu lasītāju, sejas atpazīšanu kamerā. Mēs identificēsim tā, kā būs ērtāk, izdevīgāk un drošāk katrā konkrētajā gadījumā.
Un tomēr e-veselības sistēmā dakterītis vai aptiekārs šad tad pasaka: “Piedodiet, nevaru pieslēgties, pienāciet rīt!” Kas te ir ātrāk un ērtāk?
Tas notiek ar projektiem, kurus valsts sektors uzņemas pats vadīt. Valsts risinājumi, kas domāti iedzīvotājiem, jārealizē privātajam sektoram.
Valstij tikai jānodrošina atvērtās saskarnes, atvērtie dati, bet cilvēkam jābūt iespējām izvēlēties, vai viņš grib pieteikties pie ārsta tādā lietotnē vai citādā, vai kādā mājaslapā. Valstij tikai jāspēj kontrolēt datus.
Piemēram, biļešu tirdzniecība uz kultūras pasākumiem. Viens komersants uzvar konkursā un tad nu tirgo, kā sanāk.
Taču ministrija ir tā, kurai vajadzētu turēt kases sistēmu jeb biļešu noliktavu, bet iedzīvotājam vajadzētu pirkt tur, kur viņam ir ērtāk un ātrāk, ar zemāku komisiju un stabilāku IT sistēmu.
Iedzīvotāji bažījas, ka viņu dati var nonākt privāto uzņēmumu rokās…
Mēs no pašvaldībām nesaņemam datus par konkrētiem cilvēkiem un viņu sociālo statusu. Mēs saņemam kodētu identifikatoru – mums nav jāzina, kāpēc viņam tiek noteikta kāda konkrēta maksājumu forma. Mums nav jāzina neviena cilvēka personas dati.
Privātums ir jānodrošina. Ja bērns iet skolā ēst, tad visiem jābūt vienādām kartītēm. Nevienam nav jāzina, ka viņš ir maznodrošināts. Pēc kartītes nepateiksi, kurš maksā par pusdienām – pašvaldība vai vecāki.
Bērns identificējas un ēd. Arī autobusā nav publiski jāuzrāda kāda apliecība, bet jāidentificējas ar bankas karti, un viss. Ir nepieciešama identifikācija un unificēta norēķinu sistēma.
Kuras nozares, kuras ministrijas ir labi digitalizējušās un kurā jūs saredzat darāmo?
Latvija pēc valsts pārvaldes digitalizācijas ir diezgan augstā vietā. Es no valsts varu saņemt daudz vairāk e-pakalpojumu nekā Vācijā.
Lielākā problēma ir dažādu decentralizētu risinājumu izmantošana – katra iestāde mēģina uzbūvēt kaut ko savu, bet, kad jāapmainās datiem, tas tehniski ir ļoti grūti.
To pieredzējām, kad laikus nevarēja ieviest divu grozu sistēmu, pildot veselības aprūpes finansēšanas likumu. Latvijas nodokļu maksātāji atrodas 22 atsevišķās datubāzēs, kas veidojies vēsturiski, bet tas ir neracionāli valstij, kurā ir relatīvi maz iedzīvotāju.
Valsts pārvalde un pašvaldības mēģina piedāvāt IT risinājumus, kurus daudz labākus un ērtākus izveidotu privātais.
Vai savos risinājumos ņemat vērā, ka identifikācija un jau arī norēķināšanās var notikt tikai ar tālruni, kā to bankas jau piedāvā?
Valsts bijusi ļoti pasīva risinājumu pasūtīšanā mobilajām ierīcēm. Piemēram, e-pakalpojumi vai nu nav, vai ir sliktāk izmantojami viedtālruņos.
Mobilajās ierīcēs ir nākotne – tajās ir jābūt e-ID. Banku karte jau ir telefonā.
Tāpēc visiem e-pakalpojumiem jābūt pieejamiem mobilajā viedierīcē. Mēs strādājam pie kartes emulācijas, lai arī tie skolēni, kas izmanto karti autobusā un skolas ēdnīcā, varētu norēķināties arī ar viedtālruni.
“Mobilly” saskrējās ar Rīgas domi, kuras pārvaldītā “Rīgas satiksme” nokopēja jūsu norēķinu ideju par autostāvvietām. Kāpēc esat pret pašvaldību vēlmi pakalpot iedzīvotājiem?
Diemžēl daudz tādu piemēru. Arī “Rīgas ūdens”. Ja pašvaldība tā dara, tad nodara pāri saviem iedzīvotājiem. Tas ir mānīgi, ka lētāk. Pašvaldība to dotē, un šāds “Rīgas satiksmes” biznesa modelis nav dzīvotspējīgs.
Nekad pašvaldības klientu serviss nebūs labāks par komersanta piedāvāto – to pierāda tas, ka pēc visām Rīgas domes akcijām pret mums “Mobilly” klientu skaits turpina augt.
“Rīgas satiksmes” bizness ir prettiesisks, un Konkurences padome nonākusi pie tāda paša secinājuma.
Joprojām nav efektīva tādu pašvaldību biznesu apturēšanas un likvidēšanas mehānisma.
Vai arī e-talonu sistēma, kuras uzturētājai SIA “Rīgas karte” četru miljonu peļņu gadā nodrošina tās līdzīpašnieks, vienlaikus “Rīgas satiksmes” elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs Aleksandrs Brandavs, var būt efektīvāka?
Mēs jau esam piedāvājuši e-talonu mobilajā telefonā. To varam izdarīt salīdzinoši ātri, daudz lētāk, cilvēkiem ērtāk. Turklāt tā var darboties paralēli esošai sistēmai.
Mēs “Rīgas satiksmei” varam piedāvāt detalizētu atlaižu sistēmas izmantotāju uzskaiti, par ko tagad Autotransporta direkcijai ir radušies jautājumi. Varam palīdzēt ietaupīt.
Mums ir gatavi risinājumi. Tos izmantot – tas ir tikai politiskās gribas jautājums.
