Rīgas osta sāk procesu digitalizāciju 0
2020.gada 30.jūnijā Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir pieteicis valsts digitalizācijas reformu, lai uzsāktu mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu informācijas un komunikācijas resursu pieejamību sabiedrībai.
Īsi pirms tam, 17. jūnijā, Rīgas brīvostas vadība kopā ar Satiksmes ministru Tāli Linkaitu darba vizītē apmeklēja arī vienu no lielākajiem Rīgas ostas uzņēmumiem SIA “Rīgas Universālais Termināls”.
Tajā šobrīd tiek testēts pilotprojekts, kura mērķis ir digitalizēt dokumentu apriti un pāriet uz autotransporta apkalpošanas automatizāciju ostas teritorijā, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz kopēju ostas procesu digitalizāciju.
Par Rīgas brīvostas īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, virzību uz “viedo ostu” esam uzaicinājuši uz sarunu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu.
Ostā krauj un apstrādā kravas. Kā jāsaprot jēdziens “viedā osta” un “digitalizācija”?
Jā, tā jau var šķist. Ostas pamatdarbs ir dažādu kravu – ogļu, konteineru, graudu un citu produktu, pārkraušana, apstrāde un uzglabāšana. Jautājums pamatots – kāda loma šajos procesos tehnoloģijām un digitalizācijai?
Un jāteic, gana liela, jo šobrīd kravu pārvadājumu un ostu biznesā ar jēdzienu “labākā ostas infrastruktūra” vairs netiek saprasts tikai ostas ģeogrāfiskais novietojums, tehniskais aprīkojums, ostas pakalpojumi un to izcenojums. Tagad loģistikas ķēdēs ir jauni ostu konkurētspējas kritēriji – “digitālie risinājumi”, “klimata neitralitāte” un citi.
Runājot par digitalizāciju, mēs parasti runājām par vismaz diviem aspektiem – pirmais, lai pašas ostas resursi tiku maksimāli efektīvi izmantoti, jo modernās tehnoloģiskas operatīvi spēj apkopot datus no vairākām ostas struktūrvienībām un pārskatāmi parādīt, kas, kur un cik intensīvi tiek noslogots, kur ir iespējami uzlabojumi utt.
Tas savukārt ostām paver plašākas iespējas operēt ar cenām un piedāvājumiem klientiem, kā arī plānot investīciju projektus, tāpat arī veidot atvērtu datu platformas.
Otrais – digitālo risinājumu pienesums ir klientu apkalpošanā, kur osta var absolūti jaunā līmenī nodrošināt pakalpojumus, jo digitālā infrastruktūra -proti, transporta, kravu apkalpošanas, deklarāciju apstrādes ātrums – kļūst par jaunu ostas pakalpojumu.
Līdz ar to mērķis ir pārvadātājiem piedāvāt ne tikai modernu infrastruktūru un servisu, bet arī būtisku izmaksu ietaupījumu. Mēs nevaram ietekmēt visus ārējos apstākļus, bet ar tehnoloģijām mēs varam radīt viedo ostu jeb vidi, kas operatīvi pielāgojas ārējiem apstākļiem.
Piemēram, mēs nevaram paredzēt, cik automašīnu konkrētā minūtē iebraukts Rīgas ostā, bet, zinot plūsmu un ienākošo kravu apjomu, mums ir iespējams plānot šo mašīnu ienākšanu secīgi un organizēti, lai šoferiem nav jāstāv rindās un nav jāveido sastrēgumi Rīgā.
Kā tieši jaunie risinājumi varētu mainīt kravu pārvadātāju interesi, atvieglot satiksmi pilsētā?
Piemēram, Covid-19 laikā mēs katrs personīgi īpaši izteikti sajutām digitālo tehnoloģiju ietekmi. Bijām spiesti izmantot dažādus rīkus, lai attālināti strādātu, iegādātos pārtiku, preces, mācītos, atrisinātu citus sadzīves jautājumus.
Ieguvēji ir tie, kam ir digitāli risinājumi, lai varētu strādāt un komunicēt attālināti. Līdzīgi ir ar ostām – konkurence par starptautiskajām kravām ostu vidū ir ļoti spēcīga.
