Rīgas nami brūk: vairāk nekā trešdaļa ģimeņu dzīvo saspiesti, neremontētos, pusgadsimtu vecos dzīvokļos 26
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadīto divdesmit gadu laikā Rīgas centru pametuši 38 483 iedzīvotāji jeb 34% no līdzšinējā iedzīvotāju kopskaita galvaspilsētā.
Iedzīvotāji nespēj maksāt
Galvaspilsētas centrs kļuvis tukšāks tāpēc, ka trūkst dzīvokļu, kurus spētu nopirkt vai noīrēt vietējie iedzīvotāji.
Iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem tie nav pieejami pārlieku augsto cenu dēļ.
Dzīves dārdzība, tostarp augošie maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, pamudina cilvēkus izvēlēties dzīvesvietu Rīgai tuvākajās pilsētās vai novados, saglabājot galvaspilsētā tikai darbavietas.
Turpmāko desmit gadu laikā galvaspilsētas iedzīvotāju skaits var sarukt vēl par aptuveni 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Aptuveni trīs ceturtdaļas rīdzinieku pašlaik mīt mikrorajonos – padomju varas laikā projektētajos sērijveida namos.
Liela daļa šo namu ir tiktāl nolietojušies, ka tuvāko divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā var sabrukt.
No dzīvojamo namu kopskaita (ap 6000) Rīgā tikai 11% uzbūvēti laikposmā no 1991. līdz 2019. gadam, 66% celti padomju laikā, bet 23% uzbūvēti līdz 1945. gadam.
Diemžēl lielākā daļa rīdzinieku, kuri dzīvo šajos namos, mazo ienākumu dēļ nevar iegādāties sev labāku mājokli. Kaut arī vidējā dzīvojamā platība vienam rīdziniekam ir 32 kvadrātmetri, mikrorajonos dzīvojamās telpas īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir tikai 20,6 kvadrātmetri.
Pēc uzņēmuma “Arco Real Estate” datiem, 2020. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 805 eiro par kvadrātmetru. Bet Rīgas centrā – vidēji 2060 eiro par kvadrātmetru. Toties Ogrē 646 eiro, Salaspilī 693 eiro, Jelgavā 525 eiro par kvadrātmetru.
Atpalicībai vairāki iemesli
Iemesli, kāpēc Rīgas dzīvojamais fonds ir novecojis un sliktā stāvoklī, ir vairāki.
Arhitekte Dagnija Smilga atzīst, ka viens no iemesliem ir tā dēvētie dalītie īpašumi, kur zeme zem padomju laikā uzceltajiem daudzstāvu dzīvojamiem namiem, nepārdomāti īstenojot zemes reformu, tika atdota tās kādreizējiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.
Rīgā 1296 daudzstāvu dzīvojamie nami (ar 64 364 dzīvokļiem) jeb aptuveni 20% no namu kopskaita pašlaik atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.
Cits iemesls, par ko jau agrāk bieži runāts no dažādām tribīnēm, ir novecojušais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kura regulējums gadiem ilgi ticis vilcināts denacionalizēto namu īrniekiem neatdotā parāda dēļ.
Pašlaik Saeimā otrajā lasījumā pieņemts jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kurā paredzēti vairāki gadījumi, kad īpašnieks varētu izlikt īrnieku no dzīvokļa bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Vērtējot mājokļu pieejamību, Eiropas Komisijas ziņojumā par 2020. gada pirmo pusgadu norādīts arī uz nesamērīgi augstiem būvniecības izdevumiem, kurus veicina birokrātiskās plānošanas un būvatļauju saņemšanas procedūras, kā arī strauji augošie darbaspēka izdevumi.
Sen zināmas atziņas
Kaut arī par dzīvojamo namu gaužām bēdīgo stāvokli un lielas iedzīvotāju daļas ierobežotajām iespējām jau gadiem ilgi runāts Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, augstskolās, Valsts kontrolē, šī gada novembrī arī Rīgas pilsētas arhitekta birojā, aicinot par mājokļu politiku atbildīgos steigšus rīkoties, tas gan netraucēja pērn pasūtīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem pētījumu par mājokļu pieejamību Latvijā, izšķiežot no valsts budžeta 280 000 eiro.
2020. gada 17. jūnijā Ekonomikas ministrija lielā pacilātībā prezentēja to, kas patiesībā bija zināms sen.
