“Rīgas mežu” auditā atklājas, ka uzņēmums augstvērtīgus zāģbaļķus tirgo kā brāķi 26
Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par “Rīgas mežiem”, īpašu uzmanību izpelnījusies kokzāģētava “Norupe”, analizējot kokzāģētavas lielo brāķa produkcijas īpatsvaru, un dažas pavadzīmes atklāj – “Rīgas meži” dažkārt augstvērtīgu produktu ir pārdevuši par brāķa cenām, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
“Rīgas meži” ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc valsts uzņēmuma “Latvijas valsts meži”.
Kokzāģētavu “Norupe” uzņēmums “Rīgas meži” atklāja pirms septiņiem gadiem. Tika solīts, ka tā pārstrādās aptuveni trešo daļu no “Rīgas mežu” kokiem, ko līdz tam pārdeva izsolēs.
“Norupes” uzturēšana gadā izmaksā vairāk nekā trīs miljonus. Lielākās pozīcijas ir darba algas, elektrības maksājumi un pamatlīdzekļu nolietojums. Kokzāģētava joprojām nepelna, kam iemesls var būt gan neatpelnītais investīciju apjoms, gan nepārdomāts biznesa plāns.
Audita un revīzijas pārvalde atklājusi, ka vismaz 4% no mežizstrādes kokzāģētavā saņemtās produkcijas ir brāķis. Zāģētava apaļkokus izbrāķē pārāk lielas līkumainības, metāla ieslēguma vai nestandarta garuma dēļ. Taču “Norupe” nespēj pārstrādāt arī augstvērtīgus savos mežos nocirstos skujkokus pārāk lielā diametra dēļ. Un tos “Rīgas meži” pārdod kokrūpniekiem.
“Kokzāģētava jau no paša sākuma bija paredzēta sīkkoksnes zāģēšanai. Tātad 24 centimetru diametrs ir tas, ko tas spēj palaist cauri zāģa galvai, ir tas maksimālais izmērs. Ko tas nozīmē, tas nozīmē, ka augstvērtīgu izejmateriālu mēs pie sevis definējam kā brāķi. Bet vēl lielāka problēma ir tā, ka mēs ne tikai definējam to kā brāķi, bet arī to tirgojam par brāķa cenām,” skaidro “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Auditori secina, ka brāķēto apaļkoku “Rīgas meži” pārdod pircējiem, kuri uzvarējuši uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas organizētajās izsolēs. Vērtēšanas kritēriji šādām izsolēm “Rīgas mežos” nav izstrādāti. Nepilnīgajai produkcijai tiek izmantota nevis tirgus cena, bet cena, par kādu “Rīgas meži” brāķēto produkciju pārdevuši iepriekšējos mēnešos.
“Ir viena tāda pozīcija kā slēptā cena. Tā ir pēdējo triju mēnešu laikā vidējā pārdotā cena konkrētajam sortimentam. (..) Tas nozīmē, ka tas, kā mēs esam strādājuši iepriekšējos trīs mēnešus, kas tas ir tas labākais sniegums, ko mēs varam darīt. Un neskatoties, ka pagājušajā gadā bija tendence cenai iet uz augšu, sanāca, ka mēs ar savu produkciju visu laiku paliekam nopakaļus tirgum,” teic Skudra.
“Nekā personīga” zināms, ka visbiežāk “Rīgas mežu” brāķētos apaļkokus izsolēs ieguvuši pieci uzņēmumi – AS “Stora Enso Latvija”, SIA “PATA”, SIA “Gaujas koks”, SIA “BSW Latvia” un SIA “Rettenmeier Baltic Timber”.
“Jā, mēs periodiski šādu produktu pērkam, atkarībā no tirgus situācijas un situācijas mūsu zāģētavas koku laukumā. “Rīgas meži” šo produktu tirgo atklātas izsoles procesā un, manuprāt, šī cena, kāda tiek nosolīta dotajā brīdī, diezgan precīzi atbilst tirgus situācijas cenai,” teica SIA “Rettenmeier Baltic Timber” pārstāvis Jānis Kalniņš.
Taujāts, vai kompānija attiecīgajās izsolēs sacenšas ar citiem uzņēmumiem jeb parasti ir vienīgie, viņš apstiprina, ka sacenšas. “Mēs ne vienmēr šo sortimentu nopērkam. Es teiktu, diezgan regulāri mēs nenopērkam. Pretendenti netiek publicēti. Tiek publicēts tikai uzvarētājs. Mums nav informācijas, cik parasti dalībnieku piedalās,” saka Kalniņš.
Uzņēmumā “PATA” raidījumam sniedza informāciju, ka koksnes produktu piegādātāji mērāmi simtos, un “Rīgas mežu” apjoms uzņēmumu grupai kopumā esot nenozīmīgs. Kompānija iepērk arī lielos zāģbaļķus, par ko liecina arī pēdējo piecu mēnešu pavadzīmes. Un, piemēram, šā gada martā par šiem lielā diametra skujkoku zāģbaļķiem “PATA” samaksājusi 20 eiro zem tirgus cenas par kubikmetru.
