«Rīgas meži» ceļā uz attīstību 0
Jau pagājis vairāk nekā pusgads, kopš SIA “Rīgas meži” (“RM”) pārņēma aģentūras “Rīgas parki un dārzi” funkcijas. Tagad uzņēmums kopj ne tikai Rīgas teritorijā esošos mežus, bet nodarbojas arī ar Rīgas pilsētas parku, skvēru, sabiedrisko apstādījumu un tiem piegulošo teritoriju kopšanu un uzturēšanu.
Apvienošanās nav pievīlusi
Kā stāsta Rīgas vicemērs Andris Ameriks, lēmums apvienot divus uzņēmumus tika pieņemts ar mērķi samazināt administratīvās izmaksas.
“Vēl pirms gada katram uzņēmumam sniegtais budžets bija ap 1,2 miljoni latu. Pēc apvienošanas budžets sasniedza tikai 400 000 latu. Nenoliegšu, ka ar to nepietiek – būs jādod vēl apmēram 300 000 latu. Taču tik un tā izdevumus ieekonomējam par vienu trešdaļu. Tāpēc toreiz pieņemtais lēmums ir pilnīgi pareizs,” teic A. Ameriks.
“RM” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš pagājušo pusgadu vērtē atzinīgi. “Nodzīvots ir svarīgākais pusgads. Tā bija veģetatīvā sezona, kad nācās visvairāk apmeklēt dārzus un parkus, vajadzēja visvairāk strādāt. Neskatoties uz to, ka tā nav gluži mūsu uzņēmuma specifika, mums izdevās uzturēt kārtību parkos un dārzos. Parki joprojām bija skaisti un cilvēkiem tīkami,” stāsta A. Tauriņš.
Jārisina virkne jautājumu
“Mēs gribam veikt diezgan rūpīgus ekonomiskos aprēķinus, saprast dažas principiālas lietas, ar kurām dārzi un parki ir ienākuši mūsu kolektīvā. Vēlamies veikt mūsu darbinieku funkcionālo auditu. Centīsimies sakārtot visus jautājumus, lai tīri stratēģiski saprastu un atrastu virzienu, kurā šai saimniecībai attīstīties,” informē A. Tauriņš.
Norādot, ka “simtlatnieku” Rīgas dārzos un parkos kļūst arvien mazāk, A. Tauriņš teic, ka plānots ieviest jaunas tehnoloģijas, lai pēc iespējas ātrāk samazinātu roku darbu, maksimāli intensificējot to ar tehniku. “Tie ir darbi, kuri jāpaveic šoruden, ja to neizdarīsim, tad nākamgad darbosimies tāpat. Taču mēs vēlamies nākt klajā ar kaut ko jaunu,” piebilst A. Tauriņš.
“RM” pārstāvis skaidro, ka uzņēmumam ir ļoti vienkārši uzdevumi – jāapsaimnieko tas, kas Rīgas pilsētā ir, jāuztur viss labā kārtībā. Gadījumā, ja ir gājuši bojā kādi augi, uzņēmums iestāda jaunus. Pirms apvienošanās pamatnodarbošanās bija meža stādu audzēšana, tāpēc Rīgas dārzos un parkos pagaidām ir iestādīti tikai nedaudzi koki – daži bērzi un kļavas. “Drīzumā tiks sastādīts nākamā gada budžets, un mēs skatīsimies, ko varam darīt lietas labā. Varbūt sāksim audzēt arī dekoratīvos stādus,” teic A. Tauriņš.
Lieli rekonstrukcijas darbi neietilpst “RM” pienākumos. Kā informē A. Tauriņš, drīzumā Rīgas Mājokļu un vides departaments veiks diezgan plašus un nozīmīgus darbus Ziedoņdārzā, Grīziņkalnā un Miera parkā. Šie objekti iegūs jaunu elpu un izskatu.
Grib lielākus ienākumus
Lielāko daļu uzņēmuma ienākumu veido koksnes realizācija, taču līdz šim tas noticis ļoti primitīvā veidā. “Mēs organizējām izsoles un pārdevām mežu uz celma, tas ir pats neizdevīgākais veids, kā realizēt koksni,” stāsta A. Tauriņš. Lai no koksnes, kas aug pašu mežos, iegūtu lielāku atdevi, “RM” šī gada beigās plāno pabeigt jaunās kokapstrādes rūpnīcas būvi. A. Tauriņš skaidro, ka uzņēmumam nepieciešami papildu līdzekļi, lai pilnvērtīgi pildītu Rīgas domes uzdotās funkcijas. Arī Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanai daļa nepieciešamo līdzekļu gulstas uz paša uzņēmuma pleciem. Līdzekļu nopelnīšanas veids ir dziļāka koksnes pārstrāde.
Kokapstrādes rūpnīcas jauda būs apmēram 50 000 kubikmetru apaļkoka gadā. “Pamatā pārstrādāsim sīkkoksni no izlases cirtēm. Gala produktā gribam redzēt sausu, ēvelētu dēli. To var nosaukt arī par mēbeļu sagatavi. Šobrīd produkcijai jau ir iezīmējies pircējs,” teic A. Tauriņš.
A. Ameriks ļoti stingri atbalsta jaunās rūpnīcas ideju un iestājas par to. “Mums ir svarīgi, lai “Rīgas mežiem” būtu vairāk līdzekļu. Kāpēc pārdot mežu uz celma, ja mūsu pašu teritorija ļauj koku sazāģēt dēļos jeb pusfabrikātos un iegūt vairāk naudas, kuru par prieku rīdziniekiem varēsim ieguldīt Rīgas parkos un dārzos,” skaidro A. Ameriks.
Savukārt Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis uzskata, ka kokapstrādes bizness jau tā ir ļoti pārsātināts. “Šajā biznesā ir ļoti liela konkurence, šaubos, ka pašvaldības kapitālsabiedrība varētu veiksmīgi tajā darboties. Viņi tomēr ir saistīti ar likumu par valsts un pašvaldību iepirkumiem, viņi nevarēs pārdot tik brīvi kā vēlētos,” teic J. Viņķelis. Deputāts uzskata, ka līst konkurences biznesā nav pašvaldības uzdevums. “Neesmu redzējis arī nekādus aprēķinus par rūpnīcu, tas tiek nolemts diezgan šaurā lokā,” piebilst J. Viņķelis.
