Rīgas pils remontdarbus paātrinātu prezidenta lēmums atgriezties, uzskata Lancmanis 0
Rīgas pils remontdarbus būtiski paātrinātu Valsts prezidenta lēmums atgriezties Rīgas pilī jau nākamajā gadā, intervijā aģentūrai LETA atzina Rundāles pils muzeja direktors, Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis.
Tas esot iespējams, ir tikai jāizlemj, kā izolēt telpas pirmajā stāvā no pārējās Rīgas pils, vienlaikus veicot visstingrākos drošības pasākumus. Rīgas pils remontdarbos, pēc Lancmaņa domām, ir vajadzīgs principiāls izrāviens. Tas, ka Valsts prezidents atkal ieiet Rīgas pilī, būtu ļoti vajadzīgs sabiedriskajai domai simbola nozīmē.
“Rīgas pils diemžēl ir kļuvusi par pierādījumu valsts mazspējai, valsts gļēvumam, nespējai reaģēt galējās, ekstremālās situācijās. Nozīmīgu kultūras objektu remontā un restaurācijā vienmēr ir nepieciešami skaidri noteikti mērķi un termiņi, darbu grafiks. Un tad visu var izdarīt,” norāda Lancmanis.
Lancmanis atgādina, kas Rīgas pilī notika pirms 19 gadiem, kad toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim vajadzēja steidzīgi izvākties no savas pirmās rezidences – Aleksandram Laventam piederošā Maikapara nama. “1995. gada 7. janvārī toreizējais kultūras ministrs Jānis Dripe paziņoja, ka tiek izveidota Rīgas pils atjaunošanas padome. Vajadzēja zibens ātrumā sakopt Rīgas pili. Kad padomes locekļi pirmo reizi ieradās pilī, viņi ieraudzīja kaut ko vidēju starp Pionieru pili un būvobjektu galīgi haotiskā stāvoklī, nedaudz līdzīgu tam, kāda Rīgas pils ir šodien. Bet 12. jūnijā prezidents jau sāka darbu Rīgas pilī. Mums toreiz izdevās “saskrūvētā” tempā, negaidot nekādus projektus, sakārtot Rīgas pili. Tapa skices, protokols, un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija uz tā pamata deva atļauju turpināt Rīgas pilī remontdarbus. Un tā no nedēļas uz nedēļu,” intervijā atzīst Lancmanis.
Viņš atgādināja, ka arī tad, kad Kārlis Ulmanis izdomāja, ka Latvijas Republikas 20 gadu jubileja ir jānosvin jaunā zālē, kas var uzņemt 1938 viesus, 1938. gada 12. maijā tika sākti darbi un jau 18. novembrī jaunā zāle Rīgas pilī bija gatava. Svētku zāli pēc Eižena Laubes projekta Rīgas pilī izbūvēja, salaižot kopā divus stāvus un bēniņus.
“Mēs esam pieraduši pie tā, ka ir lielas firmas, kas raksta projektus, strīdas savā starpā, tad ir iepirkumi par būvdarbiem, kuru rezultāti bieži vien tiek apstrīdēti. Tā aiziet mēneši. Vārdu sakot, mēs esam iestrēguši šajā tehnoloģiju “brīnumu laikmeta” paralītiskajā situācijā, kādu agrāk nebija, pat 1995.gadā nebija. Mākslas priekšmeti telpu virknei, kas ved uz prezidenta darba kabinetu Rīgas pilī, tika saziedoti no muzejiem, lai Latvijai nebūtu jākaunas, kad ārzemju vēstnieki dosies akreditēties. Lai ārzemnieki nedomā, ka Latvija ir “banānu republika”, ir jābūt skaistiem, vēsturiskiem priekšmetiem, kas apliecina, ka Latvija ir Eiropas valsts ar bagātu kultūras mantojumu. Un tas viss Rīgas pilī bija, tas tika uzburts no 1995.gada janvāra līdz jūnijam. Tagad ir it kā pretēja situācija – daudz naudas, lielas firmas, tehnoloģiskās iespējas, bet Rīgas pils remontdarbi iet lēnām un strīdu fonā,” stāsta Lancmanis.
Viņš, raksturojot situāciju, atzina, ka tā ir ļoti grūta, bet izteica cerību, ka Rīgas pils atjaunošanas padome kaut ko varēs izdarīt. “Atklāti sakot, man ļoti negribējās būt tās padomes sastāvā, bet es arī nevarētu mierīgi justies, ja atteiktos piedalīties padomes darbā, aizbildinoties ar izstāžu veidošanu un katalogu izdošanu Rundālē, kur restaurācijas darbi strauji tuvojas noslēgumam,” piebilst Lancmanis.
