“Nakts mērs” vai “nakts karalis” – alternatīva dienas mēram? Rīgas naktsdzīvei grib dot jaunu elpu 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai padarītu interesantāku, pieejamāku, kontrolētāku un drošāku Rīgas naktsdzīvi, pēc deputātes Laimas Geikinas (“Par”/”Progresīvie”) iniciatīvas Rīgas domē ir sākta diskusija par to, kā Rīgu veidot patīkamu un omulīgu arī nakts laikā.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē, kur trešdien notika pirmā saruna par šo tematu, deputāti un pieaicinātie nevalstiskā sektora pārstāvji secināja, ka tam ir nepieciešamas gaišas ielas un apgaismoti nami arī naktī, atvērti bāri un kafejnīcas, interesanti pasākumi, kāda ir, piemēram, Muzeju nakts vai “Staro Rīga”.
Vēl ir nepieciešams sabiedriskais transports, kas kursē arī nakts stundās, lai nogādātu mājās ne tikai tos, kas bauda Rīgu naktī, bet arī tos, kas tajā laikā strādā. Visbeidzot ir jāpanāk, lai ikviens visu diennakti varētu justies droši.
Deputāte L. Geikina komitejas sēdē savu prezentāciju sāka ar atskatu uz pašas redzēto aizvadītajā vasarā, kad siltajos vakaros iepazinās ar dzīvi pilsētā. Ap pusnakti lielākā daļa bāru jau bijuši slēgti, bet cilvēki nav gribējuši doties mājās, tāpēc viņi sākuši pašorganizēties.
“Ja pilsētas vadība neko nedarīs, lai šo procesu vadītu, koordinētu un pārraudzītu, tad rīdzinieki un viesi paši organizēs šo dzīvi, kas var radīt antisociālus uzvedības riskus un trokšņu līmeņa paaugstināšanos,” uzskata L. Geikina. Viņa uzsvēra, ka naktsdzīves organizēšana būtu pienesums arī pilsētas ekonomiskajai attīstībai.
Vairāki deputāti un arī uzaicinātie viesi izteica nožēlu, ka pirmā ziņa par šo iniciatīvu bijusi pieteikta kā vēstījums, ka Rīgai būs “nakts mērs”, lai gan tas, kā tiks vadīts šis process, nebūt neesot primārais jautājums.
Apkopojot citu valstu pieredzi, tajā ir rodami dažādi varianti – tas var būt “nakts mērs” vai “nakts karalis/karaliene”, pilsētas naktsdzīves aizstāvis, kas veido diennakts tumšā laika politiku un ir starpnieks starp tajā iesaistītajiem.
Šis cilvēks var būt no pilsētas pārvaldes, bet tiklab – no nevalstiskā sektora, kā tas ir Viļņā.
“Tā nav alternatīva dienas mēram, bet cilvēks, kas apsēdina pie viena galda visas ieinteresētās puses,” paskaidroja L. Geikina.
Viena no tām ir arī Latvijas Bāru asociācija, ko pārstāvēja Arnis Bikšus un Oskars Ikstens, kuri apliecināja gatavību iesaistīties šajā darbā ar savām idejām.
A. Bikšus apstiprināja, ka tāds “nakts mērs” ir arī citās pilsētās. Komentējot bažas par palielināto trokšņu līmeni naktī, kas traucē iedzīvotāju naktsmieru, A. Bikšus pieļāva, ka lielākais troksnis ir ap četriem no rīta, kad teritorijas uzkopēji Tallinas ielas apkārtnē metot miskastēs stikla pudeles.
Taču cilvēkiem, kas izvēlējušies dzīvi centrā, ir jārēķinās arī ar troksni. Tas aizvadītajā vasarā bijis arī tāpēc, ka pulcēties varēja galvenokārt āra terasēs. Parasti cilvēki, kas naktīs izvēlas šo izklaides veidu, varēja izmantot iekštelpas.
Komitejas deputāti minēja vairākus tematus, kas šīs diskusijas laikā būs jāapspriež. Ints Ķuzis (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka tā ir drošība, lai cilvēki būtu pasargāti “no klaiņojošiem suņiem un skaļām kompānijām”.
Viņa partijas biedrs Uģis Rotbergs ir secinājis, ka “Rīgas centrs naktī ir nedzīvs ar tumšiem logiem un tumšām pievārtēm”.
Līdzīgu ainu atceras arī Dainis Turlais (“GKR”), kuram, naktī atgriežoties no ārzemēm, bijusi sajūta, ka “pilsēta ir izmirusi”. Miroslavs Kodis (“Par”/”Progresīvie”) te redz divas problēmas – viena ir apgaismojums, bet otra ir tā, ka naktī Rīgā nekursē sabiedriskais transports. Ieva Brante (NA/LRA) iztēlojās, kā cilvēki ar tējas vai kafijas krūzēm (un nevis alkohola glāzēm) sēž Bastejkalnā un klausās klasisko mūziku.
Komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola (JKP) sēdes beigās informēja, ka komitejas darba kārtībā jau ir divi jautājumi, kas saistīti arī ar naktsdzīvi.
Oktobrī kopā ar Sociālo lietu komiteju ir plānots rīkot diskusiju ciklu par alkohola apriti un pieejamību. Tāpat nākamajā mēnesī komiteja plānojusi tikšanos ar “Rīgas gaismas” pārstāvjiem.
L. Ozolai ir zināms, ka iepriekšējos gados “Rīgas gaisma” neesot saņēmusi pietiekamu Rīgas domes atbalstu, kas būtu jāmaina, lai pilsēta kļūtu gaišāka. Vēl viens no jautājumiem, kam komiteja pievērsīsies, būs ielu jauniešu izpausmes vakara stundās.