“Nekā personīga”: “Kā jūs nosakāt cenu, kad braucat pakaļ ”Rīgas mežu” izbrāķētajai produkcijai?”
“PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns: “Cik man ir informācija, mēs neesam pirkuši brāķi pārdošanas izsolēs vismaz pēdējos piecus gadus.”
“Nekā personīga”: “Tad Jūs sakāt, ka tā nav brāķēta produkcija?”
“PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns: “Nē. Varbūt kaut kādus gadus atpakaļ. Bet neko brāķētu mēs no viņiem neesam pirkuši.”
Apaļkoku iepirkuma cenas divreiz gadā apseko Centrālā statistikas pārvalde. Tas tiek darīts meža kadastrālās vērtības noteikšanai. Izlase ir rūpīga un dati ticami. Skujkoku zāģbaļķu cenu svārstības pa gadiem neesot lielas, jo šis tirgus esot visai vienmērīgs. Arī pandēmijas ietekme nav atstājusi nelabvēlīgas sekas, un lielā diametra apaļkoka cenām šobrīd esot tendence pat pieaugt.
“Mums viss saistās ar pandēmiju… Bet, ja mēs skatāmies apaļkoku lietojums ir ļoti dažāds. Mēs redzam, ka celtniecības apjomi Eiropā pieaug tieši pandēmijas laikā. Šinī jomā varētu būt tieši otrādi (nevis kritums, bet pieaugums). Pieprasījums ir stabilizējies. Un cena var teikt stabilizējusies vai pat nedaudz pieaugusi,” skaidro CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte.
Taujāts, vai var būt tā, ka cena krīt divkārt, Plāte atbild noliedzoši. “Nē. To mēs neesam novērojuši. Tā būtu sensācija.”
Anita Skudra “Rīgas mežu” valdei pievienojās šā gada sākumā. Un februārī atcēla kādu izsoli, jo tās rezultāts likās aizdomīgs. Bērza finierklučus SIA “PATA” nosolīja par 50 eiro par kubikmetru, lai gan tās pašas kategorijas finierklučus vēl janvārī šī pati kompānija pirka par 90 eiro kubikmetrā no tiem pašiem “Rīgas mežiem”.
“Un ir viens tāds nopietns gadījums, kas notika februārī, tad, kad es biju vienīgā paraksttiesīgā valdes locekle, jo abi pārējie bija uz darba nespējas lapas. Tad bija tādi e-pasti par bērzu kluču izsoles rezultātiem, kur piedalījies tikai viens pircējs. Un viņš arī nosolījis cenu, kas pat zem tās mūsu saucamās “slēptās cenas” ir bijis no 25 līdz 30 eiro par kubikmetru zemāka cena. Un tad sākās ofensīva no realizācijas daļas un no viena valdes locekļa Jura Buškevica kunga ar tekstiem, ka es esmu cilvēks bez pieredzes šajā tirgū un ka šī labākā cena, kāda ir iespējama. Es šo izsoli atcēlu un pateicu, ka tādu līgumu mēs neparakstīsim,” skaidro Skudra.
“Man nav īstenībā komentāru. To, vai “Rīgas meži” tiešām pārdod finierklučus, es noskaidrošu, jo man nav informācijas,” teica “PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns.
Izsole par finierklučiem “Rīgas mežos” notika atkārtoti un tad cena bija par 15 eiro augstāka. To nosolīja cits uzņēmums.
“Nekā personīga” vērsās pie bijušā “Rīgas mežu” valdes locekļa Jura Buškevica ar lūgumu paskaidrot cenu veidošanos izsolēs un saņēma īsu viņa atbildi.
“Uz Jūsu jautājumiem varēšu sniegt atbildes, kad būšu iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu un saimnieciskās revīzijas ziņojumu,” – tā Buškevics.
“Rīgas mežu” ilggadīgos vadītājus Aivaru Tauriņu un Juri Buškevicu no amata atsauca pirms mēneša saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem viņu darbībā. Ziņojumā tika norādīts ne vien par aizdomām brāķētās produkcijas izsolēs, bet arī uz miljonu lieliem tēriņiem it kā zaļās klases izglītības projektam, lai gan divu jaunbūvju aprīkojums drīzāk atgādināja kautuvi un atpūtu medījumu baudīšanai.
“Rīgas mežu” peļņa iepriekšējos gados strauji sarukusi. Ja vēl pirms trim gadiem tie bija trīs miljoni, 2019.gadā pusmiljons, tad pērno gadu iepriekšējā vadība plānoja noslēgt ar pusotru miljonu lieliem zaudējumiem.
“Iepriekšējais budžets kapitāldaļu turētājam decembrī bija iesniegts ar 1,7 miljonu zaudējumiem, taču pagājušajā nedēļā mēs aizstāvējām šo budžetu ar peļņu. Jūs saprotiet, ko tas nozīmē, mēs no 1, 7 miljoniem zaudējuma tikām pie peļņas, nepārdodot ne kādu īpašumu, vai kaut kādu papildus aktīvus, vienkārši strādājot, ir iespēja nopelnīt arī šajā uzņēmumā,” teica “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
