Rīgas pils dusēs ziemas miegā 2
Izveidota pils atjaunošanas padome, kuru vadīs Imants Lancmanis.
Kopš Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, postījumu likvidēšanas darbi aizkavējušies par sešiem mēnešiem, atzina pilnsabiedrības SBRE (SIA “Skonto būve” un SIA “Re&Re”) pārstāvis Ivars Millers, kurš kopā ar apdrošinātājiem, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kā arī Finanšu un Kultūras ministriju amatpersonām bija uzaicināts uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi. Vēl divi mēneši aizritēs, kamēr tiks pabeigtas pils jumta projekta ekspertīzes. Tātad darbi būs ieilguši jau par astoņiem mēnešiem, aprēķinājis I. Millers un tagad secina, ka ziemas periodā darbi pilī būs iekonservēti.
VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane neuzskata, ka viņas vadītais uzņēmums strādā pārāk gausi – būvnieku bažas esot radušās objektīvu apstākļu dēļ. Projektētājiem sīki un smalki jāapseko objekts, un tas esot apjomīgs darbs. Turpmākie ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi atkarīgi no tā, cik ātri Rīgas pilsētas būvvalde sniegšot savu atzinumu par pārstrādāto projektu. Strautmane secināja, ka, neraugoties uz lēnajiem tempiem, Rīgas pils rekonstrukcijas pirmā kārta varētu būt pabeigta un pils nodota ekspluatācijā divu trīs gadu laikā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis apliecināja, ka neatgriezeniski bojāti ir tikai atsevišķi pils elementi. Kaut arī pils autentiskums būs zudis, to restaurēšot iepriekšējā veidolā.
Nesteidzas arī citas valsts institūcijas. Jau vasarā pieminētā Saeimas komisija nolēma uzticēt valdībai izveidot ārkārtas darba grupu, kas uzlabotu saziņu ar būvnieku un valsts norīkotajiem pils saimniekiem – VNĪ un Finanšu ministriju. FM valsts sekretāre Sanita Bajāre vakar deputātiem pastāstīja, ka ar finanšu ministra Andra Vilka rīkojumu tikai nupat izveidota pils atjaunošanas projekta uzraudzības padome, kuru vadīs Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un kurā kopā ar būvniekiem, arhitektiem, amatniekiem iekļauti arī ministriju un VNĪ pārstāvji. Padomes pieņemtie lēmumi būšot saistoši gan būvniekiem, gan arī VNĪ.
Cerīgāki ainu iezīmēja kultūras ministre Dace Melbārde, informējot deputātus, ka bez aizķeršanās tiekot sagatavotas telpas, kur pārvietot pils muzejus. Nacionālais vēstures muzejs atradīsies Rīgā, Brīvības ielā 32, bijušajā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un būs pieejams apmeklētājiem no marta vidus. Bet Rakstniecības un mūzikas muzejam pagaidu telpas atrastas Latvijas Nacionālās bibliotēkas pašreizējā ēkā un tā pārvietošana atkarīga no tā, cik ātri uz Gaismas pili izdosies pārcelt bibliotēkas krājumus.
VNĪ aprēķinājusi, ka pilij nodarītie ugunsgrēka zaudējumi ir aptuveni seši miljoni eiro. Uzņēmums ir iesniedzis rakstisku pieteikumu “Baltijas apdrošināšanas namam”. Nav gan vēl skaidrs, vai kompensācija tiks izmaksāta un cik liela tā būs, jo apdrošinātājiem ir savi neatkarīgie eksperti, kas skaidro ugunsgrēka izcelsmes vietu un iemeslus.