Latvijas iedzīvotāju vairākums dzīvo pirms pusgadsimta celtajos daudzstāvu namos, kuri nav remontēti un pienācīgi uzturēti.
Vairāk nekā trešdaļa ģimeņu dzīvo saspiesti. Iedzīvotāji nevar atļauties nopirkt labākus mājokļus, netērējot vairāk par 30% no saviem ienākumiem. Mazo ienākumu dēļ bankas neizsniedz tām hipotekāros kredītus labāka mājokļa iegādei.
Valsts atbalsts ģimenēm ar maziem ienākumiem, piedāvājot sociālos īres dzīvokļus vai dzīvokļu uzturēšanas pabalstus, ir nepietiekams. To var saņemt vien neliela daļa ģimeņu, kuras pēc ienākumu apmēra atzīst par maznodrošinātām vai trūcīgām.
Toties valsts atbalsts nav pieejams aptuveni 44% mājsaimniecību, kuru ienākumi vienlaikus nav pietiekami, lai saņemtu hipotekāros kredītus.
Valsts piedāvātās garantijas hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai ģimenēm ar bērniem un 35 gadu vecumu nesasniegušiem iedzīvotājiem ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību var izmantot pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē dzīvojošie ar augstākiem ienākumiem.
Darba vietā plāni
Pēc OECD ekspertu ieteikuma, Ekonomikas ministrijā līdz 2021. gada beigām taisīs visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju – dokumentu, kurā vēstīs, ko tā turpmāk darīs mājokļu pieejamības veicināšanai.
Rīgas pašvaldības ārkārtējās vēlēšanās visas politiskās partijas par vienu no galvenajiem uzdevumiem gan ir izvirzījušas pievērsties jaunu namu celtniecībai, vienlaikus steidzami ķerties pie veco namu atjaunošanas un siltināšanas.
Taču pilnīgi skaidrs, ka padomju laikā celto sērijveida dzīvojamo namu atjaunošana tikai ar pašvaldības spēkiem vien nekad nebūs iespējama.
Arī Nacionālās attīstības septiņu gadu plānā viens no izvirzītajiem mērķiem ir panākt, lai visām mājsaimniecı̄bām Latvijā būtu pieejami mājokļi. Cita starpā plāns paredz, ka līdz 2050. gadam visam dzīvojamam fondam jāatbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtojuma standartiem.
Vai nākamajos trīsdesmit gados būs iespējams izdarīt to, kas nav bijis izdarīts un par ko pat nav padomāts aizvadītajos teju trīsdesmit gados kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, par to joprojām stipri vien jāšaubās.
Kaut arī valsts atbalsts, izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas āderi, agrāk celto namu atjaunošanai ar nelieliem pārtraukumiem bijis pieejams kopš 2009. gada, diemžēl aizvadītajos desmit gados, pēc Attīstības finanšu institūcijas “Altum” datiem, Rīgā no 6000 daudzstāvu dzīvojamiem namiem līdz šim atjaunoti 13… Arī Latvijā stāvoklis nav labāks – no aptuveni 32 000 daudzstāvu dzīvojamo namu līdz šim atjaunoti ap 1600.
Naudas visam nepietiks
Pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieces Ilzes Beināres teiktā, bez papildu finanšu atbalsta namu lielākā daļa paliks neatjaunoti. Kaut arī Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās pašlaik kaldina jaunus mājokļu pieejamības veicināšanas plānus, pašlaik tie ir tikai plāni bez reāla naudas seguma.
Novembrī Rīgas pilsētas arhitekta birojā rīkotajā apspriedē par mājokļu pieejamību finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis sacīja, ka no valsts budžeta visām vajadzībām naudas tik un tā nepietikšot, tāpēc diezin vai būtu jāorientējas uz visu agrāk celto namu atjaunošanu.
Ko turpmāk iesākt ar padomju varas laikā celtajiem dzīvojamiem namiem, kuri pašlaik ir bēdīgā stāvoklī, tas būs jālemj jaunievēlētajiem Rīgas pašvaldības deputātiem. Atbalstam agrāk celto namu atjaunošanai un jaunu namu būvniecībai, viņaprāt, arī turpmāk būšot jācer uz Eiropas fondiem.