Jautājums, ko jaunu un labāku varam piedāvāt. Kravu īpašnieki un ražotāji skatās, kā pārvadājumu cena ietekmē to produkta cenu gala klientam.
Pārvadātāji skatās, kā samazināt izmaksas un palielināt piegādes ātrumu. Pārvadātāju skatījumā ietaupījums ir gan laiks, ko kravas automašīna ar šoferi pavada ostā, gan ostas pakalpojumu cena.
Kravu pārvadāšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju, kas katra reģistrē attiecīgo kravu un dažādus datus. Piemēram, muita, Latvijas Dzelzceļš, kuģniecības kompānija u.tml.
Šobrīd katrai institūcijai ir savas informācijas sistēmas un digitālie risinājumi, kas vēsturiski nav bijuši veidoti tā, lai tās visas būtu vērstas uz vienkāršāku, ātrāku un ērtāku kravu pārvadātāju apkalpošanu. Tāda bija starptautiskā pieeja kravu pārvadājumos, kas pēdējos gados būtiski mainās.
Mēs katrs ikdienā esam pieraduši, ka internetā pirktām lietām un to sūtīšanai varam izsekot savā datora vai telefonā. Ir viegli un ērti, ka redzi, cik tālu jau ir sūtījums un kad tas ieradīsies; cik izmaksās piegāde.
Tādu pašu servisu tikai daudzkārt komplicētākā līmenī ar krietni vairāk iesaistītajām pusēm sagaida starptautiskie pārvadātāji. Progresīvākās ostas, tajā skaitā Rīgas brīvosta, aktīvi strādā, lai to nodrošinātu.
Zinot, ka mūsu, kā mazas valsts priekšrocība ir elastīga un efektīva sadarbība starp dažādām institūcijām, piemēram, muitas, robežsardzes, Valsts vides dienesta un citu organizāciju savstarpēja sadarbība var nodrošināt to, ka kravu transports Rīgas ostā ir ātrāks, lētāks, vienkāršāks un ērtāks kravu pārvadātājiem.
Tieši tāpēc Rīgas Brīvosta mērķis ir kļūt par līderi Baltijas ostu vidū digitālo tehnoloģiju ieviešanā, un šobrīd pirmie rezultāti liecina, ka esam uz pareizā ceļa!
Kas ir tie pirmie rezultāti? Kaimiņvalstis jau ir paziņojušas savas digitalizācijas ambīcijas.
Mēs stāstām par reālu rezultātu, nevis tikai par plānu. Kopā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi un “Rīgas Universālais termināls” īstenojam jaunu caurlaižu sistēmas automatizācijas projektu, kas ļaus smagajiem auto ātrāk un efektīvāk nogādāt kravas ostā, nestāvēt rindās un neveidot Rīgā sastrēgumus, tādējādi ekonomējot gan laiku, gan saudzējot vidi un samazinot izmešus.
Pilotprojekta testa rezultāti liecina – ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas laiku, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā!
Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā! Ieskatam pāris raksturojuši skaitļi: Rīgas ostā gada laikā iebrauc ~500 000 kravas auto vienības.
Kravas plūsmai ir augoša tendence – 2019. gadā 40% no visām pārkrautajām kravām pārvadāja tieši ar autotransportu. Tāpēc man personīgi ir gandarījums, ka papildus ostas biznesa mērķu sasniegšanai, investējam tādā digitālajā risinājumā, kas vienlaicīgi nodrošina Rīgas iedzīvotājiem svarīgas lietas – transporta izmešu un sastrēgumu samazinājumu.
Jūs runājat par caurlaižu sistēmu, bet ko vēl digitalizēsiet?
Tas faktiski ir pirmais solis, viedās ostas virzienā. Mēs vēlamies nopietni konkurēt starptautiskajā loģistikas kontekstā, mums ir svarīgi jau šodien domāt par apjomīgiem digitalizācijas risinājumiem, ko mēs varam ieviest tikai, ja aktīvi investējam šajā ambīcijā.
