Atklājumi Rīgas pilī, iespējams, pārrakstīs pilsētas vēsturi 11
Rīgas pils Konventa pārbūves līgums varētu tikt noslēgts līdz 2018. gada beigām, taču kopējie būvdarbi arheoloģisko atradumu dēļ varētu ilgt divarpus līdz trīs gadus, aģentūrai LETA sacīja valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Viņš skaidroja, ka pašlaik joprojām arheologi veic izpētes darbus pils Konventā. Šo darbu laikā Konventa zālē un kādreizējā bruņinieku ēdamzālē un citās telpās zem apmetuma atklāti vairāki mākslas darbi, kuru restaurācijai jāveic īpaši pasākumi. Tāpat vēsturiski nozīmīgi arhitektoniskie atklājumi veikti pils pagrabstāvā.
Savukārt pils Horna bastionā atklātas 18.-19.gs. kanalizācijas sistēmas fragmenti, pils kādreizējā apkārtējā mūra daļa, kas būvēta 14.gadsimtā, kā arī pašas pils mūra fragments, kas ekspertiem liek apsvērt iespēju, ka tolaik pils Rietumu stūris bija 20 metrus tuvāk Daugavai nekā pašlaik.
“Jau tagad ir skaidri zināms, ka atrastais radīs izmaiņas jau saskaņotajā būvprojektā, bet mums ir jāsaprot, ka mēs atjaunojam savas tautas vēsturisko mantojumu. Pašlaik arheoloģiskie darbi ir pabeigti aptuveni četru piektdaļu apmērā, bet ir skaidrs, ka atklājumi, iespējams, pārrakstīs Rīgas vēsturi,” uzsvēra Neimanis.
Viņš norādīja, ka skaidrība par nepieciešamību saglabāt noteiktus bastiona atsegumus atklāsies vien pēc pilnas arheoloģiskās izpētes pabeigšanas, jo ekspertiem ir aizdomas, ka zem jau atsegtajiem nocietinājumu fragmentiem atrodams vēl kaut kas vēsturiski nozīmīgs.
Izpētes darbu rezultāti sagaidāmi šī gada nogalē, bet gala ziņojumi gaidāmi 2018.gada pirmajā pusē.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis sacīja, ka, neraugoties uz projekta aizkavēšanos, tam nevajadzētu ieilgt uz vairākiem gadiem. “Šie [Horna bastiona] atsegumi prasa tālāku rīcību, mēs nevaram kaut ko atsegt un pamest. Ir jāseko konservācijas, saglabāšanas vai atjaunošanas darbam. Līdz ar atklājumiem jākoriģē projekts, un, jo dziļāk izpētām projektu, jo mazāk ir pārsteigumu būvniecības darbos,” skaidroja Dambis.
Kā ziņots, VNĪ iepirkumu komisija pagājušā gada 1.novembrī nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru Rīgas pils konventa (kastelas) pārbūvei un restaurācijai Pils laukumā 3, aģentūru LETA informēja VNĪ.
VNĪ iepirkumu komisija ņēma vērā arhitektu un vēsturnieku viedokli un nolēma Rīgas pils 2.kārtas restaurācijas un rekonstrukcijas izpētes darbus nepakļaut papildu riskiem. Izpēte un arheoloģija ir obligāta, pirms sākt šī sarežģītā un apjomīgā objekta būvniecības darbus, skaidroja VNĪ.
2015.gada 18.septembrī VNI izsludināja slēgtu konkursu, lai izraudzītu būvdarbu veicēju Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas 2.kārtai. Tās laikā plānota 16.gadsimta vidū būvētās Rīgas pils daļas renovācija un pārbūve, kas ietver projektā īpaši akcentējamās Kapelas un Remtera telpas, kuras paredzēts atjaunot sākotnējā viduslaiku veidolā, demontējot starpsienas un starpstāvu pārsegumus.
Iepirkuma komisija, izvērtējot pretendentu iesniegto dokumentāciju, konstatēja nepilnības un būtiskas atšķirības piedāvājumos, tādēļ bija nepieciešams uzdot lielu apjomu precizējošu jautājumu pretendentiem un piedāvājumu izvērtēšanā bija jāpieaicina papildu neatkarīgi eksperti. Iesniegtos tehniskos piedāvājumus padziļināti vērtēja arī projekta autors, lai salīdzinātu tajos iekļauto materiālu un risinājumu atbilstību projekta augstajām prasībām.
VNĪ norādīja, ka tik specifiska objekta kā Rīgas pils atjaunošana nav iespējama bez pilnas arheoloģiskās un vēsturiskās izpētes. Restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir saglabāt seno būvi nākamajām paaudzēm ar maksimāli oriģinālo arhitektūras elementu un konstrukciju apjomu.
Tāpat ziņots, ka dotāciju 2,9 miljonu eiro apmērā VNĪ 2018.gadā plānojis Rīgas pils Konventa (Kastelas) restaurācijai un pārbūvei (būvniecības 2.kārtai) Pils laukumā 3, Rīgā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām.
