Rīgas mežu sargi gatavojas karstai vasarai 0
SIA “Rīgas meži” pagājušajā piektdienā notika ugunsdzēsības tehnikas skate, kurā piedalījās gan speciāli aprīkoti džipi, gan smagā ugunsdzēsības tehnika.
Tā kā Pierīgas mežos ugunsgrēki izceļas biežāk nekā virsmežniecībās, kas atrodas tālāk no galvaspilsētas, reizē ar ugunsbīstamās sezonas atklāšanu SIA “Rīgas meži” komandai sākas spriedzes pilns darba posms.
Kaut arī likums nenosaka, ka meža īpašniekiem pašiem būtu jādzēš meža ugunsgrēki, lai veiksmīgi cīnītos ar uguni, Rīgai piederošo mežu apsaimniekotāju rīcībā ir ne tikai smagās automašīnas, bet arī džipi, kuriem jebkurā brīdī var pieāķēt piekabīti ar sūkni un ūdens tvertni, kas stāv piepildīta visu vasaru. Kad nedeg, džipi tiek izmantoti kā dienesta automašīnas, bet, kad deg, tie pārvēršas mobilās ugunsdzēsēju mašīnās, kas spēj nokļūt arī tādās vietās, kur smagā tehnika netiek klāt.
Valērijs Morozs, SIA “Rīgas meži” meža apsardzības daļas vadītājs: “Džipi, ar kuriem ikdienā brauc mežziņi un mežziņu vietnieki, ir kaujas gatavībā visu vasaru. Atliek tikai pieāķēt piekabi un doties uz ugunsgrēka vietu, to ātri lokalizējot. Bieži ir pat tā, ka dzēšana notiek ar sūkni, kas atrodas vieglās automašīnas piekabē, bet lielā ugunsdzēsības mašīna mazajai pieved ūdeni. Līdz ar to nav nepieciešams vilkt tā saucamo līniju – šļūtenes – tur, kur smagā tehnika piebraukt nevar.” Valērijs Morozs arī uzsver lielisko SIA “Rīgas meži” sadarbību ar VUGD ugunsdzēsējiem, kas ir apgādāti ar labām kartēm un spēj mežā ātri atrast vajadzīgo vietu. Viņš arī piebilst, ka ir lepns par ugunsdzēsēju komandu un tehniku, kādu ar priekšniecības svētību izdevies nokomplektēt, un ir pārliecināts, ka vēl vajadzētu tikai divas ugunsdzēsēju mašīnas, lai varētu sacīt, ka SIA “Rīgas meži” šajā jomā ir tik labi bruņoti, ka ļaunprātīgie dedzinātāji vispār vairs necentīsies nekur pielaist uguni, jo zinās, ka nekāds ugunsgrēks no tā tik un tā nesanāks.
Garkalnes mežniecības mežziņa vietniece Silva Kaliksone, kas arī ieradusies uz skati ar savu džipu, apliecina, ka visi mežniecības darbinieki ugunsbīstamajā laikā jebkurā brīdī gatavi doties dzēst meža ugunsgrēku.
S. Kaliksone: “Mēs mākam visu, ko vajag, – arī dzēst mežu. Jāsaka gan, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki un ugunsgrēku kļuvis mazāk. Arī pēdējās vasaras šajā ziņā bijušas mežam labvēlīgas, bet dabā viss mainās un mēs apzināmies, ka vienmēr tā nebūs. Sinoptiķi sola karstu vasaru un mēs tai arī gatavojamies.”
SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš stāsta, ka uzņēmumā pati degošākā un bīstamākā esot Olaines – Tīreļu mežniecība, bet pati mierīgākā – Limbažu mežniecība, kur pavisam šajos gados no kūlas dedzināšanas izcēlies tikai viens ugunsgrēks un tas pats līdz mežam nemaz neesot ticis. A. Tauriņš: “Kā mani kolēģi atceras, lielākais meža ugunsgrēks Pierīgas mežos bijis 2005. gadā, kad deguši 500 hektāri arī purva, kuru dzēsuši vairākus mēnešus. Toreiz uguns aizgājis vainagos un, lai to apturētu, nācies cirst mežu. Arī 2002. gadā izcēlies liels meža ugunsgrēks, kuru dzēsuši ar helikopteriem. Taču pēdējos gados ugunsgrēku skaits nav liels un tie tiek ātri apdzēsti. Tas arī tāpēc, ka mēs kā ugunsdzēsēji kļūstam spēcīgāki un varam dzēšanā iesaistīt vairāk cilvēku. Kā mani darba biedri atceras, deviņdesmito gadu sākumā bijuši arī tādi gadi, kad izcēlušies 260 – 300 ugunsgrēku, kas bijis vairāk nekā visās mežniecības strādājošie.”
Neraugoties uz to, ka skates laikā visas ugunsdzēsēju mašīnas demonstrēja labu tehnisko sagatavotību, SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš atzinās, ka kopš brīža, kad stājies šajā amatā, vasaras rītos esot laimīgs tikai tad, ja līstot lietutiņš. Ideāli esot, ja nolīstot, bet pēc tam uzspīdot saulīte.
A. Tauriņš: “Vasarā man nav nekā patīkamāka par lietainu rītu. Ja mežs ir salijis, tad var spīdēt arī saulīte. Tāpēc es ceru, ka vasara šajā ziņā būs cauraugusi.”
Anita Jaunbelzere
