Visaptveroša mizgraužu iznīcināšana, izmantojot ķīmiju, nav iespējama. Kāpēc tā un ko var darīt? 4
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oktobra sākumā Rīgas pilsētai piederošajos mežos mizgraužiem izliktie ķeramslazdi ir noņemti. Tajos ievāktā raža – noķertie mizgrauži – šajā vasarā bijusi mazāka nekā pērn.
Savākti divi spaiņi kukainīšu
“Pagājušajā rudenī, braucot pa mežiem, varēja redzēt, ka daudzās vietās ir jauni postījumi, nokaltušas egles, kas ātri reaģē uz šādu kaitējumu un nokalst sezonas laikā, bet šogad situācija bija ievērojami labāka un postījumi acīs “nedūrās”,” stāsta SIA “Rīgas meži” mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis.
“Vēja gāztos un bojātos kokus mēs ziemas laikā cenšamies izvākt vienmēr, jo tā ir meža sanitārā prasība. Mēs to darām regulāri. Pagājušajā gadā tam uzmanību pievērsām īpaši. Gan pērn, gan arī šogad izlikām ķeramos slazdus. Pērn 148, šogad 245.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu vaboļu, kuras mēs šogad noķērām, bija par kādu ceturto daļu mazāk. Te nu redzams, ka vaboļu šogad kļuvis mazāk. Vabolītes ir sīkas, 3–4 mm garas. Tās visas varētu sabērt divos lielos spaiņos un vēl dažos litros.”
Lauztās egles izvāc laikus
Kā labāk pasargāt egļu mežus no postījumiem? Visaptveroša kaitēkļu iznīcināšana, izmantojot ķīmiju, šinī gadījumā nav iespējama, jo mizgrauži dzīvo eglēs zem mizas.
Ko var darīt?
“Pirmām kārtām jānodrošina, lai no mizgraužu skartajām teritorijām visi bojātie un novājinātie koki tiek izvākti savlaicīgi, pirms mizgraužu sezonas sākuma. Ja ziemas, rudens, agra pavasara laikā tiek nolauzti koki, kas ilgi paliek zaļi, tā ir vieta, kur mizgrauzis var ieperināties visvieglāk,” norāda Ģērmanis.
Zinātnieki saka – lai nogalinātu veselīgu koku, kā minimums nepieciešami 2000 mizgrauži. Bet, ja koks ir novājināts, tad kukaiņu, kas koku var nogalināt, vajag mazāk, novērojuši “Rīgas mežu” darbinieki.
“Mizgraužu aktivitāte sākas, kad vidējā diennakts temperatūra nav zemāka par piecpadsmit grādiem. Tas ir aprīlis, maijs. Visiem darbiņiem jābūt pabeigtiem līdz pirmajam aprīlim. Šī ir visefektīvākā aizsardzība,” pārliecinājies mežsaimniecības daļas vadītājs.
Otra metode – feromonu slazdu izvietošana. Tos izliek svaigi cirstā izcirtumā. Tās ir plastmasas piltuves, kurās tiek ievietota īpaša viela, feromons, kas mizgraužus pievilina. Ar tām gan var samazināt tikai piecus līdz desmit procentus kaitēkļu.
“Ja tiek mežā bojāti atsevišķi koki, vēlams šos kokus un tuvākos acīmredzami bojātos kokus izcirst un no meža savlaicīgi izvest – tas ir visefektīvākais veids, kā aizsargāties no mizgrauža. Ja nokaltušo un kalstošo egļu ir pietiekami daudz, tā ka nekas vērā ņemams pāri vairs nepaliek, tad jāzāģē nost pilnīgi viss un izcirtumā jāieliek ķeramslazdi. Citādi mizgrauži ķersies klāt blakus esošajai audzei. Ķeramslazdi var palīdzēt tos ierobežot,” stāsta Ģērmanis.
Tīrās egļu audzēs skāde lielāka
Nokaltušās egles “Rīgas meži” realizē kā enerģijas koksni, bet atsevišķus kokus var izmantot arī mazvērtīgiem zāģmateriāliem, no kuriem gatavot paletes vai kastes.
Ja audzes ir jauktas – egle, bērzs, priede, tad, ja dažas egles izkrīt, nav liela bēda, bet tādās vietās, kur tikai egle aug, tas ir ļoti bīstami.
Rīgas mežos lielākā koncentrācija, kur mizgrauzis ieviesās, bija tā saucamās Slokas papīrfabrikas egļu plantācijas, kas savulaik bija domātas papīrfabrikai un kuras šobrīd ir 60–80 gadus vecas, pārbiezinātas un savā attīstībā apstājušās.
Vietas, kur egles sāk nīkuļot, ir ļoti bīstamas, jo tur mizgraužiem viegli attīstīties, sevišķi, ja augsne ir pārlieku mitra, kas kokiem rada papildu stresu.
