“Rīgas meži”: Kokrūpniecībā un mežsaimniecībā gada otrais ceturksnis pagājis salīdzinoši veiksmīgi 0
Šā gada otrais ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi, jo kokmateriālu cenu kritums nebija tik liels, kā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA, komentējot situāciju nozarē, sacīja kompānijas valdes loceklis Edgars Vaikulis.
Viņš teica, ka šā gada otrais ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts.
Taču, neraugoties uz astoņzobu mizgrauža izplatību un Covid-19 sekām, nozarē aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi, jo cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts.
Pēc viņa sacītā, “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti nācās dalīt vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem devās dīkstāvē un nebija, kur vest attiecīgo sortimentu.
Komentējot apaļkoku tirgus situāciju, viņš teica, ka tā patlaban mainās pa dienām. Ir liela nenoteiktība, kas, domājams, saglabāsies līdz pat trešā ceturkšņa beigām. Zāģbaļķu cenas kāpj saistībā ar būvniecības atsākšanos pēc ierobežojumu atcelšanas. Taču mazvērtīgajai koksnei – papīrmalkai, malkai un taras klučiem – cenas samazinās, jo astoņzobu mizgrauža populācija Eiropā turpina pārņemt aizvien lielākas teritorijas, un tirgus ir pārsātināts ar bojāto koksni.
Vaikulis atzīmēja, ka finiera kluču pārdošanas jomā jūlijs ir ļoti kluss, tikai uz augusta beigām varētu atsākties krājumu uzkrāšana.
Šī brīža situācija tirgū liecina, ka sortimenta cena nemainīsies līdz pat ceturtajam ceturksnim, bet nav paredzams, kāda būs tad. “Finierkluču tirgus situācija lielā mērā ir atkarīga no tā, vai augustā, septembrī atjaunosies pieprasījums Ķīnā, respektīvi, vai pieaugs gatavās produkcijas eksports,” viņš skaidroja.
Vaikulis arī atzīmēja, ka patlaban ir praktiski pārtraukta skujkoku papīrmalkas iepirkšana pieņemšanas punktos, tirgus ļoti “klibo”. Latvijas mežsaimnieku, tai skaitā “Rīgas mežu” noieta tirgus ir Zviedrija un Somija, kur arī astoņzobu mizgrauža dēļ pastiprināti izstrādā, tāpēc papīrmalkas pārprodukcija turpinās. Covid-19 ietekmē sarucis noieta tirgus gatavajai produkcijai.
Pēc Vaikuļa teiktā, rūpnīcās norit plānotie remontdarbi un ir atvaļinājumu laiks, līdz ar to izejvielas pieņemšana pārtraukta. Papīrmalkas pieņemšana varētu atsākties vien septembra otrajā pusē, lai gan joprojām būs lēna. Patlaban papīrmalkai noieta tirgus nav, nevienam to šobrīd nevajag.
Tieši nevienam nav īpašas intereses par taras kluču sortimentu, jo paliktņu un iepakojuma ražošana ir krasi samazinājusies, vai pat, varētu teikt, apstājusies, pastāstīja Vaikulis. Šajā kontekstā nelabvēlīgs tirgus faktors ir Vācijas autobūves industrijas un auto pircēju nogaidošā pozīcija neskaidrību dēļ, kāda regulējuma virzienā slieksies valsts vides politika. Nav skaidrības, vai būs vērts ražot/iegādāties auto ar dīzeļdegvielas dzinēju, ja ar to pēc tam nedrīkstēs iebraukt pilsētā.
Vienlaikus Vaikulis kā pozitīvu tendenci novērtēja, ka klienti sāk izrādīt interesi par bērza papīrmalkas sortimentu.
Tas nozīmē, ka bērza papīrmalkas cenas nedaudz augs. Tikmēr citam mazvērtīgajam sortimentam – malkai – cenas ir zemas un samazināsies. Visas noliktavas pārpildītas ar skaidu, šķeldu un ciršanas atlikumiem, kuras cenas varētu sasniegt zemāko punktu.
Viņš atzina, ka skaidu, šķeldu un ciršanas atlikumu zemās cenas ir laba ziņa granulu ražotājiem, jo izejviela ir neprognozēti lēta un joprojām ir pieprasījums pēc granulām. Taču arī gatavajai produkcijai cenas saglabājas zemas, kas atspaidu nedod. Situācija šajā segmentā strādājošiem varētu uzlaboties tikai ceturkšņa beigās – septembra otrajā pusē, oktobra sākumā.
Vaikulis atzina, ka līdz ar būvniecības atsākšanos joprojām ir pieprasījums pēc zāģmateriāliem. “No mūsu tirgiem vēl arvien progresējošākais (ar lielāko cenu) ir Dienvidkorejas tirgus un vietējie ražotāji. Ķīnā cenas mazas, tāpat Eiropas valstīs pieprasījums ir, toties cenas nav pievilcīgas pārdevējam,” viņš komentēja zāģmateriālu cenas.
Pēc Vaikuļa teiktā, tikmēr sānu dēļiem, taras materiālam, Eiropā cenas ir maksimāli zemas un pēc tiem nav pieprasījuma. Apvienotajā Karalistē tie ir pieprasīti, bet arī tur cenas ir zemas. Tajā pašā laikā centra dēļiem jeb būvniecības materiāliem jaunajos ceturkšņa līgumos izdevies cenu uzlabot. Sānu dēļu atsevišķām pozīcijām neliels cenas kritums Eiropas zemo cenu un “bremzējošo” konteineru izmaksu dēļ, kuras vēl arvien ir divas reizes lielākas par “pirmspandēmijas” cenām.
Viņš prognozēja, ka šā gada trešais ceturksnis nozarē tā arī tiks kopumā aizvadīts klusi, jo ir vasara, atvaļinājumu laiks un rūpnīcās tiek veikti ieplānotie remontdarbi.
“Rīgas meži” ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc AS “Latvijas valsts meži”. Uzņēmumam pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava “Norupe”, kā arī “Rīgas mežu” atbildībā ir Mežaparks, Rīgas parki un dārzi.