Kur ar investīcijām es domāju ne tikai ostas resursus, bet arī nacionāla līmeņa investīcijas, kas ļauj modernizēt pieeju loģistikas koridoru apkalpošanai, kas ļauj sagatavot infrastruktūru investīciju projektiem, pat vēl vairāk – ielauzties starptautiskās piegādes ķēdēs ar jauniem ekonomiskiem stimuliem.
Tāpēc šobrīd veicam precīzākus ekonomiskos aprēķinus tam, kā potenciālo digitalizācijas risinājumu ieviešana sniegtu ekonomisko pienesumu ne tikai Rīgai, bet Latvijas ekonomikai kopumā un cik lielas investīcijas tam būtu nepieciešamas.
Jūs minējāt, ka viedai ostai ir būtiska funkcija viedas pilsētas veidošanā, vai variet paskaidrot kāpēc?
Rīga ir liela pilsēta, osta ir daļa no Rīgas. Pirms ieviest kādu jaunu risinājumu, mums tas vienmēr ir jāpārbauda puslīdz reālā vidē. Tāpēc, piemēram, ostas teritorijā ir iespējams testēt virkni risinājumu, kas vēlāk varētu tikt pārnesti uz pilsētu.
Ko tas praktiski nozīmētu rīdziniekiem? Piemēram, pilsētas gadījumā, mēs varam runāt par ‘gudriem luksoforiem’ – tas nozīmē, ka luksofori komunicē savā starpā un, reaģējot uz satiksmes intensitāti, var pielāgot darbības ciklu, tāpat var nodrošināt, ka sabiedriskajam transportam vienmēr ir priekšroka.
Ostas kontekstā tā būtu visu iespējamo datu devēju uzstādīšana un pieslēgšana šo datu izmantošanai procesu automatizētai un digitālai vadībai, izvairoties no sastrēgumiem, garām rindām un nevajadzīgas gaidīšanas ostas kontrolpunktos, kravu pieņemšanas, nodošanas un pārkraušanas vietās.
Vēl viens risinājums ir nakts apgaismojums – kāpēc noteiktās vietās pilsētā tērēt enerģiju apgaismojumam, ja to var regulēt atkarībā no cilvēku, sabiedriskā transporta un automašīnas plūsmas utt.
Runājot par digitālo ostu, mūsu nākamie lielākie projekti būs sadarbībā ar muitas pārvaldi, Latvijas dzelzceļu un citām organizācijām par dažādo informācijas sistēmu integrāciju un informācijas apmaiņu tiešsaistē, lai kravu plūsmu būtu iespējams organizēt ātrāk un caurskatāmāk.
Mērķis ir vērienīgs – lai Rīgas brīvosta Baltijas ostu mērogā uzņēmumiem nodrošinātu modernākos un konkurētspējīgākos pakalpojumus.
Tomēr “ostas digitalizācija” ir inovācija daudz plašākā mērogā. Mēs esam iesaistījušies arī 5G risinājumu izmantošanā. Kopā ar LMT īstenojam projektu ūdens piesārņojuma noteikšanai, kur tiek pielietoti droni ar mākslīgo intelektu.
Plānots arī ostas sistēmā ieviest un integrēt transporta un personu kustības digitālo atpazīšanu. Tiek testēti dažādi IT un dronu risinājumi vides monitoringam un gaisa kvalitātes mērīšanai.
Tā ka mana līdzšinējā darba pieredze ir bijusi saistīta ar inovāciju ieviešanu, es atbalstu jaunas ambīcijas ostai tehnoloģiju ieviešanā. Ostas pašmērķis nav tehnoloģijas, bet gan tehnoloģiju izmantošana dažādu efektivitātes un uzlabojumu veidošanai.
Redzu, ka osta, īstenībā arī Rīgas pašvaldība, ir lieliska vieta, lai mūsu universitāšu, institūtu un radošo prātu idejas varētu tikt pārbaudītas reālā vidē un secīgi arī komercializētas globāli. Un pilotprojektu rezultāti vieš pārliecību, ka soli pa solim veidojam starptautiski konkurētspējīgu piedāvājumu mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem.
