Rīgas pils konventa būvnieku varētu paziņot pēc mediācijas sarunām ar “RBSSKALS Būvvadību” 0
Rīgas pils konventa pārbūves veicējus varētu noskaidrot pēc “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) un uzņēmuma “RBSSKALS Būvvadība” sāktajām mediācijas sarunām, aģentūrai BNS pauda VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
Viņš norādīja, ka mediācijas procesā notiekošās diskusijas ir slēgtas, bet, visticamāk, Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas konkursa uzvarētāju būs iespējams paziņot pēc procesa noslēgšanās. Blodons piebilda, ka būvdarbu aizkavēšanās Tabakas fabrikā un ar to saistītās nesaskaņas starp būvniekiem un VNĪ aizkavējušas arī citus projektus, tostarp Rīgas pils kastelas pārbūves būvdarbu veicēja izvēli.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka, lai risinātu saspīlēto situāciju saistībā ar pārbūves darbu veikšanu bijušajā Tabakas fabrikā, Miera ielā 58A, VNĪ aicinājis būvniekus “RBSSKALS Būvvadība” sākt mediācijas procesu. Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs tādēļ līdz 8.septembrim apturēja līguma laušanas procedūru.
Jau ziņots, ka Rīgas pils konventa jeb kastelas restaurācijas un pārbūves projekta saskaņošana un būvnieku atlase ir aizkavējusi būvdarbu sākšanu objektā. VNĪ vadītājs Mārtiņš Tols aģentūrai BNS norādīja, ka lēmums par uzvarētāju VNĪ jāpieņem augustā, lai septembrī varētu sākt būvniecības darbus.
Pils senākās daļas jeb kastelas pārbūvi bija paredzēts sākt jau jūlijā. Pēc Tola teiktā, liela nozīme bija projekta sarežģītībai, jo tādēļ aizkavējās projektēšana un saskaņošana. Viņš arī norādīja, ka projektā ir konstatētas nolaidības un VNĪ pašlaik nodarbojas ar dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu to, “kurš un ko ir kavējis”.
Arī būvnieku izvēles process neaizrit bez aizķeršanās. “Ja viens no būtiskākajiem parametriem būvnieku atlases procesā ir zemākā cena, tas nav īsti labs kritērijs īpaši svarīgu objektu īstenošanā. Par īpašu zemu cenu piesakās dempingotāji – cilvēki, kuri fiziski nav spējīgi realizēt projektu. Tā ir Būvniecības likuma, Iepirkumu likuma problēma, kas tagad ir novelta uz visiem – VNĪ, projektētājiem, būvniekiem, arhitektiem. Mēs cīnāmies ar sekām, kas valstiskā līmenī nav sakārtotas,” stāstīja Tols. Viņš gan norādīja, ka Rīgas pils konventa restaurācijas būvnieku atlases konkursā nav atrasti pierādījumi par dempinga cenu.
Jautāts par uzņēmuma “RBSSKALS Būvvadība” pārmetumiem, ka VNĪ nevēlas pasludināt viņus, kuri piedāvājuši zemāko cenu, par uzvarētājiem Rīgas pils konventa pārbūves konkursā, Tols atbildēja ar uzņēmumam veltītu kritiku. “”Ķeriet zagli!” šeit kliedz tas, kurš, iespējams, pats nav īsti godprātīgs. Lai viņi paskatās uz sevi iekšienē un tad nāk un pārmet kaut ko citiem,” teica VNĪ vadītājs. Viņš norādīja, ka “RBSSKALS Būvvadība” var vērsties gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan Konkurences padomē. “Viņiem ir tiesības vērsties visur, kur viņi vēlas,” uzsvēra Tols.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka “RBSSKALS Būvvadība” izvērtē iespēju vērsties ar iesniegumu KNAB saistībā ar līguma izbeigšanu bijušajā Tabakas fabrikā un par Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas projektu. Uzņēmumā uzskata, ka VNĪ valde veikusi darbības, lai pils konventa restaurācijas darbus sadārdzinātu par vismaz diviem miljoniem eiro. Pēc uzņēmuma vadītāja Māra Saukāna teiktā, tas saistīts ar to, ka VNĪ kavē uzvarētāja pasludināšanu iepirkumā, iespējams, nevēloties slēgt līgumu ar “RBSSKALS Būvvadība”, kas konkursā piedāvā zemāko cenu. Tāpat “RBSSKALS Būvvadība” izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē, lai tā veiktu pārbaudi par iespējamu neatļautu vienošanos VNĪ rīkotajos iepirkumos.
Rīgas pils konventa jeb kastelas restaurācijas un pārbūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika saskaņots maija vidū. VNĪ pārstāvis Arnis Blodons tad prognozēja, ka būvdarbi pilī varētu sākties jūlijā.
Rīgas pils kastelas restaurācijas un pārbūves projekta projektēšanas darbi tika sākti 2014.gada oktobrī, bet būvprojekts saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2016.gada martā. Projekta izmaksas tiek lēstas 20,4 miljonu eiro apmērā, un to plānots pabeigt 2018.gadā. Pēc darbu pabeigšanas tajā atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kura ekspozīcijas tiks izvietotas aptuveni 6000 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pils rekonstrukcijas projektu sāka realizēt 2009.gadā, bet būvdarbus paildzināja ugunsgrēks, kas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnijā. Kopējā pils degšanas platība bija 3,2 tūkstoši kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā. Pašlaik jau pabeigti Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas darbi (projekta I kārta), kuru izmaksas tiek lēstas 34 miljonu eiro apmērā.
